VKKF finansētie projekti jāvētī smalkāk

Pirms kāda laika sabiedrībā plašu rezonansi izsauca mediju pārstāvju pārmetumi Valsts Kultūrkapitāla fondam (VKKF) par pusmiljona eiro sadalīšanu medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai. Vairāku Latvijas mediju pārstāvji ar atklātu vēstuli vērsās pie premjera Māra Kučinska un kultūras ministres Daces Melbārdes ar lūgumu anulēt pirmā konkursa “Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā” rezultātus, apšaubot veidu, kādā 12 medijiem ar 16 projektiem tika sadalīti 490 000 eiro no valsts budžeta, pārējo 40 projektu iesniedzējiem paliekot bešā.
Vēstules autori norādīja uz vairākām nepilnībām konkursa norisē un lūdza anulēt tā rezultātus, izsludināt jaunu konkursu, veikt izmaiņas vērtēšanas komisijas locekļu sastāvā, kā arī atcelt no amata Valsts Kultūrkapitāla fonda vadītājus Edgaru Vērpi un Sigitu Kušneri “kā uzticību zaudējušus, piešķirot 490 000 eiro valsts budžeta finansējumu šaurai pietuvināto pretendentu grupai”. Jāatzīst gan, ka šis nav pirmais gadījums, kad nākas apšaubīt VKKF darbību un tās patiesās rīcības iemeslus.
Pirms četriem gadiem virkne filmu nozares profesionāļu izteica sašutumu par veidu, kā tika piešķirts finansējums šī brīža aktuālajai SIA Studija F.O.R.M.A spēlfilmai “Dvēseļu putenis”. Apejot konkursa kārtību, filma saņēma finansējumu 25 000 latu apmērā, kas radīja neskaidrību par to, kāda turpmāk būs filmu projektu nākotne un no kā tā būs atkarīga – no filmu finansēšanas likuma vai atsevišķas partijas interesēm? Toreiz nācās pārliecināties, ka šāda sistēma ne tikai degradē labas pārvaldības praksi un sistēmu, bet rada iespaidu, ka konkursa rezultātus nosaka personīgās intereses.
Par interešu konflikta klātesamību liecina arī fakts, ka pērn Valsts Kultūrkapitāla fonds (VKKF) pērnruden piešķīra teju 20 000 eiro pētījumiem par valsts īstenoto kultūrpolitiku, tostarp arī par kultūras periodikas finansējumu. Daļu šīs naudas saņēma VKKF direktora Edgara Vērpes dēls Kārlis Vērpe, kurš savā pētījumā norāda, ka valstij ir jāfinansē kultūras periodika.
Ticamību VKKF darbībai mazina arī iespaidīgie skaitļi, kas liecina, ka viena publikācija kultūras portālam izmaksā 500,00 eiro, savukārt pētnieciskais raksts 600,00 eiro. Ne mazākas summas izdalītas vadošajiem Latvijas medijiem – līdz pat 58 000 eiro apmērā. Sadalītās summas atsevišķiem masu medijiem, lielākoties šauru politisku interešu grupu pārstāvjiem, un to projektiem ir milzīgas un nereti prāta iezogas doma, vai tiešām šo summu nevarēja atvēlēt vairāk nekā tikai 16 projektiem? It īpaši, kad pati Kultūras ministrija nereti uzsver nelielās finansiālās iespējas, liekot noprast, ka tiem projektiem, kuriem tiek piešķirta nauda, vajadzētu būt sevišķi skaidriem un nepārprotamiem. Pašlaik esošais projektu saraksts par to neliecina.
VKKF rīcība kļūst arvien neizprotamāka un necaurspīdīgāka, kas rada bažas, ka patiesībā Valsts Kultūrkapitāla fonds ir barotava sev pietuvinātām personām un politiķiem. Lai nerastos jautājumi par to, kā interesēs darbojas VKKF, vērtīgi būtu mainīt līdzšinējo praksi, ļaujot sabiedrībai iepazīties ar to, kur nonāk tās nodokļos samaksātā nauda.
Kā to panākt? Sabiedrībai būtu jāsniedz iespēja iepazīties ar projektiem, gan tiem, kas ieguvuši finansējumu, gan tie, kuri palikuši aiz svītras, tai skaitā ar finansējuma tāmi. Beigās projekta veidotājiem būtu vērtīgi iesniegt arī atskaiti, lai būtu redzams, cik lietderīgi izmantots katrs eiro centrs. Tas mazinātu ne tikai korupcijas risku, bet arī situācijas, kad neskaidra paliek VKKF motivācija atbalstīt konkrēto projektu. Tāpat arī katram projektam – teātra izrādei, filmai, pētījumam vai publikācijai vajadzētu ietver norādi, ka ne tikai tas atbalstīts ar VKKF finansējumu, bet arī pievienojot precīzu saņemtā finansējuma summu.
Vēl par tēmu:
Nedēļa iesāksies sausa un pavasarīgi silta, bet turpinājumā laiks kļūs vēsāks, ar biežākiem nokrišņiem un brāzmainu vēju
Jaunā nedēļa iesāksies ar pavasarīgi siltu un sausu laiku. Saule mīsies ar mākoņiem un pūtīs lēns līdz mērens vējš. Savukārt nedēļas otrajā pusē Latviju sasniegs plašs ciklons,...
Lasīt tālākAttiecību kaislības Nacionālā teātra izrādē “Intīmās dzīves”
Uz Nacionālā teātra lielās skatuves uzdzirkstīs britu dramaturga Noela Kovarda luga “Intīmās dzīves”. Četri Nacionālā teātra aktieri ar elegantu humoru izspēlēs stāstu par visos...
Lasīt tālākSatversmes tiesa: valsts nav nodrošinājusi pienācīgu aizsardzību pret pārmērīgu izklaides troksni
Šonedēļ Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2025‑18‑03, atzīstot par Satversmei neatbilstošu trokšņa novērtēšanas un pārvaldības regulējumu, ciktāl tas nenodrošina pienācīgu...
Lasīt tālākStājas spēkā grozījumi Krimināllikumā, pagarinot noilgumu smagiem noziegumiem pret bērniem
Ceturtdien, 16. aprīlī, stājas spēkā tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres iniciētie grozījumi Krimināllikumā, kas pagarina noilgumu smagiem noziegumiem pret bērniem, stiprina aizsardzību...
Lasīt tālākNo 15. aprīļa atsevišķos valsts ceļu posmos palielināts maksimālais atļautais ātrums
No rītdienas, 15. aprīļa, atsevišķos valsts galveno autoceļu posmos tiek ieviests palielināts atļautais maksimālais braukšanas ātrums. Maksimālo atļauto braukšanas ātrumu līdz 110...
Lasīt tālākNākamie Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki notiks 2028. gada vasarā
XXVIII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVIII Deju svētki notiks no 2028. gada 30. jūnija līdz 9. jūlijam, tā šodien, 14. aprīlī, lēmusi valdība. Dziesmu un deju svētku likums nosaka,...
Lasīt tālākNedēļas sākumā gaidāms mierīgs un sauss laiks
Nedēļas sākumā gaidāmi nemainīgi mierīgi laika apstākļi – saule mīsies ar mākoņiem, pūtīs lēns vējš, laiks būs sauss. Nedēļas otrajā pusē laika apstākļi būs daudzveidīgāki...
Lasīt tālākNacionālajos bruņotajos spēkos ieviesīs attālināti vadāmus sauszemes dronus
Aizsardzības ministrija ir noslēgusi līgumus ar trīs vietējiem uzņēmumiem – SIA “Brasa Defence Systems”, SIA “Natrix” un SIA “LV-Teh” – par Latvijā ražotu bezpilota sauszemes...
Lasīt tālākVK: Neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē
Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē – politikas koordinācija ir sadrumstalota, atbalsta instrumenti izkaisīti un publiskos resursus pietiekami mērķtiecīgi...
Lasīt tālākBūvsezona Rīgā sākusies: vērienīgi darbi visā pilsētā
Līdz ar pavasara iestāšanos Rīgā sākas aktīvā būvniecības sezona, šogad aptverot plašu darbu apjomu visā pilsētā – no lieliem infrastruktūras projektiem līdz ielu seguma atjaunošanai...
Lasīt tālāk