• Tweet

Rīgas pašvaldības labestība neattiecas uz visu pilsētas centru, bet tikai uz 3475 kvadrātmetriem līdzās Nacionālajam teātrim gar pilsētas kanālu.

Zemesgabalu aiz Nacionālā teātra kopš neatminamiem laikiem aizņem tenisa korti. Grūti gan atcerēties, kad tur pēdējoreiz redzēti tenisisti. Tomēr laukums nav pārvērties par postažu. Tātad darbojas labdaris, kas tērē naudu teritorijas uzkopšanai. Tas varētu būt SIA Kronvalda parks, kam par to karalisku atlīdzību gādā Rīgas pašvaldība un valsts Privatizācijas aģentūra. Proti, pašvaldība šā gada 1. augustā prata iegrozīt zemesgabala izmantošanas mērķus tā, lai privatizācijai jau sen nodotā objekta cenu varētu pazemināt no 1 407 653 latiem līdz 150 200 latiem, t. i., gandrīz desmitkārtīgi. Vadoties no publiski pieejamās informācijas, šāda nocenošana nav izprotama. Zemes izmantošana joprojām palikusi sportam un kultūrai, apstādījumiem un atpūtai. Par zemes kadastrālās vērtības saistību ar dažu vārdu vai tikai burtu izvietojuma maiņu zemes lietošanas aprakstā varētu rasties daudzi jautājumi. Pēdējā laika notikumi rāda, ka kaut cik sakarīgas atbildes no Rīgas pašvaldības iestāžu darbiniekiem uz šādiem jautājumiem iegūst Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, nevis žurnālisti.

Nekādi jautājumi par privatizējama objekta nocenošanu neradās Privatizācijas aģentūrai tās iepriekšējās valdes un valdes priekšsēdētājas Ivetas Zalpēteres personā. Šī valde 29. augustā nolēma pārdot nekustamo īpašumu Rīgā, Kronvalda bulvārī 2b, par 150 200 latiem (vai varbūt mazāk, rēķinoties ar iespēju vismaz daļu darījuma segt ar privatizācijas sertifikātiem) SIA Kronvalda parks, ja tas vēlētos izmantot savas pirmpirkuma tiesības. Drīz pēc tam ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts visu PA valdi nomainīja, bet privatizācijas gaitu tas neapstādināja. PA ir saņēmusi Kronvalda parka apstiprinājumu, ka tas savas tiesības izmantošot.

Privatizējamā objekta nocenošana un iepakošana lētai pārdošanai notika brīdī, kad valsts iestādes it kā bija sākušas reaģēt uz Nacionālā teātra direktora Ojāra Rubeņa lūgumiem zemesgabala privatizāciju apturēt un rezervēt tur vietu teātra paplašināšanai. Pēc viņa stāstītā, ar šo zemesgabalu pietiktu, lai teātris iegūtu gan vienu zāli izrādēm (ar tehniskiem palīglīdzekļiem paspilgtinātām izrādēm, kas prasa 12 metru augstus griestus šo palīglīdzekļu izvietošanai), gan rekvizītu glabāšanai jeb pārkraušanai (jo tagad ir tā, ka teātrim nemaz nevar piebraukt smagsvara automobiļi, kas atvestu iespaidīgas dekorācijas citu teātru viesizrādēm u. tml.), gan autostāvvietai (agrāk tai tika izmantots nelielais laukumiņš teātra priekšpusē, bet tas tagad atdots, lai būtu vieta, kur izgrozīties Rīgas jaunajiem supertramvajiem). «Cīnīšos līdz galam,» Neatkarīgajai solīja O. Rubenis.

Tikai tad, kad par ekonomikas ministru kļuvis Daniels Pavļuts, ministrija uzņēmusies pārtulkot O. Rubeņa lūgumu birokrātu valodā. Tas skanējis tā: grozīt Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 14. panta pirmās daļas 1. punktu tā, lai atļautu valdībai izbeigt to objektu privatizāciju pēc tam, kad tie vienu reizi privatizācijai piedāvāti un neviens uz tiem nav pieteicies. Objekts Kronvalda bulvārī 2b iepriekš ir piedāvāts 2007. gada vidū tā toreizējam nomniekam Centrālais tenisa klubs, bet laikam gan valsts prasītā cena bija pārāk augsta. Tagad likums prasa vispirms pārstrādāt privatizācijas noteikumus un atļauj izbeigt privatizāciju, ja neviens neatsaucas arī uz otro piedāvājumu. Likuma grozījumi jau ir sagatavoti un atrodas kaut kur starp valdību un Saeimu. Pēc PA vecās valdes skaidrojuma, EM pieteiktie likuma grozījumi, ja Saeima tos pieņemtu, neattiektos uz objektu Kronvalda bulvārī 2b, jo likumam nav atpakaļejoša spēka.

Virzot objekta pārdošanu, PA pildīja Aigara Kalvīša valdības 2006. gada 24. augusta lēmumu, kurā tika dots privatizējamo valsts īpašumu saraksts. Toreizējā kultūras ministre Helēna Demakova tagad ir privātpersona, kurai nav pienākuma paskaidrot, kā šis objekts sarakstā iekļuvis. Viņas tagadējā pēctece Žaneta JaunzemeGrende zina no galvas visus O. Rubeņa argumentus, kāpēc Nacionālajam teātrim vajadzīga papildu platība, bet nezina, ko tagad darīt, lai teātris šo platību iegūtu. Viņas ieguldījums esot «neskaitāmas vēstules» citām valsts iestādēm par teātra interesēm.

Ekonomikas ministrija sakās arī informējusi Rīgas pašvaldību par nepieciešamību saglabāt teritoriju pie Nacionālā teātra tieši šā teātra vajadzībām. Rīgas pašvaldība toties izdarīja pilnīgi pretējo – izdarīja visu, lai pārvērstu privatizāciju no teorētiskas, jau sešus gadus neizmantotas iespējas par tuvākā laika notikumu.

Iepazīties ar SIA Kronvalda parks iespējams Firmas.lv datubāzē. Tur redzams ļoti pieticīgs uzņēmums ar tipisko divtūkstoš latu pamatkapitālu. Dibināts tas 2009. gadā, apgroza pārdesmit tūkstošus latu gadā un pērno gadu pabeidzis ar 5700 latu zaudējumiem. Uzņēmumu īpašnieku sarakstu atklāj Tatjana Roubena no Baltkrievijas ar 49% kapitāla. Tālāk seko Dace Kalniņa, kādu daudz Latvijā, un Andrejs un Natalija Vaļpes. Neviens no šiem uzvārdiem neatgādina par uzņēmējdarbību, kuras mērogs būtu atbilstošs tam, lai kaut ko nopirktu par 150 tūkstošiem latu.

Jāatzīst, ka iespēja tikt pie zemesgabala tik ekskluzīvā vietā kā kanālmala aiz Nacionāla teātra ir pietiekams pamats, lai Kronvalda parks atrastu sev kreditorus. O. Rubenis, piemēram, atceras, ka pie viņa uz Nacionālo teātri nākuši cilvēki ar plāniem tenisa kortu vietā uzbūvēt Hilton viesnīcu (pasaulē zināms un dārgs zīmols, paredzēts ne tūristu masām) un solījumiem, ka vismaz teātra zāli viesnīcā iebūvēt varētu. Šis projekts šķiet izčibējis, bet vietas kārdinājums palicis. Nav cita pamatojuma, kāpēc vairāku valsts un pašvaldības iestāžu amatpersonas tik pēkšņi piemeklēja viena un tā pati pārliecība, ka zemesgabals ir pilnīgi nevērtīgs un valstij no tā jātiek vaļā tūlīt un par jebkādu cenu. Viņiem ir izdevies šo konkrētā objekta privatizāciju aizvirzīt gandrīz līdz noslēgumam – bet tomēr ne to noslēgt. «Ekonomikas ministrs uzskata, ka, ņemot vērā Nacionālā teātra lielo nozīmi un lomu Latvijas vēsturē, kultūrā un sabiedriskajā dzīvē, ir jārod juridiski korekts risinājums, lai īpašumu Kronvalda bulvāri 2b nākotnē varētu izmantot teātra vajadzībām. Ministrs ir arī aicinājis PA pagaidu valdi piedāvāt no valsts interešu viedokļa atbilstošu risinājumu,» pagājušo piektdien atkārtoja D. Pavļuta preses pārstāve Daiga Grūbe. «Pašlaik jaunieceltie valdes locekļi detalizēti iepazīstas ar izveidojušos situāciju ar šā nekustamā īpašuma privatizāciju, iepriekšējās valdes pieņemtajiem lēmumiem, to iespējamajām sekām un pēc juridiska izvērtējuma pieņems lēmumu par iespējamu turpmāko rīcību,» daudz izvairīgāku atbildi sniedza PA.

Avots: nra.lv /Arnis Kluinis