Vladislavs Nastavševs Nacionālajā teātrī iestudē “Trīs māsas. Refleksija.”

Latvijas Nacionālajā teātrī režisors Vladislavs Nastavševs iestudē vienu no pasaules dramaturģijas populārākajiem darbiem Antona Čehova “Trīs māsas”, kas Nacionālajā teātrī būs skatāms ar nosaukumu “Trīs māsas. Refleksija”. Pirmizrāde 12.oktobrī.
1900. gads, kad sarakstīta Antona Čehova luga “Trīs māsas”, noteikti ir viens no interesantākajiem gadiem jaunāko laiku vēsturē – mainās 19. un 20. gadsimts. 19. gadsimts paņem sev līdzi ne tikai garās sieviešu kleitas vai sveču gaismu, vietā piedāvājot sieviešu tiesības un elektriskās spuldzītes, vēsturē lēnām aizritinās sapnis par pilsētu, jo pilsēta kļūst par ikdienu, kas ne vienmēr ir mākslas notikumu piepildīta, fonā šķindot vīna glāzēm kafejnīcās. Pilsēta ir garas darba stundas, lai nopelnītu maizi, svaiga gaisa un zaļu koku trūkums, kā arī pilnīgi citas cilvēku savstarpējās attiecības. Tomēr Maskavas tēls “Trīs māsās” vēl ir paradīze, māsu dzīvē – zudusī paradīze, jo Maskavā pagājusi viņu bērnība, kamēr viņu jaunība, viņu labākie dzīves gadi aizrit provinces pilsētiņā, jo uz turieni nozīmēts dienēt viņu tēvs – baterijas komandieris. Kopš tēva nāves pagājis gads, lugas 1. cēliens rit jaunākās māsas Irinas vārda dienā maija ziedonī. Šāda ir ekspozīcija, ar kādu sākas viena no pasaules nozīmīgākajām lugām, kas piedzīvojusi tūkstošiem interpretāciju un ko autors iecerējis kā komēdiju.
Vladislavs Nastavševs par lugas izvēli saka: “Es vienmēr esmu sapņojis iestudēt Čehovu. Kad biju jauns, man ļoti patika “Kaija”, bet tagad mīļākā Čehova luga ir “Trīs māsas”. Es esmu mācījies divās teātra skolās – Pēterburgā un Londonā –, un abās iestājeksāmenos man bija jāanalizē “Trīs māsas””.
Šajā iestudējumā tiks izmantots Edītes Tišheizeres tulkojums, par ko režisors saka: “Tas ir ļoti mūsdienīgs teksts. Edītei Tišheizerei ir izdevies ļoti labs tulkojums – tas ir dzīvs, tas skan tā, kā cilvēki varētu runāt tagad, bet reizē tas ir arī ļoti precīzs, Edīte Tišheizere paliek līdz sīkumiem uzticīga oriģinālam un vienlaikus padara to mūsdienīgu. Arī tēli automātiski sanāk dzīvi un nepastarpināti.”
Lomās: Marija Bērziņa, Daiga Kažociņa, Madara Botmane, Mārcis Maņjakovs, Zane Jančevska, Egils Melbārdis, Arturs Krūzkops, Kaspars Zvīgulis, Astrīda Kairiša, Ģirts Jakovļevs, Kaspars Dumburs, Juris Hiršs, Romāns Bargais, Kristaps Ķeselis, Raimonds Celms, Artis Drozdovs, Valdis Zilveris.
Vladislava Nastavševa un Artūra Arņa scenogrāfija, Rūtas Kuplās kostīmi, Valda Zilvera muzikālais noformējums, gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš.
Foto: Margarita Germane
Vēl par tēmu:
“Lielā Kristapa” ceremonijā godina gada spožākos sasniegumus Latvijas kinomākslā
Svētdien, 1. martā, Rīgas Kongresu namā norisinājās prestižās Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” apbalvošanas ceremonija, kurā godinātas aizvadītā gada labākās latviešu...
Lasīt tālākIzstāde “Personības krāsas” atklāj daudzšķautņaino Jani Rozentālu
Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā (Rīga, Alberta iela 12-9) no 26. februāra aplūkojama izstāde “Personības krāsas”, kurā apmeklētāji caur Jaņa Rozentāla fotoportretiem un...
Lasīt tālākReinis Zariņš, Māris Sirmais un koris “Latvija” aicina uz koncertu “Mesiāns, Taveners un Ešenvalda “Vēstules””
12. marta vakarā Rīgas Latviešu biedrības namā izskanēs īpašs divdaļīgs koncerts, kurā mijiedarbosies pianists Reinis Zariņš un Latvijas Sabiedriskā medija gada balvas kultūrā “Kilograms...
Lasīt tālāk“KVADRIFRONS” aktieri iedzīvinās Latvijas iedzīvotāju rakstītās mīlestības vēstules
Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs 3. martā plkst. 18.00 aicina uz vēstuļu lasījumu “Pār izdegušiem laukiem skrien mans sapnis”, kas notiks muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā...
Lasīt tālākLNO izskanējusi Pjetro Maskanji operas “Zemnieka gods” un Rudžero Leonkavallo operas “Pajaci” pirmizrāde
Latvijas Nacionālajā operā 17. februārī Mārtiņa Ozoliņa muzikālajā vadībā un Aika Karapetjana režijā izskanējusi Pjetro Maskanji operas Zemnieka gods jauniestudējuma pirmizrāde un...
Lasīt tālākFestivālu “Rīgas Ritmi 2026” ieskandinās amerikāņu džeza zvaigzne Stella Kola
Piesakot mūzikas festivālu “Rīgas Ritmi 2026” šā gada 25. aprīlī Latvijas Radio 1. studijā uzstāsies jaunā amerikāņu džeza zvaigzne – dziedātāja Stella Kola (Stella Cole) ar savu...
Lasīt tālākMaijā tūkstošiem dejotāju pulcēsies II Jauniešu Deju svētkos Liepājā
6500 jaunieši no vairāk nekā 200 Latvijas deju kolektīviem šopavasar mēros ceļu uz Liepāju, kur 23. maija novakarē stadionā “Daugava” tiks piedzīvots latviešu skatuviskās dejas krāšņums...
Lasīt tālākKultūras ministrija aicina virzīt likumprojektu par valsts iesaisti Latgales vēstniecības “Gors” pārvaldībā
Pēc sarunām ar Rēzeknes valstspilsētas pašvaldību un koalīcijas partneriem Kultūras ministrija (KM) aicina virzīt likumprojektu par valsts iesaisti SIA “Austrumlatvijas koncertzāle” jeb...
Lasīt tālākParīzē sākas otrās Baltijas filmu dienas un kopražojumu darbnīca
Ceturtdien, 5. februārī, Francijas galvaspilsētā Parīzē sākas otrās Baltijas filmu dienas “CinéBaltique”, kurās tiks demonstrētas jaunākās filmas no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas....
Lasīt tālākLiepājā pirmatskaņos Engelmaņa piemiņai veltītus Vecumnieka un Ešenvalda jaundarbus
28. martā pulksten 18.00 Liepājas Simfoniskais orķestris aicina klausītājus uz koncertzāli “Lielais dzintars”, kur leģendāra liepājnieka – komponista, pedagoga, mākslinieka un dzejnieka...
Lasīt tālāk