Zelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta cenas kāpums vēl vairāk pievērš investoru uzmanību šim aktīvam. Neskatoties uz to, ka zelts kopumā tiek uzskatīts par drošu ieguldījumu, tomēr arī tā cena svārstās atkarībā no pasaules ekonomikas dinamikas, ģeopolitiskajiem notikumiem un tirgus pieprasījuma. Kā ieguldīt zeltā un ko svarīgi zināt pirms šāda lēmuma pieņemšanas, skaidro Luminor Private Banking pārvaldes vadītāja Dina Tračuma.
Investori parasti izvēlas zeltu kā nodrošinājumu pret inflāciju un finanšu tirgus svārstībām. Tomēr nevarētu apgalvot, ka tas ir pilnīgi drošs ieguldījums – zelta cenu ietekmē daudzi faktori, sākot no procentu likmju izmaiņām un beidzot ar globālo situāciju. Neraugoties uz to, ka zelts tiek uzskatīts par vienu no stabilākajiem ieguldījumiem, tā cena nav imūna pret tirgus svārstībām.
Pēdējo gadu griezumā, zelta cena ir sasniegusi rekordaugstu līmeni – pārsniedzot uz brīdi 3500 ASV dolārus par unci (31,1 grams), atspoguļojot pieaugošo investoru pieprasījumu un tirgus reakciju uz ekonomiskajiem un ģeopolitiskajiem faktoriem. Tomēr ikvienam investoram, kurš vēlas ieguldīt zeltā, jāpatur prātā – neviena investīcija nav bez riska.
No monētām līdz digitālajam zeltam
Mūsdienās ir dažādi veidi, kā ieguldīt zeltā. Tradicionāli investori izvēlas iegādāties fizisku zeltu – stieņus, monētas un juvelierizstrādājumus, tomēr šāds ieguldījuma veids prasa papildus izmaksas, piemēram, par zelta uzglabāšanu un apdrošināšanu.
Cits veids ir iegādāties zelta ieguves jeb kalnrūpniecības uzņēmumu akcijas. Šādā veidā iespējams gūt labumu ne tikai no zelta cenas izmaiņām, bet arī no uzņēmumu darbības rezultātiem: to rentabilitātes, izaugsmes perspektīvām un izmaksātajām dividendēm. Tomēr ieguldot zelta ieguves uzņēmumu akcijās, jāņem vērā, ka ne vienmēr, pieaugot zelta cenai, palielināsies arī konkrētā uzņēmuma akciju cena.
Vēl viena alternatīva ir ieguldījumi biržā tirgotos fondos (ETF), ar kuru palīdzību iespējams ieguldīt gan tieši zeltā, gan iepriekš minēto zelta ieguves uzņēmumu akcijās. Ieguldot biržā tirgotos fondos, ir iespēja samazināt izmaksas un sadalīt risku starp vairākām zelta ieguves uzņēmumu akcijām.
No zelta cenas svārstībām var gūt peļņu arī, tirgojot, tā saukto, digitālo zeltu (XAU). Dažādas ieguldījumu platformas ļauj slēgt darījumus, kuru vērtība ir atkarīga no zelta cenas tirgū. Tas nozīmē, ka jūs varat pirkt un pārdot zeltu reāllaikā, izmantojot cenu pārmaiņu priekšrocības, bez papildus izmaksām, kas būtu saistītas ar fiziska zelta turēšanu. Šī elastība padara to par populāru risinājumu investoriem, kuri aktīvi darbojas finanšu tirgos.
Diversifikācija – atslēga uz veiksmīgiem ieguldījumiem dārgmetālos
Pirms pieņemt lēmumu par ieguldījumiem zeltā, svarīgi skaidri apzināties savus finanšu mērķus. Zelts var būt spēcīgs instruments ieguldījuma portfelī, taču, tāpat kā jebkuras citas investīcijas, arī ieguldījumi zeltā ir pakļauti tirgus piedāvājuma un pieprasījuma izmaiņām, ģeopolitisko apstākļu un citu faktoru ietekmei. Neaprobežojieties ar dārgmetālu tirgu – sabalansēts portfelis ir diversificēts un nodrošina gan stabilitāti, gan zemāku iespējamo ieguldījumu risku un iespējamos zaudējumus nākotnē.
Vēl par tēmu:
Krievijas Federācijas pensijas izmaksās līdz 10. septembrim
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no Krievijas Federācijas (KF) Pensiju un sociālās apdrošināšanas fonda ir saņēmusi aktulizētos pensiju saņēmēju sarakstus Krievijas...
Lasīt tālākLatvijā vidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1808 eiro
2025. gada 2. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1808 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2024. gada 2. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums...
Lasīt tālākJūlijā inflācija nemainīga – 3,8%, pārtika joprojām galvenais cenu kāpuma virzītājs
Patēriņu cenu gada inflācija 2025. gada jūlijā bija līdzīga kā mēnesi iepriekš, jūnijā, atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, proti, 3,8%. Mēneša laikā...
Lasīt tālākKādos gadījumos var atteikt ceļojuma apdrošināšanas atlīdzības izmaksu?
Iedzīvotāji arvien biežāk ceļo un, lai izvairītos no neparedzētiem izdevumiem, iegādājas ceļojuma apdrošināšanu. Tomēr ir reizes, kad apdrošinātājs atsaka atlīdzības izmaksu. Latvijas...
Lasīt tālākLDDK: Izdienas pensiju sistēmā jāveic ilgi apspriestās izmaiņas
Kā vienu no valsts budžeta izdevumu mazināšanas pasākumiem Evikas Siliņas valdība ir iezīmējusi izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanu. Tas ir jautājums, kuram jau ilgstoši ir trūkusi...
Lasīt tālākKad ir īstā sezona elektrības iegādei par fiksētu cenu?
Aktīva sekošana līdzi sava mājokļa elektroenerģijas patēriņam un biržas cenu svārstībām var kļūt par aizraujošu paradumu, kas ļauj jūtami ietaupīt. Tomēr arī īstajā brīdī noslēgts...
Lasīt tālākEmocionāla iepirkšanās – kad tā kļūst par problēmu un kā to kontrolēt?
Daudziem pazīstama situācija – dodies uz veikalu tikai pēc viena konkrēta pirkuma, bet mājās atgriezies ar vairākiem pilniem iepirkuma maisiem. Emocionālā iepirkšanās ir izplatīts paradums...
Lasīt tālākKrāpnieki uzdodas par “Elektrum”
Izmantojot Elektrum identitātes elementus un ziņojot par it kā nesamaksātiem rēķiniem un elektrības atslēgšanu, krāpnieki šobrīd izplata viltus paziņojumus. Uzmanīgi pārbaudiet sūtītāja...
Lasīt tālākJoka pēc ierakstīts maksājuma mērķis var bloķēt maksājuma izpildi
Caur bankām tiek veikti tūkstošiem naudas pārskaitījumu, bet vairāki simti maksājumu ik dienu tiek aizturēti uz papildu pārbaudi, veicot darījumu uzraudzību atbilstoši normatīvo aktu prasībām....
Lasīt tālākLatvijas ekonomika stagnē, kamēr kaimiņi aug: arī 2025. gadā Latvijai prognozē zemāko IKP pieaugumu Baltijā
Pieaugoša ģeopolitiskā nenoteiktība un spriedze pasaules tirdzniecībā iezīmē arī 2025. gada ekonomisko ainavu Baltijā, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākais...
Lasīt tālāk