VM: Latvijai jāturpina virzīties uz cilvēku centrētu veselības aprūpi
Lai ilgtermiņā sasniegtu kvalitatīvu, savlaicīgi pieejamu un uz cilvēku centrētu veselības aprūpi, Veselības ministrija turpinās mērķtiecīgi attīstīt valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu un kompensējamo zāļu, kā arī profesionāla ārstniecības personāla pieejamību visā valstī un modernizēs nozares administratīvās funkcijas.
Veselības ministrija izstrādājusi un iesniegusi Finanšu ministrijā un Pārresoru koordinācijas centrā priekšlikumus nozares prioritārajiem pasākumiem 2022.-2024. gadam. Ar vairākiem ieteikumiem, tie guvuši arī vairākuma sadarbības partneru un nozares profesionāļu atbalstu Veselības nozares stratēģiskās padomes sanāksmē. Atbalstu prioritāro pasākumu plānam paudusi Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Pacientu organizāciju tīkls, Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija SUSTENTO, Latvijas Slimnīcu biedrība, Latvijas Kardiologu biedrība, Latvijas Jauno ārstu asociācija un citi nozares sadarbības partneri.
“Pandēmija skaudri parādīja, cik būtiska ikdienā un krīzē ir spēcīga un mūsdienīga veselības aprūpe. Veselības ministrija nākamā gada budžetā izvirzījusi sabalansētas prioritātes, kas paredz ieguldījumus gan ārstniecībā un medikamentos, gan nozarē strādājošajos un kopumā sistēmas spējās. Paldies jomas profesionāļiem par atbalstu,” saka veselības ministrs Daniels Pavļuts.
“Šajā, medicīnai tik sarežģītajā laikā, lēnām nākot ārā no pandēmijas apstākļiem, Veselības ministrija ir sagatavojusi ļoti konstruktīvu un skaidru plānu 2022. gada budžetam. Prioritāte ir ikdienas ārstnieciskā darba, nāvi nesošo onkoloģisko slimību ārstēšanas un neatliekamās palīdzības darba uzlabošana, kā arī iespējamo infekciju slimību kontrole,” pauž Latvijas Kardiologu biedrības prezidents prof. Andrejs Ērglis.
Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Artūrs Šilovs uzsver: “Latvijas Veselības aprūpes finansējums ilgstoši saglabājas viens no zemākajiem starp Eiropas un OECD valstīm, pat neskatoties uz piešķirto līdzekļu apjomiem pēdējos trijos gados, mēs joprojām esam tālu no tā naudas apjoma, ko mūsu kaimiņi tērē uz vienu iedzīvotāju veselības aprūpei. Nākamā gada budžeta prioritāšu plāns skaidri parāda nozares akūtākās problēmas, ko izteikti uzsvēra Covid-19 krīze. Tikai pieturoties pie ilgtermiņa plāna, pakāpeniski ik gadu palielinot finansējumu veselības aprūpes nozarei, paralēli veicot nozarē reformas, uzlabos gan veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, gan kopējo iedzīvotāju veselību.”
Pacientiem būtiska ir kvalitatīva un savlaicīga veselības aprūpe, tādēļ prioritātēs liels uzsvars veltīts veselības aprūpes pakalpojumu un kompensējamo zāļu pieejamības uzlabošanai. Plānots samazināt pacienta līdzmaksājumus gan pakalpojumiem, gan medikamentiem, atbilstoši pieaugošajam pieprasījumam palielināt ambulatoros izmeklējumus un konsultācijas. Tāpat paredzēts palielināt plānveida stacionārās ārstniecības un neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamību, kā arī paplašināt kompensējamo zāļu sarakstu, iekļaujot tajā inovatīvos medikamentus.
Īstenojot Onkoloģijas plānu 2022.-2024.gadam, tiks veicināta uz cilvēku centrēta un integrēta veselības aprūpes pakalpojumu un medikamentu pieejamība vēža pacientiem, tādējādi novēršot priekšlaicīgu mirstību no onkoloģiskām slimībām. Tāpat ievērojama loma ir psihiskās veselības aprūpes pakalpojumu apjoma palielināšanai, kā arī citām aktivitātēm.
Joprojām viens no būtiskākajiem pārbaudījumiem ir Eiropas Savienības vidējam līmenim atbilstoša skaita ārstu un māsu piesaiste valsts finansēto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, jo īpaši ārstniecības iestādēs ārpus Rīgas.
Tāpat viena no prioritātēm ir jaunā ārstniecības personu darba samaksas modeļa ieviešana, kura tapšanā lielu ieguldījumu devuši nozares pārstāvji. Starp būtiskām prioritātēm ir arī māsu profesijas tālāka attīstība, papildu rezidentu apmācība, kā arī darba samaksa rezidentiem.
Ne mazāk būtisks aspekts ir veselības nozares administratīvās kapacitātes stiprināšana. Tai ir jābūt atbilstošai mūsdienu prasībām, tādēļ plānots attīstīt nozares digitalizāciju, padarīt caursredzamāku resursu izlietojumu un piesaistīt nozares administrācijai jaunus profesionāļus.
Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, 2022. gadam vajadzīgi aptuveni 702 miljoni eiro, tostarp lielākā daļa jeb 439,5 miljoni eiro – veselības aprūpes pakalpojumu un kompensējamo zāļu pieejamības uzlabošanai, 89,4 miljons eiro – optimālam ārstniecības personāla nodrošinājumam, 16,3 miljoni eiro – mūsdienu prasībām atbilstošas nozares administratīvo funkciju veiktspējas attīstībai. Nedaudz vairāk kā 150 miljoni eiro ieplānoti pārnozaru prioritārajām aktivitātēm Covid-19 pandēmijas pārvarēšanai – intensīvās terapijas un observācijas gultu nodrošināšanai, testēšanai, individuālās aizsardzības un dezinfekcijas līdzekļiem un citiem ar Covid-19 seku novēršanu saistītiem pasākumiem.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Valsts prezidents uzdod ģenerālprokuroram izmeklēt izskanējušos apgalvojumus par iespējamu iejaukšanos vēlēšanu norisē
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Latvijas Republikas ģenerālprokuroru Juri Stukānu, lai apspriestu š.g. 24. aprīlī sabiedriskajā medijā izskanējušās ziņas par...
Lasīt tālākTuvākajā nedēļā gaidāms silts laiks
Šīs nedēļas sākumā valstī laika apstākļus noteica aktīva ciklonu darbība, līdzi nesot intensīvus nokrišņus un brāzmainu vēju. Tā kā Latvijā aizvadītajās dienās saglabājās aukstā...
Lasīt tālākSPKC paziņo par gripas epidēmijas beigām
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) gripas un akūtu augšējo elpceļu infekciju (AAEI) monitoringa dati* liecina, ka pēdējo divu nedēļu laikā pacientu skaits, kuri vērsušies pēc...
Lasīt tālākĀrlietu ministre Baiba Braže nosauc biroja komandu
Ārlietu ministres Baibas Bražes komandai pievienosies padomniece stratēģiskās komunikācijas un publiskās diplomātijas jautājumos Signe Znotiņa-Znota un padomnieks drošības un sabiedrības...
Lasīt tālākSiliņa: Pārlieku lielā birokrātija Latvijā ir problēma
Pārlieku lielā birokrātija Latvijā ir problēma, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"), norādot, ka valdība ļoti...
Lasīt tālākNedēļas sākumā gaidāms sniegs, bet brīvdienās atgriezīsies siltāks laiks
Nedēļas pirmā puse būs nokrišņiem bagāta un vējaina - jau pirmdien daudzviet būs sagaidāma snigšana, kuras rezultātā vietām atkārtoti izveidosies sniega sega vairāku centimetru biezumā. Pirmdien...
Lasīt tālākSaeima ārlietu ministres amatā apstiprina Baibu Braži
Saeima piektdien, 19. aprīlī, izteica uzticību ārlietu ministrei Baibai Bražei. Braži atbalstīja 66 deputāti, pret bija 11, bet atturējās 9 deputāti. Pirms apstiprināšanas ministres...
Lasīt tālākJaunā nedēļa iesāksies ar ziemai raksturīgiem laikapstākļiem
Nedēļas nogalē saglabāsies mierīgs laiks, vietām gaidāmi nokrišņi. Ieplūst vēsākam gaisam no ziemeļiem, gaisa temperatūra turpinās pakāpeniski pazemināsies un dažās Latvijas vietās...
Lasīt tālākSaeima lems par uzticības izteikšanu ārlietu ministrei
Saeima šodien, 19. aprīlī, sanāks uz ārkārtas sēdi, kurā lems par uzticības izteikšanu ārlietu ministrei Baibai Bražei. "Kā jau paredzēts, lielais vairākums Saeimā ir vienoti par...
Lasīt tālākSkolotāju dienu turpmāk atzīmēs 5.oktobrī
Skolotāju dienu turpmāk atzīmēs 5. oktobrī. To ceturtdien, 18. aprīlī, lēma Saeima, galīgajā lasījumā pieņemot grozījumu likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”....
Lasīt tālāk