• Tweet

Pēdējo gadu laikā arvien lielāka uzmanība tiek veltīta vietējo dārzeņu popularizēšanai sabiedrības vidū. Regulāri tiek organizētas darba grupas un spriests, kā sakārtot ielu tirdzniecību, valsts un pašvaldību iepirkumus un visatļautību tirgos, tomēr rezultāts – tuvu nullei. Kāpēc joprojām Latvijā budžeta līdzekļi ar vieglu roku tiek atdoti citu valstu lauksaimniekiem un starpniekiem, un pašmāju ražotāji novirzīti otrā plāna lomā? Kāpēc Latvijas dārzeņu audzētājiem par izdzīvošanu ir jācīnās ar nodokļu maksātāju uzturētiem ierēdņiem?

Pēdējo nedēļu laikā biedrībā “Zemnieku saeima” tiek saņemti dārzeņu audzētāju sašutuma pilni zvani par iepirkumu konkursu: “Pārtikas produktu iegāde NBS vajadzībām”, identifikācijas Nr. VAMOIC 2018/038. Vietējie dārzeņu audzētāji labprāt piedalītos konkursā un spētu izpildīt visas nepieciešamās prasības, ja pozīcijā netiktu iekļautas tādas kultūras, kuras Latvijā neaudzē. Ja piegādātājs nespēj piedāvāt pilnu pozīcijas apjomu, un šajā gadījumā vietējie lauksaimnieki nespēj izpildīt, jo Latvijā neaudzē šampinjonus un ingveru, viņš konkursā nav tiesīgs piedalīties! Ja ierēdņiem – pasūtītājiem būtu vēlme atbalstīt vietējos ražotājus, tad viens, divi zvani nozares ekspertiem nepieļautu tik rupjas kļūdas, kā tas ir šajā gadījumā.

Biedrības “Zemnieku saeima” priekšsēdētāja vietnieks un SIA “Mežacīruļi” saimnieks Juris Cīrulis: “Stāsts nav tikai par sēnēm un ingveru, bet gan tendenci visā tautsaimniecībā- sev tuvu cilvēku lobēšana, kuri lielākoties nav ražotāji, bet ir uzpircēji, pārpircēji un spekulanti. Ja nolikuma autors ir kompetents darbinieks, tad šādu nolaidību var raksturot kā ļaunprātīgu rīcību un viņam vajadzētu doties jauna darba meklējumos! Šajā gadījumā iepirkuma procedūras finansējuma avots 100% ir valsts budžets un ir skumji noraudzīties, kā mūsu nodokļu maksātāju nauda aizplūst uz uzņēmumiem, kuri gan legāli, gan nelegāli ieved dārzeņus no citām valstīm. Neskaitāmas darba grupas nav devušas nekādu rezultātu – vilciens turpina braukt pa vecajām sliedēm un iepirkumi tiek fokusēti nevis, lai šajā gadījumā armija saņemtu pēc iespējas svaigākus, Pārtikas un veterinārā dienesta kontrolētus vietējos dārzeņus, bet mēs ar vieglu roku kārtējo reizi Latvijas budžeta līdzekļus atdodam citu valstu audzētājiem un starpniekiem!”

Pretendenti piedāvājumus var iesniegt līdz 2018.gada 10.augustam. Tomēr pastāv maza cerība, ka kāds no vietējiem ražotājiem spēs izpildīt nolikumā noteiktās prasības un cīņa ar pārpircējiem turpināsies!

Foto: Pixabay