• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
18/12/2023, Kategorija: Pasaulē, Svarīgākais
Autors: Nekā personīga, TV3

Divus gadus Ukraina nerimstoši cīnās pret okupantu armiju. Cīņas priekšgalā ir prezidents Volodimirs Zelenskis, kura pilnvaru termiņš tuvojas beigām. Lielākā daļa ukraiņu pauduši, ka kara laikā vēlēšanas rīkot nevajag un tas jādara pēc uzvaras pār Krieviju. Taču daži politiķi rietumos, aizbildinoties ar demokrātiju, mēģina piespiest kara nomocīto valsti no jauna vēlēt valsts līderi.

Kā vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”, nākamā gada martā Ukrainā vajadzētu notikt prezidenta vēlēšanas. Lai gan valstī spēkā esošais kara likums aizliedz tās rīkot kara laikā, daži politiķi Rietumos uzstāj uz to nepieciešamību. Pagaidām gan vienīgais reālais konkurents pašreizējam prezidentam Volodimiram Zelenskim būtu Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs, kurš bauda lielāku sabiedrības uzticību nekā Zelenskis.

Volodimirs Zelenskis: “Mēs visi saprotam, ka kara laikā, kad ir tik daudz izaicinājumu, tas ir absolūti nepieņemami tik vieglprātīgi un rotaļīgi runāt par vēlēšanām.”

Oktobrī Kijivas Starptautiskais socioloģijas institūts veica pētījumu par vēlēšanu rīkošanu. Secinājums – 81% ukraiņu uzskata, ka vēlēšanas būtu jārīko pēc tam, kad būs uzvarēts karš. Iedzīvotāji ir pārliecināti, ka vēlēšanu rīkošana kara laikā draud sašķelt sabiedrību. Līdz šim turēties pretī Krievijas noziegumiem ir palīdzējusi sabiedrības vienotība un tā dēvētais “apvienoties ap karogu” efekts.

Kijivas Starptautiskā socioloģijas institūta pētnieks Antons Grušetskijs norāda: “Pirms iebrukuma, kad cilvēki vainoja šīs institūcijas korupcijā, viņi pieprasīja vēlēšana, jo ukraiņiem ir ļoti svarīgi, lai tiktu veidota jauna valdība, jauns parlaments. Tagad viņi joprojām kritizē, bet tajā pašā laikā viņi saka, ka galvenā prioritāte ir uzvarēt karā, būt vienotiem. Tāpēc cilvēki kritizē valdību, vienlaikus sakot, ka vēlēšanas nevajadzētu rīkot.”

Zelenskis netieši norādījis, ka būtu gatavs kandidēt uz otro termiņu. Pirms dažām nedēļām viens no lielākajiem rietumu medijiem “The Economist” publicēja rakstu, kurā, atsaucoties uz kādas “iekšējās aptaujas” datiem, norādīja, ka Zelenska atbalsts sabiedrībā ir dramatiski nokrities – līdz aptuveni 32%. Vēl oktobrī dažādu aptauju dati rādīja, ka tas sniedzās virs 60%.

“Kad redzēju “The Economist” rezultātus es biju aizkaitināts, jo patiesībā tā ir manipulācija. Vairums lasītāju nezina atšķirību starp uzticības līmeni un uzticības/neuzticības balansu. Uzticības līmenis ir procenti no cilvēkiem, kas uzticas konkrētajam politiķi, piemēram, 60 vai 70% uzticas Zelenskim, bet šeit viņi ir izmantojuši uzticības/neuzticības balansu, kas ir procentu atšķirība starp tiem, kas tic un netic,” saka Grušetskijs.

Lielāku uzticību par Zelenski sabiedrībā izpelnījies tikai Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs. Viņš gan nav izrādījis vēlmi iesaistīties politikā un par kandidēšanu nav runājis. Starp citiem iespējamiem Zelenska konkurentiem izskan Kijivas mērs Vitālijs Kličko, kā arī bijušais Ukrainas prezidents Petro Porošenko. Vienīgais, kas publiski izvirzījis ambīcijas kandidēt vēlēšanās pret esošo prezidentu, ir viņa bijušais stratēģiskās komunikācijas padomnieks Oleksijs Arestovičs.

Pēdējās nedēļās gan vērojams saspringums Ukrainas politiskās elites aprindās. Zalužnijs un Kličko snieguši rietumu medijiem Zelenskim ne pārāk glaimojošas intervijas. Armijas virspavēlnieks kritiski izteicies par Ukrainas ofensīvas spējām, savukārt Kijivas mērs – par it kā autoritāru Zelenska darba stilu. Tas radījis bažas par Ukrainas politiskās elites vienotību.

Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Elizabete Vizgunova pauž: “Zelenskim ir izdevies noturēt sabiedrības uzticību, Zelenskim ir izdevies noturēt Rietumu vienotību atbalstā Ukrainai, un es domāju, ka mums uz to joprojām ir jāvirzās un jāiet. Viņš ir vienīgais cilvēks, kam ir šī te kredabilitāte. Man grūti spriest, vai viņa aizvietotājs, kas varētu nākt pie varas pēc prezidenta vēlēšanām varētu būt tik pat spējīgs.”

Šķiet, vismazākās izredzes ir Arestovičam, kuram uzticas vien nedaudz virs 10% ukraiņu. Viņš ir aicinājis sēsties pie sarunu galda ar Krieviju un pat izteicies, ka varētu daļu Ukrainas teritorijas iemainīt pret dalību NATO. Vairums sabiedrības gan viņam nepiekrīt.

Vēlēšanu rīkošana šādos apstākļos ir praktiski neiespējama. Pirmkārt, lai nodrošinātu ievēlētā kandidāta leģitimāti, jābūt līdzvērtīgai iespējai balsot pilnīgi visiem ukraiņiem, arī frontē un bēgļu gaitās esošajiem. Tas būtu milzīgs finansiāls slogs, valstij, kura šobrīd aktīvi karo.

Otrkārt, tam ir tiesiski ierobežojumi, jo Ukrainas konstitūcija aizliedz rīkot vēlēšanas, kamēr ir spēkā kara likums. Tāpat aptuveni 20% no Ukrainas teritorijas šobrīd ir okupējusi Krievija. Arī šajās Ukrainai piederošajās teritorijās dzīvojošajiem, kas ir Ukrainas pilsoņi, būtu jābalso vēlēšanās.

Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Elizabete Vizgunova norāda: “Jāņem vērā, ka jānodrošina arī iesauktajiem tiesības vēlēt, kā to darīt apstākļos, kad viņiem uz galvas tiek mestas bumbas? Tīri praktiski šo pilnīgo leģitimāti šajās vēlēšanās iegūt nav iespējams, tajā pašā laikā Zelenskis šobrīd bauda pilnīgu leģitimitāti.”

Latvija neuzstāj un arī negrasās uzstāt, ka vēlēšanām Ukrainā būtu jānotiek. Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols norāda, ka tā ir Ukrainas iekšpolitika un citām valstīm tajā nav tiesību iejaukties.

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs (Nacionālā Apvienība) Rihards Kols norāda, ka “šis jautājums šajā situācijā absolūti nav aktuālākais, kur būtu jāfokusē uzmanība. Uzmanība jāfokusē kā un cik iespējams palīdzēt Ukrainai, lai atgūtu pagaidu okupētās teritorijas.”

Nesenā intervijā medijam “AP” Zelenskis pauda gatavību rīkot vēlēšanas nākamā gada pavasarī. Vēlēšanu veiksmīgai norisei gatavošanās darbiem būtu jānotiek jau tagad, taču konkrēta plāna Ukrainas valdībai, kā nodrošināt iespēju vēlēt okupētajās teritorijās dzīvojošajiem un frontē esošajiem karavīriem, vēl nav.

Foto: Valsts kanceleja

1,018 skatījumi




Video

Ašeradens: Ziemeļvalstu un Baltijas valstu atbalsts Ukrainai ir nelokāms

29/10/2024

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens Pasaules Bankas grupas (PBG) Attīstības komitejas sanāksmē pirmo reizi pārstāvēja visas Ziemeļvalstis un Baltijas valstis, uzsverot to kopīgās prioritātes...

Lasīt tālāk
Video

Šonedēļ laiks būs lietains un vējains, nedēļas nogalē gaidāms pirmais sniegs

28/10/2024

Aizvadītā nedēļa pagāja ar mainīgiem laika apstākļiem - nedēļa iesākās lietaina un ar brāzmainu vēju, bet nedēļas otrajā pusē vairāk spīdēja saule, nokrišņi mitējās un vējš...

Lasīt tālāk
Video

Ārvalstu investori rosina samazināt virsstundu apmaksu

25/10/2024

Nepieciešams samazināt piemaksu par virsstundu darbu visās tautsaimniecības nozarēs, nosakot to 50% apmērā, nevis dubultu, kā tas ir šobrīd, bet, ja nozarē ir noslēgts darba koplīgums...

Lasīt tālāk
Video

Nedēļas nogalē daudzviet gaidāms neliels lietus, jaunās nedēļas sākumā laikapstākļi būtiski nemainīsies

25/10/2024

Šīs nedēļas sākumā Latvijā valdīja mākoņains laiks, daudzviet tika novērots lietus, vietām pūta arī brāzmains vējš. Tomēr nedēļas otrajā pusē nokrišņu intensitāte mazinājās...

Lasīt tālāk
Video

Ar valodas prasību izmaiņām akadēmiskajam personālam plāno veicināt augstskolu konkurētspēju

25/10/2024

Lai stiprinātu augstākās izglītības un zinātnes kvalitāti un veicinātu augstskolu konkurētspēju, Saeima ceturtdien, 24.oktobrī, pieņēma grozījumus Augstskolu likumā par valodas prasībām...

Lasīt tālāk
Video

Ilgtspējīgi Halovīni – padomi, kā atzīmēt un dekorēt dabai draudzīgi

24/10/2024

Halovīni strauji tuvojas, un līdz ar to mājās sāk parādīties ķirbji, dažādi krāšņi kostīmi un spocīgas dekorācijas. Taču, kamēr mēs gatavojamies šī gada rudenīgākajai naktij,...

Lasīt tālāk
Video

Vai procentu likmes Eiropā var atgriezties nulles līmenī?

23/10/2024 | Autors: Kārlis Purgailis, bankas Citadele galvenais ekonomists.

Aplūkojot eirozonas inflācijas un makroekonomiskos rādītājus, ir skaidrs, ka ar diviem bāzes likmes samazinājumiem nepietiks. Tomēr vēl nesenā tirgus dalībnieku pārliecība par to,...

Lasīt tālāk
Video

Nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu apmērs Rīgā nākamgad nemainīsies

23/10/2024

Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) aprēķinam 2025. gadā Rīgā nemainīsies kadastrālās vērtības un līdz ar to nemainīsies arī nodokļa maksājumu apmērs iedzīvotājiem. Tas var mainīties...

Lasīt tālāk
Video

Tuvojas gada spocīgie svētki! Top 5 šausmu filmas, kuras tev noteikti ir jāredz

22/10/2024

Jau šomēness tiks svinēti Helovīni – šis noteikti ir īstais laiks, lai pabaidītos Helovīna filmu maratonā. Lūk,piecas šausmu filmas, kuras tev noteikti ir jāredz! No Džona Kārpentera...

Lasīt tālāk
Video

Saeima sāk darbu pie 2025.gada valsts budžeta projekta

22/10/2024

Uzsākot darbu pie nākamā gada valsts budžeta projekta un paredzētajiem grozījumiem likumos, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 22.oktobrī, uz sēdi aicinājusi Ministru...

Lasīt tālāk