• Tweet

Idejas mainīt Bērnu tiesību aizsardzības likumu, nosakot, ka katram bērnam ir tiesības uz dzīvību un attīstību jau no ieņemšanas brīža, autors nav Saeimas Demogrāfijas apakškomisijas vadītājs Imants Parādnieks (VL!TB/LNNK), kurš plaši šo tēmu iztirzāja pēdējā apakškomisijas sēdē, kas bija izraisījusi lielu interesi un kurā neiztika bez asām vārdu pārmaiņām.

Jau aprīlī rezolūciju, kurā pausta stingra apņemšanās virzīties uz abortu aizliegumu, sākot gan pamazām, piemēram, ar grozījumu Bērnu tiesību aizsardzības likumā, nosakot aizsardzību vēl nedzimušam bērnam, pieņēma konferences Es gribēju dzīvot. Aborts – medicīniska manipulācija vai bērna noslepkavošana dalībnieki. Tajā piedalījās arī Saeimas deputāti, kuriem tika uzdots konkrēts jautājums: vai viņi atbalsta aborta aizliegumu? I. Parādnieks toreiz secināja, ka aizliegums neko neatrisinās: «Zinām daudzus stāstus, kā bērni izaug, ja viņus vecāki nav vēlējušies, piespiest kādam to darīt… drīzāk nē. Mūsu uzdevums labdabīgi panākt, lai vecāki, iestājoties grūtniecībai, laiž bērnu pasaulē.»

Nerunājam par aizliegumu!

Saeimas Demogrāfijas apakškomisijas sēdē tieši I. Parādnieks uzstājās ar priekšlasījumu par nedzimuša bērna tiesībām uz dzīvību, vairākas reizes uzsverot, ka šie priekšlikumi nesatur abortu aizliegumu. Deputāts vēlas panākt attieksmes maiņu pret dzīvību un līdzsvaru starp sievietes tiesībām izvēlēties un nedzimuša bērna tiesībām dzīvot.

Visticamāk, tieši no nevalstiskajām organizācijām deputāts ir pārņēmis priekšlikumu likuma grozījumiem, lai noteiktu, ka nevis vienkārši bērnam ir tiesības uz dzīvību, bet bērnam no ieņemšanas brīža. Viņš gan norāda, ka nav vienotas izpratnes par tiesību uz dzīvību sākuma brīdi, taču situāciju ilustrēja ar mantojuma tiesībām (mantu varot novēlēt vēl nedzimušam bērnam).

Otrs priekšlikums ir mainīt Seksuālās un reproduktīvās veselības likumu, lai sievietei grūtniecības pārtraukšanu varētu veikt ne agrāk kā pēc piecām diennaktīm no brīža, kad saņemts norīkojums uz abortu. Pašlaik apdomas laiks noteikts 72 stundas. Šīs idejas aizstāvji uzskata, ka sievietei obligāti šajā laikā būtu jāapmeklē valsts atzītu konsultāciju centrs vai speciālists.

Ne Veselības, ne Labklājības ministrija pašlaik nav gatavas piekrist šādām likuma izmaiņām. Labklājības ministrijas speciāliste Līvija Liepiņa atzina, ka šāds ieraksts Bērnu tiesību likumā nozīmētu abortu aizliegumu, labāk būtu runāt par atbalsta sistēmu. «Citu valstu pieredze liecina, ka abortu aizliegums neveicina dzimstību, bet var radīt citus nevēlamus procesus, piemēram, var pieaugt mātes mirstība, sievietes var būt spiestas izvēlēties nelegālos abortus,» atzina L. Liepiņa.

Tiesībsargs Juris Jansons uzsvēra: likumdevējs noteicis, ka dzīvība sākas ar piedzimšanas brīdi. Pēc viņa domām, svarīgi būtu no valsts puses nevis vienkārši šādi mainīt likumu, bet pilnveidot valsts atbalsta sistēmu.

Problēmas ir

Neviens nenoliedz, ka problēmu Latvijā šajā jomā netrūkst (gadā tiek veikti apmēram 7000 abortu), un, kaut arī tiek piedāvāts veidot atbalsta sistēmu sievietēm, lai viņas neizdarītu abortu, primāri tiek runāts par iespējamo abortu aizliegšanu. Precīzi norādīja Māmiņu kluba vadītāja Sandija Salaka: ko jūs piedāvāsiet sievietei, kura palikusi viena bez vīrieša atbalsta un uzzina, ka gaida bērnu? 50 latu bērna kopšanas pabalstu? «Sanāks tā, ka mēs šo sievieti visu laiku sodīsim, – viņa jau ir sodīta, ka vispār jāizdara šāda izvēle. Ja būtu konkrēti pasākumi sieviešu, ģimeņu atbalstam, tikai tad var runāt par šādiem ierobežojumiem,» teica S. Salaka. Māmiņu kluba aptaujā sievietes klāstījušas, kādai vajadzētu būt atbalsta sistēmai, ja sieviete saskaras ar neplānotu grūtniecību, piemēram, jābūt pieejamai profesionālai informācijai, atbalstam un sapratnei no ginekologa, sociālajam atbalstam utt.

Deputāti uzkarst

Deputāti pauž arī neizpratni, kāpēc ginekologi mudina sievietes izdarīt abortus, piemēram, vairākām deputātēm, kad viņas uzzinājušas, ka gaida bērnu, ārsts pavaicājis: vai saglabāsim? Savukārt gados jauno deputātu Jāni Dombravu (VL!TB/LNNK) neapmierinājis tas, ka vēl skolā lasītas lekcijas, kā izsargāties no grūtniecības, kas ir kontracepcija, un, ja nu gadījumā iekritīsiet, tad vēl ir iespēja veikt abortu.

Tikai viena deputāte Daina Kazāka (RP) mēģināja pateikt, ka jāņem vērā arī sievietes tiesības, tomēr citi deputāti viņu ar dažādiem iestarpinājumiem pārtrauca, un, tā kā deputātei netika dots, viņasprāt, pietiekami ilgs papildu laiks, D. Kazāka sēdi atstāja. Vārds citiem ekspertiem, kuriem, iespējams, būtu alternatīvs viedoklis, netika dots (radās iespaids, ka sēdē ir iespējams paust tikai vienu viedokli), tomēr debates turpināsies vēl nākamnedēļ.

***

UZZIŅAI

55% sieviešu uzskata, ka sievietei ir jādod tiesības izvēlēties abortu, bet pirms tam viņai ir tiesības saņemt profesionālu konsultāciju

16% uzskata, ka aborts ir tikai pašas sievietes izvēle un neviens šo lēmumu nedrīkst ietekmēt

11% atzina, ka, pirms izdarīt izvēli, sievietei vajadzētu rūpīgi apsvērt aborta riskus veselībai

5% sieviešu uzskata, ka aborts ir neētiska rīcība

Avots: Māmiņu kluba aptauja

***

Ko piedāvā Saeimas deputāts Imants Parādnieks?

Pašreiz Bērnu tiesību aizsardzības likumā ir noteikts: Katram bērnam ir neatņemamas tiesības uz dzīvības un attīstības aizsardzību

Piedāvātais grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā:

Savukārt Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā pagarināt apdomu laika periodu no pašlaik noteiktām 72 stundām līdz 120 stundām jeb piecām diennaktīm, kas jānogaida no grūtniecības pārtraukšanas rīkojuma saņemšanas līdz aborta veikšanai; kā arī noteikt obligātu prasību apmeklēt konsultatīvo centru vai speciālistu

Avots: nra.lv /Inga Paparde