• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
18/12/2023, Kategorija: Pasaulē, Svarīgākais
Autors: Nekā personīga, TV3

Divus gadus Ukraina nerimstoši cīnās pret okupantu armiju. Cīņas priekšgalā ir prezidents Volodimirs Zelenskis, kura pilnvaru termiņš tuvojas beigām. Lielākā daļa ukraiņu pauduši, ka kara laikā vēlēšanas rīkot nevajag un tas jādara pēc uzvaras pār Krieviju. Taču daži politiķi rietumos, aizbildinoties ar demokrātiju, mēģina piespiest kara nomocīto valsti no jauna vēlēt valsts līderi.

Kā vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”, nākamā gada martā Ukrainā vajadzētu notikt prezidenta vēlēšanas. Lai gan valstī spēkā esošais kara likums aizliedz tās rīkot kara laikā, daži politiķi Rietumos uzstāj uz to nepieciešamību. Pagaidām gan vienīgais reālais konkurents pašreizējam prezidentam Volodimiram Zelenskim būtu Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs, kurš bauda lielāku sabiedrības uzticību nekā Zelenskis.

Volodimirs Zelenskis: “Mēs visi saprotam, ka kara laikā, kad ir tik daudz izaicinājumu, tas ir absolūti nepieņemami tik vieglprātīgi un rotaļīgi runāt par vēlēšanām.”

Oktobrī Kijivas Starptautiskais socioloģijas institūts veica pētījumu par vēlēšanu rīkošanu. Secinājums – 81% ukraiņu uzskata, ka vēlēšanas būtu jārīko pēc tam, kad būs uzvarēts karš. Iedzīvotāji ir pārliecināti, ka vēlēšanu rīkošana kara laikā draud sašķelt sabiedrību. Līdz šim turēties pretī Krievijas noziegumiem ir palīdzējusi sabiedrības vienotība un tā dēvētais “apvienoties ap karogu” efekts.

Kijivas Starptautiskā socioloģijas institūta pētnieks Antons Grušetskijs norāda: “Pirms iebrukuma, kad cilvēki vainoja šīs institūcijas korupcijā, viņi pieprasīja vēlēšana, jo ukraiņiem ir ļoti svarīgi, lai tiktu veidota jauna valdība, jauns parlaments. Tagad viņi joprojām kritizē, bet tajā pašā laikā viņi saka, ka galvenā prioritāte ir uzvarēt karā, būt vienotiem. Tāpēc cilvēki kritizē valdību, vienlaikus sakot, ka vēlēšanas nevajadzētu rīkot.”

Zelenskis netieši norādījis, ka būtu gatavs kandidēt uz otro termiņu. Pirms dažām nedēļām viens no lielākajiem rietumu medijiem “The Economist” publicēja rakstu, kurā, atsaucoties uz kādas “iekšējās aptaujas” datiem, norādīja, ka Zelenska atbalsts sabiedrībā ir dramatiski nokrities – līdz aptuveni 32%. Vēl oktobrī dažādu aptauju dati rādīja, ka tas sniedzās virs 60%.

“Kad redzēju “The Economist” rezultātus es biju aizkaitināts, jo patiesībā tā ir manipulācija. Vairums lasītāju nezina atšķirību starp uzticības līmeni un uzticības/neuzticības balansu. Uzticības līmenis ir procenti no cilvēkiem, kas uzticas konkrētajam politiķi, piemēram, 60 vai 70% uzticas Zelenskim, bet šeit viņi ir izmantojuši uzticības/neuzticības balansu, kas ir procentu atšķirība starp tiem, kas tic un netic,” saka Grušetskijs.

Lielāku uzticību par Zelenski sabiedrībā izpelnījies tikai Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs. Viņš gan nav izrādījis vēlmi iesaistīties politikā un par kandidēšanu nav runājis. Starp citiem iespējamiem Zelenska konkurentiem izskan Kijivas mērs Vitālijs Kličko, kā arī bijušais Ukrainas prezidents Petro Porošenko. Vienīgais, kas publiski izvirzījis ambīcijas kandidēt vēlēšanās pret esošo prezidentu, ir viņa bijušais stratēģiskās komunikācijas padomnieks Oleksijs Arestovičs.

Pēdējās nedēļās gan vērojams saspringums Ukrainas politiskās elites aprindās. Zalužnijs un Kličko snieguši rietumu medijiem Zelenskim ne pārāk glaimojošas intervijas. Armijas virspavēlnieks kritiski izteicies par Ukrainas ofensīvas spējām, savukārt Kijivas mērs – par it kā autoritāru Zelenska darba stilu. Tas radījis bažas par Ukrainas politiskās elites vienotību.

Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Elizabete Vizgunova pauž: “Zelenskim ir izdevies noturēt sabiedrības uzticību, Zelenskim ir izdevies noturēt Rietumu vienotību atbalstā Ukrainai, un es domāju, ka mums uz to joprojām ir jāvirzās un jāiet. Viņš ir vienīgais cilvēks, kam ir šī te kredabilitāte. Man grūti spriest, vai viņa aizvietotājs, kas varētu nākt pie varas pēc prezidenta vēlēšanām varētu būt tik pat spējīgs.”

Šķiet, vismazākās izredzes ir Arestovičam, kuram uzticas vien nedaudz virs 10% ukraiņu. Viņš ir aicinājis sēsties pie sarunu galda ar Krieviju un pat izteicies, ka varētu daļu Ukrainas teritorijas iemainīt pret dalību NATO. Vairums sabiedrības gan viņam nepiekrīt.

Vēlēšanu rīkošana šādos apstākļos ir praktiski neiespējama. Pirmkārt, lai nodrošinātu ievēlētā kandidāta leģitimāti, jābūt līdzvērtīgai iespējai balsot pilnīgi visiem ukraiņiem, arī frontē un bēgļu gaitās esošajiem. Tas būtu milzīgs finansiāls slogs, valstij, kura šobrīd aktīvi karo.

Otrkārt, tam ir tiesiski ierobežojumi, jo Ukrainas konstitūcija aizliedz rīkot vēlēšanas, kamēr ir spēkā kara likums. Tāpat aptuveni 20% no Ukrainas teritorijas šobrīd ir okupējusi Krievija. Arī šajās Ukrainai piederošajās teritorijās dzīvojošajiem, kas ir Ukrainas pilsoņi, būtu jābalso vēlēšanās.

Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Elizabete Vizgunova norāda: “Jāņem vērā, ka jānodrošina arī iesauktajiem tiesības vēlēt, kā to darīt apstākļos, kad viņiem uz galvas tiek mestas bumbas? Tīri praktiski šo pilnīgo leģitimāti šajās vēlēšanās iegūt nav iespējams, tajā pašā laikā Zelenskis šobrīd bauda pilnīgu leģitimitāti.”

Latvija neuzstāj un arī negrasās uzstāt, ka vēlēšanām Ukrainā būtu jānotiek. Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols norāda, ka tā ir Ukrainas iekšpolitika un citām valstīm tajā nav tiesību iejaukties.

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs (Nacionālā Apvienība) Rihards Kols norāda, ka “šis jautājums šajā situācijā absolūti nav aktuālākais, kur būtu jāfokusē uzmanība. Uzmanība jāfokusē kā un cik iespējams palīdzēt Ukrainai, lai atgūtu pagaidu okupētās teritorijas.”

Nesenā intervijā medijam “AP” Zelenskis pauda gatavību rīkot vēlēšanas nākamā gada pavasarī. Vēlēšanu veiksmīgai norisei gatavošanās darbiem būtu jānotiek jau tagad, taču konkrēta plāna Ukrainas valdībai, kā nodrošināt iespēju vēlēt okupētajās teritorijās dzīvojošajiem un frontē esošajiem karavīriem, vēl nav.

Foto: Valsts kanceleja

1,010 skatījumi




Video

Saeima ārlietu ministres amatā apstiprina Baibu Braži

19/04/2024

Saeima piektdien, 19. aprīlī, izteica uzticību ārlietu ministrei Baibai Bražei. Braži atbalstīja 66 deputāti, pret bija 11, bet atturējās 9 deputāti. Pirms apstiprināšanas ministres...

Lasīt tālāk
Video

Jaunā nedēļa iesāksies ar ziemai raksturīgiem laikapstākļiem

19/04/2024

Nedēļas nogalē saglabāsies mierīgs laiks, vietām gaidāmi nokrišņi. Ieplūst vēsākam gaisam no ziemeļiem, gaisa temperatūra turpinās pakāpeniski pazemināsies un dažās Latvijas vietās...

Lasīt tālāk
Video

Saeima lems par uzticības izteikšanu ārlietu ministrei

19/04/2024

Saeima šodien, 19. aprīlī, sanāks uz ārkārtas sēdi, kurā lems par uzticības izteikšanu ārlietu ministrei Baibai Bražei. "Kā jau paredzēts, lielais vairākums Saeimā ir vienoti par...

Lasīt tālāk
Video

Skolotāju dienu turpmāk atzīmēs 5.oktobrī

18/04/2024

Skolotāju dienu turpmāk atzīmēs 5. oktobrī. To ceturtdien, 18. aprīlī, lēma Saeima, galīgajā lasījumā pieņemot grozījumu likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”....

Lasīt tālāk
Video

Skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves

18/04/2024

Skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, paredz Saeimā otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi Izglītības likumā. Ja skolēns atteiksies no krievu valodas...

Lasīt tālāk
Video

Nacionālā apvienība rosina kultūras ministres Loginas demisiju

17/04/2024

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību kultūras ministrei Agnesei Loginai (Progresīvie), kura vairākkārt publiski uzsvērusi, ka sabiedrisko mediju saturs jānodrošina arī krievu...

Lasīt tālāk
Video

Latvijas Veterinārārstu biedrība: Kaķu reģistrācija norit ļoti efektīvi

17/04/2024

Latvijas Veterinārārstu biedrība ir apkopojusi datus par apzīmēto kaķu skaitu. Kopš 16. marta, kad pirmo reizi aicinājām kaķu saimniekus sākt kaķu čipēšanu, ir pagājis tikai mēnesis,...

Lasīt tālāk
Video

Sprūds: Ar “dronu koalīciju” mēs stiprinām arī mūsu bruņoto spēkus

17/04/2024 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Latvijas izveidotā "dronu koalīcija"būs ne tikai palīdzība Ukrainai, bet arī iespēja attīstīt industriju Latvijā, tā šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja aizsardzības...

Lasīt tālāk
Video

Braže saņēmusi konceptuālu koalīcijas atbalstu kandidējot uz ārlietu ministra amatu

16/04/2024

Koalīcija konceptuāli izteikusi atbalstu diplomātes Baibas Bražes kandidatūrai ārlietu ministra amatam, medijiem norādīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV). Kā zināms, Ministru prezidente...

Lasīt tālāk
Video

LIZDA: Vislielākie zaudētāji IZM piedāvājumā ir vispārējās izglītības skolotāji, profesionālās un speciālās izglītības skolotāji

15/04/2024 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Streika prasību izpildē veidojas pretrunas pašā ministrijas iekšienē, intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" norādīja pedagogu arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga. "Veidojas zināmas...

Lasīt tālāk