Vucāns: Nākamā gada budžeta diskusijās tiek šķelta sabiedrība

Diskusijas par nākamā gada budžetu šķeļ sabiedrību , tā intervijā laikrakstam “Neatkarīgās Rīta Avīze” sacīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs prognoze, ka domstarpības budžeta apspriešanas gaitā ir neizslēdzamas, norādot, ka katrai koalīcijas partijai droši vien būs sava pozīcija, piebilstot, ka ” varbūt šī ir situācija, kad stingra roka un izlēmīgs risinājums jāpiedāvā tieši Ministru prezidentam. Lai to darītu, jābūt kvalitatīvai analīzei, skaidriem secinājumiem, ar kuriem var komunicēt ne tikai valdībā, bet arī plašākā sabiedrībā. Sliktākais, ja šādās diskusijās tiek šķelta sabiedrība”.
Runājot par nākamā gada budžetu, Vucāns norādīja, ka, lai novērstu praksi, ko žargonā sauc par “gāzi grīdā”, proti, tad, kad nauda ir, tad tikai silda ekonomiku un neskatās, kā tas atspoguļosies uz tautsaimniecību ilgtermiņā, pirmo reizi šajā budžetā būs iestrādāta fiskālā nodrošinājuma rezerve 0,1% apjomā no IKP. Ar šo fiskālā nodrošinājuma rezervi tiks uzkrāti līdzekļi, kurus varēs izmantot tad, kad tiešām rodas krīzes situācijas vai kaut kas tuvs krīzei.
Vienlaikus deputāts nevarēja droši apgalvot, ka uzkrāt būs iespējams, norādot vien, ka var mēģināt to darīt. “Vai tas mums galarezultātā īsti izdosies, to redzēsim nākamā gada vidū, kad redzēsim, kā pildās budžeta ieņēmumi un cik lielā mērā spējam īstenot tās politiskās nostādnes, kuras esam uzņēmušies. Salīdzinot ar visu budžetu, tā nebūs liela summa, bet tajā situācijā, kādā esam, katri tūkstošu desmiti vai simti ir svarīgi,” sacīja Vucāns.
“Otra lieta ir izglītības sistēmas un veselības aprūpes reforma, kurām ir vajadzīga nauda. No vienas puses, mēs atbalstām domu – vai ir pareizi gāzt iekšā naudu nesakārtotā sistēmā, bet realitāte ir tāda, ka jāmēģina vienlaikus sistēmu kārtot, jo bez papildu finansējuma arī tā kārtošana īsti nesanāk. Daudz runāts par izglītības sistēmas reformu, saistībā ar pedagogu algu reformu, bet tur “aiz kadra” palicis, ka finansēšanas izmaiņas vajadzīgas arī augstskolām un zinātnei. Izglītības ministra skatījums šajos jautājumos izskatās cerīgi, bet problēmas redzu tieši organizatoriskajā pusē, jo jautājuma būtība būs par valsts un pašvaldību finansējuma pārdali izglītības finansēšanā. Daudz vieglāk ir panākt kādu kārtību, ja finansētājs ir viens. Šobrīd izglītības finansēšana, ņemot vērā pašvaldību funkcijas, ir ļoti sadalīta,” pauda Vucāns.
Savukārt runājot par medicīnas nozari, Vucāns atklāja, ka Latvija prasīja Eiropas Komisijai dot atlaidi attiecībā pret Māstrihtas kritērijiem, lai, mazliet atkāpjoties no tajos iekļautajām normām, varētu iegūt papildu līdzekļus nepieciešamajām veselības aprūpes reformām. EK esot piekritusi lūgumam, un tas nozīmē, ka nākamā gada budžetā šim nolūkam ir atļauts piešķirt papildu naudu tam, kas bija bāzē līdz šim, 0,1% apmērā no IKP, 2018. gada budžetā 0,4% no IKP un 2019. gada budžetā 0,5% no IKP. “Šīs summas ir pietiekami lielas, bet nav noslēpums, ka mediķu arodbiedrības, arī slimnīcu asociācijas u.c. prasa vēl lielāku summu,” norādīja Vucāns.
“Domāju, ka saruna būs, lai šī papildu nauda tiktu izmantota uzskatāma rezultāta sasniegšanai. Teiksim, lai tiktu mazinātas rindas gan ambulatorajā, gan stacionārajā sektora (…) Doma ir tāda, lai no papildu finansējuma labumu gūtu pēc iespējas vairāk cilvēku. Ja veselības ministre varētu piedāvāt – ieliekam miljonu tajā jomā, un atdeve ir tāda un tāda, tad mēs tīri politiski varētu teikt – jā, mēs zinām, kur tā nauda paliek,” sacīja Vucāns.
Savukārt runājot par pensionāriem, Vucāns atklāj, ka izmaiņas pagaidām nav paredzētas: “Vismaz šajā budžeta gatavošanas posmā, cik es esmu redzējis, nekas vairāk nav paredzēts. Tur būtu jājautā vairāk labklājības ministram, jo tas būs atkarīgs no viņa pieprasījuma,” atklāja deputāts.
“Ja runājam par to, kā budžets pildās, tad jāsaka, ka šajā gadā un arī turpmākajiem gadiem IKP pieauguma prognoze ir samazināta. Šajā gadā faktiskajās cenās par 1,5% punktiem. Tas nozīmē, ka tautsaimniecība neattīstās tik strauji, kā bija iecerēts. No vienas puses, tas nav labi, jo bijām cerējuši, ka būs lielāka ekonomiskā aktivitāte un ienāks lielāka nodokļu masa, no otras puses, tam paradoksālā kārtā ir arī pozitīvais efekts, jo esam apņēmušies tērēt noteiktu procentu no IKP aizsardzības vajadzībām (…) Paredzētais IKP pieaugums 2017. gadā faktiskajās cenās ir 4,8%. Tie ir pietiekami lieli skaitļi, kuri, jācer, piepildīsies un tautsaimniecība kaut kādā brīdī aizies straujāk uz priekšu… Tam gan vajadzīgas ir investīcijas, lai tas notiktu… Izskatās, ka mēs mazliet sevi mānām. Ja tā, pavisam godīgi,” pauda deputāts.
Jau vēstīts, ka augusta sākumā aizsākušās diskusijas par nākamo gadu budžetu.
Foto:Saeima/https://www.flickr.com/photos/saeima//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Plāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 18. martā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...
Lasīt tālākLAKRS atbalsta jaunatnes organizācijas “Protests” rīkoto protesta akciju par darbinieku tiesībām
Saeimas deputāti ir spēruši izšķirošus soļus Darba likuma grozījumos, kas tūkstošiem darba ņēmēju Latvijā samazina darba samaksu. Plānotie grozījumi paredz būtiski samazināt piemaksas...
Lasīt tālākLīdz 30. aprīlim spēkā ir paaugstināti mājokļa pabalsta koeficienti; kā rīkoties rīdziniekiem
No 1. janvāra līdz 30. aprīlim tiek palielināti koeficienti, pēc kuriem aprēķina mājokļa pabalstu. Tas nozīmē, ka daudziem pabalsts kļūs lielāks, bet daļa mājsaimniecību, kas iepriekš...
Lasīt tālākVAS “Latvijas Pasts” ievieš drošu ID pārbaudi visos pakomātos
VAS “Latvijas Pasts”, kas pārvalda plašāko un pieejamāko pakomātu tīklu Latvijā, paziņo par unikālu pakalpojumu – personas identifikāciju pie pakomāta. Tas paredz iespēju adresātam...
Lasīt tālākFM: inflācija mazinās, bet naftas un gāzes tirgus satricinājumi rada jaunus riskus
Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati apstiprina, ka inflācija Latvijā turpina mazināties. Šā gada februārī patēriņa cenu indekss bija par 2,3% augstāks nekā attiecīgajā mēnesī...
Lasīt tālākSaeimas Sociālo un darba lietu komisija nobalso par 100% piemaksu par darbu svētku dienā
Šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti laboja vienu savu kļūdu un nobalsoja "par" to, ka darbinieks, kas veic darbu svētku dienā, saņem piemaksu ne mazāk kā 100% apmērā...
Lasīt tālāk2025. gadā Latvijā bija vidēji 20,0 tūkst. brīvo darbavietu
2025. gadā Latvijā bija vidēji 20,0 tūkst. brīvo darbavietu un, salīdzinot ar 2024. gadu, to skaits ir samazinājies par 3,1 tūkstoti jeb 13,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati....
Lasīt tālākArodbiedrību iniciatīva apturēt virzītos grozījumus virsstundu un svētku dienu piemaksu samazināšanai savākusi vairāk nekā 10 000 parakstu
Arodbiedrību iniciatīva portālā manabalss.lv, lai apturētu Ekonomikas ministrijas virzītos grozījumus virsstundu un svētku dienu piemaksu samazināšanai, divās dienās savākusi vairāk nekā...
Lasīt tālākAizsargās iedzīvotājus, kas nezinādami iegādājušies izkrāptus nekustamos īpašumus
Lai aizsargātu iedzīvotājus, kuri, paši to nezinot, iegādājušies izkrāptus un nozagtus nekustamos īpašumus, Saeima ceturtdien, 5.martā, pirmajā lasījumā atbalstīja Juridiskās komisijas...
Lasīt tālākSomijas ekonomists: 2026. gadā Latvijas ekonomikā gaidāma straujāka izaugsme, balstīta privātajā patēriņā un investīcijās
Latvijas ekonomika šogad uzņems straujākus apgriezienus, sasniedzot 2,8 % IKP pieaugumu, prognozē Somijas vadošās finanšu grupas OP Pohjola vecākais ekonomists Jona Vidgrēns (Joona Widgrén)....
Lasīt tālāk