Zariņš asi kritizē EM darbu saistībā ar OIK likvidāciju: Afēra turpinās

Joprojām turpinās izmanīga obligātās iepirkuma kompenentes (OIK) afēras piesegšana, asās diskusijās Saeimā, norādīja deputāts Ivars Zariņš (S).
“Šajos Ministru kabineta noteikumos subsidētās elektroenerģijas nodoklis ir kā viena no izdevumu pozīcijām, kura komersantam ir jākompensē. Proti, tas nozīmē, ka, ja pie esošā regulējuma tiek ieviests subsidētās elektroenerģijas nodoklis, tad OIK slogs maksātājiem nevis samazināsies, bet palielināsies proporcionāli par šī nodokļa slogu, jo tagad šis slogs ir nevis OIK komersantiem, bet gan mums kā maksātājiem jānosedz. Tas ir pilnīgs absurds. Ekonomikas ministram tika prasīts, kādā veidā tad jūs nodrošināsiet, ja jūs runājat par tiesisko paļāvību, kādā veidā jūs to nodrošināsiet attiecībā uz komersantiem ar šādiem Ministru kabineta noteikumiem? Ekonomikas ministrija nebija spējīga uz to atbildēt,” norādīja Zariņš.
Pēc viņa sacītā, tieši tāpat Ekonomikas ministrija nebija spējīga atbildēt par to, kādā veidā tad Ekonomikas ministrija gatavojas izpildīt savus solījumus par OIK maksājumu sistēmas atcelšanu, ja valdība nav akceptējusi šos “zaļos sertifikātus”? “Proti, Ekonomikas ministrijas plāns bija, kādā veidā pasniegt, ka OIK maksājums tiek atcelts. Noslēpjot vienu viņa daļu pārvades tarifā, otru – “zaļajos sertifikātos”. Savukārt “zaļos sertifikātus” valdība neatbalstīja. Tas nozīmē, ka Ekonomikas ministrija pat nav spējusi sagatavot rīcības plānu, kā noslēpt OIK, ne tikai, kā viņu samazināt, bet pat kā viņu noslēpt. Un tas ir diezgan dramatiski. Ja Ekonomikas ministrijai prasīs: “Nu, kā tad jūs to domājat darīt, kādi tad ir varianti, ja “zaļo sertifikātu” nav?” Izrādījās, ka Ekonomikas ministrijai ir tikai divi varianti – vai nu šie “zaļie sertifikāti”, kurus valdība nav atbalstījusi, vai arī tad jāatstāj esošais maksājums. Lūk, viss Ekonomikas ministrijas pienesums no šīs darba grupas,” uzskata Zariņš.
“No visiem šiem pieciem pasākumiem, ko piedāvāja Ekonomikas ministrija, tikai viens pasākums tik tiešām varētu būtiski samazināt OIK slogu. Proti, tas ir: iekšējās peļņas normas pārrēķina kārtības izmaiņas, uz ko mēs jau bijām šeit norādījuši savā pieprasījumā, iepriekšējos pieprasījumos un pierādījuši, ka veids, kādā veidā Ekonomikas ministrija līdz šim ir īstenojusi šo pārkompensācijas pārrēķinu, šo iekšējās peļņas normas aprēķinu – viņš neatbilst ne ekonomiskajai loģikai, ne arī tam, Ekonomikas ministrija ir apsolījusi Eiropas Komisijai. Proti, ka šī pārkompensācijas pārrēķina rezultātā pārmērīgais atbalsts tiks novērsts, un ka pārrēķinot šo pārkompensāciju… rēķinot šo pārkompensāciju, vērā tiek ņemts viss komersantam sniegtais atbalsts, lai rezultātā šis atbalsts būtu samērīgs, nevis pārmērīgs. Proti, minimāli nepieciešamais, kāds ir vajadzīgs komersantam, lai, efektīvi strādājot šis bizness varētu atpirkties,” norādīja deputāts.
“Mēs uzskatāmi pierādījām, ka tas tā nav un norādījām uz pasākumiem, kas būtu jāveic. Ekonomikas ministrija savā ziņojumā ir iekļāvusi lielu daļu no šiem pasākumiem, piekrītot, ka tas tagad ir jādara, bet nez kāpēc paziņojot, ka šos visus pasākumus tā nedrīkst veikt, jo tas nav saskaņots ar Eiropas Komisiju. Tad nu mēs Ekonomikas ministrijai lūdzām parādīt, kur tad ir šī esošā kārtība, kura it kā esot saskaņota ar Eiropas Komisiju, ka Eiropas Komisija to ir akceptējusi? Ekonomikas ministrija nespēj to parādīt,” uzskata Zariņš.
Pēc viņa sacītā, Ekonomikas ministrija ir sapinusies savos melos. “Ekonomikas ministrija izveidoja darba grupu un nāca ar pilnīgi bezjēdzīgiem priekšlikumiem OIK afēras novēršanai, patiesībā OIK afēras piesegšanai. Un diemžēl Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs nespēja atbildēt, arī parlamentārais sekretārs nespēja atbildēt uz viņam uzdoto jautājumu, bet nodarbojas šeit ar pilnīgu demagoģiju un meliem,” uzskata Zariņš, pieprasot izvērtēt ekonomikas ministra Arvila Ašeradena rīcību saistībā ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanu.
Kā zināms, obligātā iepirkuma komponentes maksājuma sistēmu varētu atcelt tuvāko trīs gadu laikā, atjaunojamo energoresursu ražošanai ieviešot citus atbalsta nosacījumus.
Vēl par tēmu:
Jūnijs sāksies ar siltāku, bet lietainu laiku
Aizvadītajā nedēļā nokrišņiem bagātākais laiks bija valsts austrumos. Attiecīgi arī, atskatoties uz maija mēnesi, lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts Madonas, Piedrujas un Dagdas...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākJaunnedēļ gaiss pakāpeniski sāks iesilt, nedēļas vidū daudzviet atkal pārsniedzot +20°
Nedēļas izskaņā vējš pakāpeniski pierims, vien piektdien tas vēl saglabāsies brāzmains. Gaidāmi nelieli nokrišņi, kas galvenokārt skars valsts austrumu daļu. Nākamās nedēļas pirmajā...
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālākFM: četros mēnešos kopbudžeta ieņēmumi turpina augt
Kopbudžeta ieņēmumi šā gada četros mēnešos bija 6,2 miljardi eiro un pieauga par 764,5 miljoniem eiro jeb 14% salīdzinājumā ar atbilstošo periodu pērn. Par 398,2 miljoniem eiro lielāki bijuši...
Lasīt tālākKatrs piektais jaunietis Latvijā nevar iekrāt pirmajai iemaksai mājoklim
Bankas Citadele aptauja atklāj, ka 18 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai ir galvenais šķērslis hipotekārā kredīta saņemšanai. Šis rādītājs...
Lasīt tālākAptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...
Lasīt tālākKas jāzina par skolēnu vasaras darbu: viena kļūda EDS var “apēst” 140 eiro no algas
Šovasar tūkstošiem Latvijas skolēnu iegūs pirmo darba pieredzi un saņems pirmo algu. Lai gan šī nauda nereti tiek iztērēta kārotu lietu iegādei, bankas Citadele klientu pieredzes vadītāja...
Lasīt tālākNedēļas sākums būs nokrišņiem bagāts, vietām gaidāmas stipras pērkona lietusgāzes
Darba nedēļas sākumā Latvijā laika apstākļus noteiks aktīvs ciklons, kas valsts teritorijai pietuvosies no dienvidaustrumiem. Līdz ar to pirmdienas rītā valsti sasniegs nokrišņu zona,...
Lasīt tālākVK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē
Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...
Lasīt tālāk