• Tweet

Šobrīd vecāki – nepilsoņi dzimtsarakstu nodaļā piereģistrē jaundzimušo un vienlaikus viņiem jāatbild uz jautājumu vai bērnam piešķirt Latvijas pilsonību. Prezidenta ideja maina tikai to, ka par pilsonības piešķiršanu vairs neviens jautājumu neuzdos. Bet, ja vecāki nevēlēsies, ka bērns kļūst par Latvijas pilsoni, tas viņiem būs jāpaziņo dzimtsarakstu nodaļas darbiniekiem, vēsta TV3 raidījuma “Nekā personīga”.

Prezidenta kanceleja šo vēstuli Saeimai izsūtīja pirmdien. Bet jau pirms tam pirmdienas agrā rītā koalīcija partijas nolēma, ka vēl neizlasītajai Valsts prezidenta idejai teiks stingru nē. Galvenokārt tāpēc, ka tā grib Nacionālā apvienība. Nākamā gada budžets un nacionāļu balsis tā atbalstam ir galvenais. Tāpēc premjers nacionāļus pat necentīsies pārliecināt domas mainīt.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) norāda, ka jautājums tika izrunāts. “Mēs šobrīd neesam gatavi domāt par citu valdību,” piebilda premjers.

“Tikai un vienīgi pēc Sadarbības partneru vienprātības principa Sadarbības padomē var izlemt jautājumus par grozījumiem Satversmē un Pilsonības likumā, par likumiem, kuri skar valsts budžetu vai budžeta tiesības, kā arī par grozījumiem tādos likumos, kuri regulē valodas lietojumu, pasliktinot latviešu valodas situāciju.”

Prezidenta kanceleja koalīcijas līgumu gribējusi apiet. Izdomājot, ka Raimonda Vējoņa ierosinājums nebūs grozījumi Pilsonības likumā, kas īpaši atrunāta kā nacionāļu nepārkāpjamā robeža koalīcijas līgumā, bet tas būs atsevišķs likums.

Kā norāda Saeimas deputāts Gaidis Bērziņš (Nacionālā apvienība), tā ir juridiska fikcija”: “Tāpēc, ka likumprojekts sastāv no 2 pantiem un trešais, kas ir pārejas noteikumi uzdod par pienākumu ministru kabinetam veikt izmaiņas Pilsonības likumā. Jo prezidents ir ļoti bieži nācis ar iniciatīvām un paziņojumiem, ka jāuzlabo likumdošanas process. Un tad jautājums vai likums ar diviem pantiem šajā gadījumā,” skaidro politiķi.

Prezidenta iespējas ietekmēt Saeimā nodoto likumu neesot nekādas. Viņš arī nevarēs sludināt referendumu, lai nodotu jautājumu izskatīšanai vēlētājiem, jo tautas nobalsošanu var rīkot tikai par jau strādājošiem likumiem nevis likumu projektiem.

Kā uzsver Valsts prezidenta juridiskā padomniece, prezidents par šo jautājumu ir runājis daudz. Arī ar nacionālo apvienību.” Un te ir
jautājums vai mēs vēlamies dzirdēt viens otru. Jo, ja mēs sakām, ka tā ir tabu tēma pirms vēl likumprojekts ir uzrakstīts un iesniegts, jebkas, ko mēs darītu ir slikti, jebkurš laiks, kad mēs to darītu būtu slikti. Šajā gadījumā šī ir prezidenta pārliecības lieta.”

Valsts prezidents pauž cerību, ka deputāti būs atbildīgi savu vēlētāju priekšā un izdarīs pareizo izvēli. “Deputātiem ir jābūt atbildīgiem savu vēlētāju priekšā. Pēdējos četros gados tādu bērnu skaits, kuru vecāki nav izvēlējušies Latvijas pilsonību, būtiski samazinājies – 2013.gadā 156, 2014.gadā 82, 2015.gadā 87, pagājušajā gadā 54. Kas ir 0,25% no visu pērn jaundzimušo skaita.

“50 bērni noteikti nav drauds ne valsts drošībai, ne tamlīdzīgi. Bet mums jārēķinās arī ar līgumiem, ko mēs esam noslēguši man kā valdības vadītājam,” pauž premjers.

Vislielākais sajukums ar viedokļa formulēšanu ir premjera partiju apvienībā. Zemnieku savienība ir pret. Daļa zaļo ir par, daļa vēl domā. Kārlis Seržans un Ingmārs Līdaka – strikti pret.

“Mūsu attieksme būs, ka mēs neatbalstīsim prezidenta iniciatīvu,” pauž ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis, norādot, ka visi ir pret. Savukārt Zaļā partijas Saeimas deputāts norāda, ka ir vairāk par. ” Mans personīgais viedoklis ir tāds, ka nevajag baidīties no 50 līdz 60 jaundzimušajiem Latvijā, kuru dzimtene ir Latvija, ka viņi ir automātiski pilsoņi. Kā tas ir daudzās citās Eiropas valstīs”.

Vienotība pagaidām domā, ka balsos pret, jo šādam lēmumam neesot īstais laiks. Par prezidenta ideju šobrīd ir 23 saskaņieši, 6 bijušie Vienotības deputāti, 7 Reģionu apvienības un 7 No sirds Latvijai deputāti. Kopā – 43. Prezidenta kancelejā rēķina, ka
iespējams ar šīm un varbūt dažu vēl neizlēmušo deputātu balsīm pietiks, lai likumu pieņemtu.

Saeimas deputāte Lolita Čigāne (kustība “PAR”)norāda, ka sākotnēja problēma radās no tā, ka prezidents, piesakot šo iniciatīvu, viņu neprecīzi un neskaidri izskaidroja. “Manuprāt prezidents kļūdījās uzsākot šo sarunu par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņu bērniem. Diemžēl šis sākums par automātisko pilsonību satricināja cilvēkus tik tālu, ka tas nozīmē, ka mēs iestājāmies divās pretējās pozīcijās vēl vispār neredzot, ko tad īsti prezidents piedāvās. 2013.gadā Saeima jau vienreiz grozīja Pilsonības likumu. Tolaik partijas piekāpās nacionāļu iebildēm. Saeima nobalsoja par normu, kas spēkā ir joprojām – jaundzimušo bērnu vecākiem nepilsoņiem ir jāatbild, vai bērnam piešķirt Latvijas pilsonību,” norāda Čigāne.

Deputātiem esot notikušas vairākas neoficiālas sarunas ar prezidenta kancelejas pārstāvjiem. Rīgas pilī cerot, ka balsis prezidenta idejai pietikšot. Jo likumprojekta pieņemšanai nav vajadzīga puse no Saeimas deputātiem – pietiek ar vienkāršu deputātu vairākumu.

Foto: Prezidenta kanceleja