ZZS: Latvijā pārtikas cenas aug dramatiski un pārsniedz citu ES valstu līmeni
Salīdzinot ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, Latvijā pārtikas cenas augušas straujāk, liecina datu apkopojums, kas rāda arī to, ka vairāki pirmās nepieciešamības produkti mūsu valstī ir dārgāki nekā citviet.
Kā uzsver Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Viktors Valainis, ikviens, ieejot veikalā, var secināt, ka ikdienas patēriņa produkti kļūst arvien dārgāki un līdz ar to pie kases jāmaksā vairāk.
„Eurostat” dati liecina, ka pārtikas inflācija mūsu valstī šogad maijā bija 17.4%, kamēr ES vidēji – 15.1%, tai skaitā tādās turīgās valstīs kā Beļģija – 16.4%, Vācija – 15.4%, Nīderlande – 15.%, Francija – 15%, Somija – 12%, Dānija – 10.7%.
Ja apskata atsevišķas produktu grupas, Latvijā dramatisks kāpums maijā ir bijis maizes cenām – par 33.5%, kamēr ES vidēji maizes cenas pieaugušas vairāk nekā uz pusi lēnāk – par 14%, bet, piemēram, piena produktu grupā sviestam Latvijā cenas kāpušas par 10%, bet ES vidēji – par 1.5%.
Kā atzīmē V.Valainis, vērtējot pārtikas pieejamību īpaši svarīgi, ir ņemt vērā gan produktu cenas, gan iedzīvotāju ienākumu līmeni. Ja Latvijā pēc statistikas datiem vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas šogad ir nedaudz virs 1400 eiro, tad piemēram, Vācijā minimālā darba samaksa pārsniedz 1900 eiro, bet vidējā – 4 105 eiro. „Tas nozīmē, ka mūsu iedzīvotāji ir spiesti arvien lielāku daļu ienākumu tērēt pamatvajadzībām – pārtikas iegādei, citas vajadzības atstājot novārtā,” secina V.Valainis.
Dati par atsevišķu produktu cenām Eiropas valstīs liecina, ka, neskatoties uz Latvijas salīdzinoši zemo ienākumu līmeni, pārtika maksā tikpat vai pat dārgāk nekā turīgākajās valstīs.
Piemēram, kilograms miltu mūsu valstī maksā ap 1.95 eiro, kamēr Lietuvā 1.59 eiro, Francijā – 1.29 eiro, Vācijā – 1.75 eiro, Spānijā 1.56 eiro, Polijā – 90 centus, Zviedrijā – 1.53 eiro. Par litru 2% piena Latvijā vidēji jāmaksā 1.39 eiro, kamēr francūžiem, kuriem minimālā alga ir 1700 eiro mēnesī, bet vidējā alga virs 4000 eiro, tas izmaksā 1,26 eiro.
Arī olas lētāk nekā Latvijā var iegādāties, piemēram, Vācijā un Polijā: kamēr mūsu valstī desmit olas maksā vidēji 3.1 eiro Vācijā – 2.5 eiro, Polijā – 2.7 eiro.
Arī kilograms putnu gaļas citās ES valstīs izmaksās lētāk nekā Latvijā: kamēr mūsu valstī tas maksā vidēji 5 eiro, Čehijā – 3.79 eiro, Polijā – 4.28 eiro, Spānijā – 4.5 eiro.
ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs uzskata, ka šobrīd ir pēdējais laiks rīkoties, lai ierobežotu pārtikas cenas un lai Latvijas iedzīvotājus nedzītu nabadzībā.
„Citas valstis ir spērušas drosmīgus soļus savu iedzīvotāju atbalstam: samazinājuši nodokļus pārtikas precēm, noteikuši cenu griestus, kontrolē tirgotājus, lai tie nepiemēro nepamatotus uzcenojumus. Mūsu zemkopības ministrs tikai turpina rīkot apspriedes, bet konkrētu rezultātu nav,” uzsver V.Valainis.
No atbildīgā ministra ZZS sagaida aktīvu un mērķtiecīgu rīcību Latvijas ražotāju produkcijas nonākšanai lielveikalu plauktos. “Ir jāpanāk, lai iedzīvotājiem būtu pieejami vietējie produkti un lai tiem nebūtu noteikts pārmērīgs uzcenojums, padarot nekonkurētspējīgus ar ārvalstu analogiem. No tā iegūs visi: patērētāji, ražotāji un Latvijas tautsaimniecība kopumā,” norāda ZZS Saeimas frakcijas vadītājs.
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākŠonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākLieldienu brīvdienās vairākiem ātrumpārkāpējiem atņemtas tiesības
Aizvadītajās četrās Lieldienu brīvdienās Valsts policija pastiprināti uzraudzīja ceļu satiksmes drošību, uzsvaru liekot tam, lai autovadītāji nesēstos pie stūres reibumā. Kopumā šajās...
Lasīt tālāk