• Tweet

Eiropas Savienībā (ES) ir sākts darbs pie kopējās lauksaimniecības politikas izveides visā Eiropā, kas stāsies spēkā 2021.gadā. Ņemot vērā gaidāmās pārmaiņas, biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre  atzina, ka Latvijas lauksaimniekiem ne tik būtiski ir ES tiešmaksājumu palielināšana, bet gan to izlīdzināšana.

Intervijā LTV raidījumā “Rīta panorāma” “Zemnieku saeima” vadītāja sacīja, ka lauksaimniekiem ir svarīgi justies vienlīdzīgiem visā ES un lai nebūtu tās lielās atšķirības, bet tiešmaksājumi ir otršķirīgs jautājums.

„Labākais scenārijs būtu tas, ja tiešmaksājumi, kas valstīm ir virs vidējā līmeņa, tiktu mazināti, bet Latvijai noteiktie apmēri nemainītos. Būtiskākās atšķirības ne tik daudz jūtamas labajos gados, bet drīzāk grūtībās, jo tad veidojas mazāks drošības spilvens,” atzina Dzelzkalēja-Burmistre.

Tāpat viņai ir skaidrs, ka, ņemot vērā nākamo ES daudzgadu budžetu, nekādas lielās izmaiņas lauksaimniecības politikā nebūs, tomēr plānoti uzlabojumi.

Piemēram, EK plāno lielākas lēmumu pieņemšanas tiesības dalībvalstīm lauksaimniecības atbalsta programmu īstenošanā, tai pat laikā nosakot dalībvalstīm lielāku atbildību par ES kopējo mērķu sasniegšanu.

To atzinīgi novērtējis arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, kurš nākamnedēļ, 11. un 12. decembrī, dosies uz Briseli, kur ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē dalībvalstis apspriedīs Eiropas Komisijas (EK) 29. novembrī izplatīto paziņojumu “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne” par ES Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) pēc 2020. gada, kurā konceptuāli definēti KLP mērķi un darbības pamatprincipi nākotnē.

“Mēs pozitīvi vērtējam Eiropas Komisijas ieceri dot plašākas iespējas lēmumu pieņemšanā uz vietas dalībvalstī, nevis centralizēti Briselē, kā tas nereti notiek tagad. Tāpat apsveicams ir mērķis vienkāršot Kopējo lauksaimniecības politiku,” uzsver zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs norāda, ka Latvijai joprojām sarunās par KLP nākotni svarīgākais jautājums ir tiešo maksājumu izlīdzināšana un tāda finansējuma nodrošināšana lauku attīstībai, kas ļautu arī turpmāk attīstīties lauku teritorijām. Zemkopības ministrija uzskata, ka EK paziņojumā ir nepietiekami analizēta netaisnīgo tiešmaksājumu problēma un negatīvā ietekme uz to dalībvalstu lauksaimniekiem, kuri saņem tiešos maksājumus zem ES vidējā līmeņa.

Zemkopības ministrija pozitīvi vērtē EK paziņojumā uzsvērto – lai atbalstītu ilgtspējīgu un kvalitatīvu lauksaimniecības attīstību, kā arī nodarbinātību lauku apvidos, svarīgi ir nodrošināt ES un valstu investīcijas infrastruktūrā, dabas un cilvēku resursos.

EK izstrādās likumdošanas priekšlikumus, kas būs pamats KLP darbībai pēc 2020. gada. Plānots, ka likumdošanas priekšlikumus publicēs 2018. gada vasarā.

Foto: Pixabay