Znotiņa noliedz cīņas ar netīrās naudas atmazgāšanu ietekmi uz investīcijām: Es gribētu zināt, kas stāv aiz tām baumām

Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa noliedz, ka cīņa ar netīrās naudas atmazgāšanu ietekmē investīcijas Latvijā.
Intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” Znotiņa norādīja, ka šogad iesaldēti vairāk nekā 400 miljoni eiro [aizdomīgu līdzekļu]: “Skaitlis nemitīgi pieaug. Viens no lielākajiem jautājumiem ir likvidējamās kredītiestādes, kurās nogūlušas daudzmiljonu naudas summas, kas jāizvērtē. Līdz ar to iesaldētās naudas apjoms būs liels.”
Pēc viņas sacītā, ir jāiemācās strādāt arī ar augsta riska klientiem: “Jebkuram labam biznesam var piemist naudas atmazgāšanas riski. Tas nenozīmē, ka tikai tāpēc, ka tas ir augsta riska klients, bankām ir tiesības atteikties no sadarbības ar šo klientu.”
Viņa pilnībā noliedza apgalvojumus, ka cīņa ar netīrās naudas atmazgāšanu ietekmē investīcijas Latvijā. “Es gribētu zināt, kas stāv aiz tām baumām vai apgalvojumiem, kas saka, ka mūsu valstī šobrīd investīcijas neienāk,” sacīja Znotiņa, norādot uz LIAA datiem par investīciju apjoma pieaugumu.
“Sašutumam nav pamata. Mums ir jābūt ļoti striktiem un vienlaicīgi uz dialogu vērstiem ar banku sektoru. FKTK kā banku sektoru uzraugam šobrīd vajadzētu maksimāli iesaistīties dialogā un skaidrot, kas ir šie augstie riski, kurus valsts vēlas, lai mēs identificējam,” sacīja Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece.
“Tas, ka šajā lielajā ātrumā, kurā mēģinājām ieviest visas prasības, kuras izvirzīja “Moneyval”, ir darītas daudzas lietas, kas viena vai otra banku vai citu darboņu acīs ir bijušas pārspīlētā veidā, tas gan jāatzīst. Tas ir jālabo, un šobrīd ar to nodarbojamies,” vienlaikus atzina Znotiņa.
Kā zināms, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš atzina, ka Latvijas finanšu sektorā būtu jāizbeidz tikai meklēt “melno naudu” un vairāk jādomā par banku sektora attīstību.
Arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks vērsa uzmanību uz problēmām ar investīciju ienākšanu aizsardzības nozarē strādājošiem uzņēmumiem.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Baltijā vairāk nekā 100 000 cilvēku iegulda finanšu tirgos ar pirkumu noapaļošanas funkciju
Gada laikā jau vairāk nekā 100 000 klientu Baltijā sākuši izmantot Swedbank mikroieguldījumu risinājumu, kurš ļauj automātiski ieguldīt nelielas summas no ikdienas pirkumiem. Norēķinoties...
Lasīt tālākInformāciju par pensiju 2. līmeņa mantošanu norādījuši 43 % iedzīvotāju
Pensiju 2. līmeņa uzkrājums tiek veidots un ir obligāts ekonomiski aktīvajai iedzīvotāju daļai Latvijā, un jau vairākus gadus to ir iespējams arī atstāt mantojumā. Patlaban iesniegumu par...
Lasīt tālāk2026. gada pavasara ekonomikas prognoze liecina par izaugsmes palēnināšanos
2026. gada Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozē paredzēta vājāka ekonomiskā aktivitāte, jo konflikts Tuvajos Austrumos izraisījis jaunu enerģētikas satricinājumu, kas veicina inflāciju...
Lasīt tālākMājokļu pieejamība šogad saruks
Salīdzinot ar pērnā gada izskaņu, mājokļu pieejamība šī gada pirmajā ceturksnī Rīgā un Viļņā nedaudz sarukusi, dzīvokļu cenām apsteidzot algu kāpumu. Savukārt, Igaunijā iedzīvotāju...
Lasīt tālākVairāk nekā puse iedzīvotāju hobijiem gadā atvēl līdz 1000 eiro
Daļai iedzīvotāju hobiji ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, kam atvēlam ne tikai laiku un enerģiju, bet ieguldām arī savus finanšu līdzekļus – no ceļošanas un radošām nodarbēm līdz...
Lasīt tālākNedēļas sākums būs nokrišņiem bagāts, vietām gaidāmas stipras pērkona lietusgāzes
Darba nedēļas sākumā Latvijā laika apstākļus noteiks aktīvs ciklons, kas valsts teritorijai pietuvosies no dienvidaustrumiem. Līdz ar to pirmdienas rītā valsti sasniegs nokrišņu zona,...
Lasīt tālākDzīvoklis par šauru – katrs desmitais iedzīvotājs plāno būvēt savu māju
Sākoties pavasara sezonai, kad tradicionāli aktivizējas būvniecības un dārza darbi, iedzīvotāju vidū pieaug interese par zemes iegādi. Kā liecina jaunākie Luminor bankas aptaujas dati,...
Lasīt tālākVK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē
Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...
Lasīt tālākBūvsezona Rīgā sākusies: vērienīgi darbi visā pilsētā
Līdz ar pavasara iestāšanos Rīgā sākas aktīvā būvniecības sezona, šogad aptverot plašu darbu apjomu visā pilsētā – no lieliem infrastruktūras projektiem līdz ielu seguma atjaunošanai...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālāk