• Tweet

Militāro amatpersonu piesardzīgie izteikumi par drošības stiprināšanu Baltijas valstīs beidzot iegūst lietišķāku veidolu.

Runa ir par ASV karavīru vienību – tā dēvēto Stryker brigade – ātras reaģēšanas, augstu tehnoloģiju un moderna bruņojuma brigādes izvietošanu Latvijas teritorijā. Militārajā terminoloģijā brigāde nozīmē lielu armijas vienību, kurā dienē 1000 līdz pat 8000 kareivju. Salīdzinājumam jāmin, ka mūsu pašu profesionālajā armijā ir ap 4000 karavīru. Vadoties pēc Latvijas aizsardzības mērogiem, amerikāņi grasās atsūtīt uz šejieni veselu armiju un nometināt to faktiski uz pastāvīgu dzīvi. Interneta enciklopēdija Vikipēdija, atsaucoties uz 2014. gada datiem, vēsta, ka Stryker brigade veido vairāk nekā 300 vieglās kaujas mašīnas Stryker, ko iespējams transportēt ar lidmašīnām, un 4509 karavīri.

Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts NRA.lv apstiprina, ka patiešām – amerikāņi apsver iespēju rotēt savas armijas brigādes Eiropā un tas varētu attiekties arī uz Latviju: «Bet vai tas nozīmē visu brigādi vai tikai daļu; cik lielu un uz cik ilgu laiku; kā tas viss izskatīsies – to visu mēs vēl runāsim.» Līdz šim izskanējis, ka rotācijas periods varētu būt gads, J. Sārts min, ka tikpat labi iespējams daļējs karaspēka nometinājums – pusgadu tas ir te, pusgadu citur. Šobrīd tās esot tikai spekulācijas. Sarunas turpinoties Pentagona līmenī, bet gala lēmumu par ASV spēkiem Latvijā pieņems ASV prezidents. Taujāts, cik drīz stratēģiskā partnera armija varētu ierasties, valsts sekretārs lēš, ka «gads un uz augšu». Šis esot vidēja termiņa drošības risinājums, savukārt īstermiņā atbilde uz notikumiem Krimā būs intensīvāka gaisa patrulēšana un biežākas mācību operācijas ar daudzskaitlīgāku sabiedroto piedalīšanos.

Patīk tas vai biedē, ASV bruņoto spēku apmešanās Latvijā būs ļoti nozīmīgs notikums, jo pēc neatkarības atgūšanas un Krievijas armijas aiziešanas svešas valsts karaspēks Latvijā pastāvīgi nav uzturējies. Skaitļi gan varētu būt desmitkārt mazāki. Vēsturnieks un padomju militārās vēstures pētnieks Ilgonis Upmalis stāsta, ka 1990. gadā Latvijā atradās 50 000 padomju karavīru. Ja nebūtu Ukrainas notikumu, sabiedrība ļoti piesardzīgi vērtētu arī amerikāņu iespējamo ierašanos. Taču Krima esot radikāli mainījusi situāciju, un arī pats I. Upmalis labprāt redzētu ASV karaspēku Latvijā. «Šie karavīri ir ASV pilsoņi, un, ja Latvijai ar Krieviju sāktos kaut kāda šļura, ASV nāktu viņus aizstāvēt,» spriež vēsturnieks. Tātad sava daļa aizsardzības atlēktu arī latviešiem. Krievijai gan tas nepatiktu. «Vismaz sākumā noteikti būs bļaušana, ka ASV ir atnākušas pie Krievijas robežas. Bet mums Krievija un tās radītais apdraudējums visu laiku ir blakus!»

Pie Ukrainas Krievija ir izvietojusi 80 000 karavīru. Ja tikpat daudzi grasītos šķērsot Latvijas robežu, mūsu spēki būtu pieticīgi pat komplektā ar ASV atsūtīto armiju. Taču Aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Jānis Bērziņš par svarīgāku uzskata Krievijai šādi aizsūtīto ziņu – ja Krievija uzbrūk, te jau ir NATO teritorija, un Latvija arī tās divas dienas līdz lielāku palīgu atnākšanai spēj noturēties.

Iemesls, kāpēc Latvijā no visām dalībvalstīm varētu dislocēties tieši ASV karaspēks, nevis, piemēram, NATO vienības rotācijas kārtībā, kā tas jau notiek Baltijas debesīs, ir prozaisks. Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs J. Sārts skaidro: «Objektīvi spriežot, neviena cita armija NATO sastāvā nav gatava šādiem risinājumiem. ASV jau kopš Otrā pasaules kara beigām ir uzturējušas savu karaspēku Vācijā, Itālijā un citur. Citas valstis šādu praksi nav realizējušas.