VM: Latvijai jāturpina virzīties uz cilvēku centrētu veselības aprūpi

Lai ilgtermiņā sasniegtu kvalitatīvu, savlaicīgi pieejamu un uz cilvēku centrētu veselības aprūpi, Veselības ministrija turpinās mērķtiecīgi attīstīt valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu un kompensējamo zāļu, kā arī profesionāla ārstniecības personāla pieejamību visā valstī un modernizēs nozares administratīvās funkcijas.
Veselības ministrija izstrādājusi un iesniegusi Finanšu ministrijā un Pārresoru koordinācijas centrā priekšlikumus nozares prioritārajiem pasākumiem 2022.-2024. gadam. Ar vairākiem ieteikumiem, tie guvuši arī vairākuma sadarbības partneru un nozares profesionāļu atbalstu Veselības nozares stratēģiskās padomes sanāksmē. Atbalstu prioritāro pasākumu plānam paudusi Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Pacientu organizāciju tīkls, Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija SUSTENTO, Latvijas Slimnīcu biedrība, Latvijas Kardiologu biedrība, Latvijas Jauno ārstu asociācija un citi nozares sadarbības partneri.
“Pandēmija skaudri parādīja, cik būtiska ikdienā un krīzē ir spēcīga un mūsdienīga veselības aprūpe. Veselības ministrija nākamā gada budžetā izvirzījusi sabalansētas prioritātes, kas paredz ieguldījumus gan ārstniecībā un medikamentos, gan nozarē strādājošajos un kopumā sistēmas spējās. Paldies jomas profesionāļiem par atbalstu,” saka veselības ministrs Daniels Pavļuts.
“Šajā, medicīnai tik sarežģītajā laikā, lēnām nākot ārā no pandēmijas apstākļiem, Veselības ministrija ir sagatavojusi ļoti konstruktīvu un skaidru plānu 2022. gada budžetam. Prioritāte ir ikdienas ārstnieciskā darba, nāvi nesošo onkoloģisko slimību ārstēšanas un neatliekamās palīdzības darba uzlabošana, kā arī iespējamo infekciju slimību kontrole,” pauž Latvijas Kardiologu biedrības prezidents prof. Andrejs Ērglis.
Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Artūrs Šilovs uzsver: “Latvijas Veselības aprūpes finansējums ilgstoši saglabājas viens no zemākajiem starp Eiropas un OECD valstīm, pat neskatoties uz piešķirto līdzekļu apjomiem pēdējos trijos gados, mēs joprojām esam tālu no tā naudas apjoma, ko mūsu kaimiņi tērē uz vienu iedzīvotāju veselības aprūpei. Nākamā gada budžeta prioritāšu plāns skaidri parāda nozares akūtākās problēmas, ko izteikti uzsvēra Covid-19 krīze. Tikai pieturoties pie ilgtermiņa plāna, pakāpeniski ik gadu palielinot finansējumu veselības aprūpes nozarei, paralēli veicot nozarē reformas, uzlabos gan veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, gan kopējo iedzīvotāju veselību.”
Pacientiem būtiska ir kvalitatīva un savlaicīga veselības aprūpe, tādēļ prioritātēs liels uzsvars veltīts veselības aprūpes pakalpojumu un kompensējamo zāļu pieejamības uzlabošanai. Plānots samazināt pacienta līdzmaksājumus gan pakalpojumiem, gan medikamentiem, atbilstoši pieaugošajam pieprasījumam palielināt ambulatoros izmeklējumus un konsultācijas. Tāpat paredzēts palielināt plānveida stacionārās ārstniecības un neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamību, kā arī paplašināt kompensējamo zāļu sarakstu, iekļaujot tajā inovatīvos medikamentus.
Īstenojot Onkoloģijas plānu 2022.-2024.gadam, tiks veicināta uz cilvēku centrēta un integrēta veselības aprūpes pakalpojumu un medikamentu pieejamība vēža pacientiem, tādējādi novēršot priekšlaicīgu mirstību no onkoloģiskām slimībām. Tāpat ievērojama loma ir psihiskās veselības aprūpes pakalpojumu apjoma palielināšanai, kā arī citām aktivitātēm.
Joprojām viens no būtiskākajiem pārbaudījumiem ir Eiropas Savienības vidējam līmenim atbilstoša skaita ārstu un māsu piesaiste valsts finansēto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, jo īpaši ārstniecības iestādēs ārpus Rīgas.
Tāpat viena no prioritātēm ir jaunā ārstniecības personu darba samaksas modeļa ieviešana, kura tapšanā lielu ieguldījumu devuši nozares pārstāvji. Starp būtiskām prioritātēm ir arī māsu profesijas tālāka attīstība, papildu rezidentu apmācība, kā arī darba samaksa rezidentiem.
Ne mazāk būtisks aspekts ir veselības nozares administratīvās kapacitātes stiprināšana. Tai ir jābūt atbilstošai mūsdienu prasībām, tādēļ plānots attīstīt nozares digitalizāciju, padarīt caursredzamāku resursu izlietojumu un piesaistīt nozares administrācijai jaunus profesionāļus.
Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, 2022. gadam vajadzīgi aptuveni 702 miljoni eiro, tostarp lielākā daļa jeb 439,5 miljoni eiro – veselības aprūpes pakalpojumu un kompensējamo zāļu pieejamības uzlabošanai, 89,4 miljons eiro – optimālam ārstniecības personāla nodrošinājumam, 16,3 miljoni eiro – mūsdienu prasībām atbilstošas nozares administratīvo funkciju veiktspējas attīstībai. Nedaudz vairāk kā 150 miljoni eiro ieplānoti pārnozaru prioritārajām aktivitātēm Covid-19 pandēmijas pārvarēšanai – intensīvās terapijas un observācijas gultu nodrošināšanai, testēšanai, individuālās aizsardzības un dezinfekcijas līdzekļiem un citiem ar Covid-19 seku novēršanu saistītiem pasākumiem.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Latvija noraida Krievijas melus un nosoda piemiņas akmeņu demontāžu Tomskā
Šodien, 2026. gada 21. aprīlī, Ārlietu ministrija izsauca Krievijas vēstniecības pagaidu pilnvaroto lietvedi un izteica kategorisku protestu par Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova 2026....
Lasīt tālākNedēļa iesāksies sausa un pavasarīgi silta, bet turpinājumā laiks kļūs vēsāks, ar biežākiem nokrišņiem un brāzmainu vēju
Jaunā nedēļa iesāksies ar pavasarīgi siltu un sausu laiku. Saule mīsies ar mākoņiem un pūtīs lēns līdz mērens vējš. Savukārt nedēļas otrajā pusē Latviju sasniegs plašs ciklons,...
Lasīt tālākSatversmes tiesa: valsts nav nodrošinājusi pienācīgu aizsardzību pret pārmērīgu izklaides troksni
Šonedēļ Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2025‑18‑03, atzīstot par Satversmei neatbilstošu trokšņa novērtēšanas un pārvaldības regulējumu, ciktāl tas nenodrošina pienācīgu...
Lasīt tālākLatvijā turpina samazināties gripas izplatība
Gripas un citu akūtu elpceļu infekciju uzraudzības dati liecina, ka Latvijā gripas aktivitāte turpina samazināties un ir atgriezusies starpsezonu līmenī. Iepriekšējā nedēļā monitoringā...
Lasīt tālākStājas spēkā grozījumi Krimināllikumā, pagarinot noilgumu smagiem noziegumiem pret bērniem
Ceturtdien, 16. aprīlī, stājas spēkā tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres iniciētie grozījumi Krimināllikumā, kas pagarina noilgumu smagiem noziegumiem pret bērniem, stiprina aizsardzību...
Lasīt tālākNo 15. aprīļa atsevišķos valsts ceļu posmos palielināts maksimālais atļautais ātrums
No rītdienas, 15. aprīļa, atsevišķos valsts galveno autoceļu posmos tiek ieviests palielināts atļautais maksimālais braukšanas ātrums. Maksimālo atļauto braukšanas ātrumu līdz 110...
Lasīt tālākNedēļas sākumā gaidāms mierīgs un sauss laiks
Nedēļas sākumā gaidāmi nemainīgi mierīgi laika apstākļi – saule mīsies ar mākoņiem, pūtīs lēns vējš, laiks būs sauss. Nedēļas otrajā pusē laika apstākļi būs daudzveidīgāki...
Lasīt tālākNacionālajos bruņotajos spēkos ieviesīs attālināti vadāmus sauszemes dronus
Aizsardzības ministrija ir noslēgusi līgumus ar trīs vietējiem uzņēmumiem – SIA “Brasa Defence Systems”, SIA “Natrix” un SIA “LV-Teh” – par Latvijā ražotu bezpilota sauszemes...
Lasīt tālākVK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē
Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...
Lasīt tālākMasalu izplatīšanās turpinās: SPKC aicina pārbaudīt bērnu vakcinācijas statusu
Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) informē, ka Latvijā turpinās masalu izplatīšanās – līdz 2026. gada 7. aprīlim reģistrēti 42 saslimušie. Saslimšanas gadījumi konstatēti...
Lasīt tālāk