• Tweet

Valsts kontrole ir pabeigusi revīziju, kurā pētīja, vai ambulatoro veselības aprūpi Latvijā ir iespējams pilnveidot. Revīzijā vērtējām ģimenes ārstu gatavību savā praksē sniegt iespējami daudz pakalpojumu, vai ir sasniegtas plānotās ieceres profilakses jomā, vai ģimenes ārstu prakses ir pieejamas arī tālākajos Latvijas reģionos, kā arī, vai, pērkot ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumus, VM ir rīkojusies racionāli.

VM nav sevi pozicionējusi kā spēcīgu vadošo iestādi veselības nozarē, jo tās darbības nav pietiekamas, lai sasniegtu ministrijas noteikto mērķi – nodrošināt savlaicīgu, drošu, kvalitatīvu un vienlīdzīgu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, vienlaikus racionāli izmantojot pieejamos resursus.

Ģimenes ārstu institūtam jābūt profesionālam, pieejamam, efektīvam un visaptverošam veselības aprūpes sistēmas elementam, kura loma profilaksē, diagnostikā, ārstēšanā un rehabilitācijā ir nepārtraukti jāstiprina. Par ģimenes ārsta darba efektivitāti liecina ārsta spēja un gatavība sniegt iespējami daudz pakalpojumu. Arī VM ir ieinteresēta, lai pacientam nepieciešamie veselības aprūpes pakalpojumi pēc iespējas tiktu sniegti jau pie ģimenes ārsta.

Sadarbībā ar ekspertiem un ģimenes ārstu asociācijām ir izstrādāti kritēriji, lai novērtētu ģimenes ārstu darba kvalitāti gada griezumā. Valsts kontroles revīzijā konstatēts, ka vairāki ģimenes ārstu darba novērtēšanas kritēriji netiek sasniegti, un to rādītāji gadu no gada pasliktinās. Piemēram, vēža skrīninga izmeklējumu veicināšanas uzdevumu izpildījuši tikai 16 % ģimenes ārstu. Savukārt pacientu apmeklētības kritēriju – tikai trešdaļa. Kopumā VM ir izstrādājusi 13 kritērijus, no kuriem sasniegti tikai seši. Daļu no tiem izdevies sasniegt tikai tāpēc, ka ministrija samazinājusi prasības to izpildei.

Valsts kontrole revīzijā norāda arī, ka vairāki būtiski pasākumi, kuru veikšana ir ģimenes ārstu kompetencē, nav iekļauti ģimenes ārstu darba vērtēšanas kritērijos. Piemēram, profilaktiskās apskates, kuru mērķis ir laikus diagnosticēt slimības, netiek veiktas regulāri visiem pacientiem. No izlasē iekļautajiem 79 ģimenes ārstiem 15 ārsti saviem pacientiem tādas nebija veikuši vispār.

Daudzās valstīs ģimenes ārstu darbības efektivitāti raksturo tas, ka samazinās nosūtījumu skaits, taču Latvijā šāds kritērijs nav ieviests. Revīzijā secināts, ka nosūtījumu skaits Latvijā gandrīz divas reizes pārsniedz nosūtījumu skaitu vidēji Eiropā (ES rādītājs – 363 nosūtījumi, Latvijā – 676 nosūtījumi uz 1000 pacientiem). Turklāt nosūtījumu skaitam ik gadu ir tendence pieaugt, un tas palielina budžeta izdevumus, jo speciālistu sniegtie pakalpojumi valstij izmaksā dārgāk. Būtu arī jāvērtē, kā šāda prakse ietekmē rindas pie speciālistiem, mazinot speciālistu pieejamību gadījumos, kad tie tiešām ir vajadzīgi. Viens no risinājumiem ģimenes ārstu nosūtījumu skaita samazināšanai ir klīnisko vadlīniju izstrāde ģimenes ārstiem, kur tiktu noteikts ārstniecības process konkrētām pacientu grupām. Tomēr līdz šim ministrijai nav izdevies panākt vienošanos ar nozares speciālistiem par vadlīniju izstrādi un apstiprināšanu.

Galvenais cēlonis nepilnībām ģimenes ārstu darbā Valsts kontroles ieskatā ir sasaistes trūkums starp VM izvirzītajiem mērķiem un motivācijas sistēmu. Šobrīd gandrīz 90 % no finansējuma ģimenes ārsti saņem fiksēta maksājuma veidā, ap 10 % tiek piešķirti atbilstoši tam, kādi un cik daudz pakalpojumu ir sniegti pacientiem, savukārt tikai 1,5 % finansējuma ir saistīti ar ārstu gada darbības novērtējumu. Līdz ar to ģimenes ārstu novērtēšanas un finansēšanas sistēmas pilnveide ir viens no Valsts kontroles būtiskākajiem ieteikumiem VM, kādi sniegti pēc revīzijas. Valsts kontroliere Elita Krūmiņa uzsver: “Nevar cerēt sasniegt izvirzītos mērķus, ja pēc būtības tie ir tik ļoti atrauti no motivācijas sistēmas.”

Veselības aprūpes pamatprincips ir pieejamība visiem iedzīvotājiem, neatkarīgi no cilvēka dzīvesvietas. Viena no pašvaldību funkcijām ir nodrošināt veselības aprūpes pieejamību saviem iedzīvotājiem. Tāpēc revīzijā pētījām, vai ģimenes ārstu pakalpojumi ir pieejami Latvijas lauku teritorijās. Revīzijā konstatējām, ka 45 Latgales un Kurzemes pagastos ģimenes ārstu pieņemšanas vietu nav, turklāt 30 no tiem nav arī feldšerpunktu. Vairākos pagastos iedzīvotājiem ir jāmēro vairāk nekā 20 km liels attālums, lai nokļūtu pie ģimenes ārsta. Lai risinātu primārās veselības aprūpes pieejamības problēmu, VK aicina VM vienoties par atbildības sadalījumu ar pašvaldībām.

Valsts kontrole revīzijā vērtēja arī to, vai VM ir rīkojusies racionāli, pērkot veselības aprūpes pakalpojumus – izmeklējumus, dienas stacionāru un speciālistu pakalpojumus.

Šobrīd valsts pērk ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus gan no valsts un pašvaldību, gan no privātajām ārstniecības iestādēm. Vidēji valstī no izlasē iekļautajiem pakalpojumu sniedzējiem valsts, pašvaldību un privāto pakalpojumu sniedzēju īpatsvars attiecīgi ir 37 %, 38 % un 25 %. Patlaban spēkā esošie pakalpojumu apmaksas nosacījumi veicina ārstniecības iestāžu ieinteresētību sniegt ambulatoros pakalpojumus. Piemēram, radioloģijas nodaļas ienesīgums var sasniegt pat 30 %.

Taču Valsts un pašvaldību ārstniecības iestādes ir spiestas nodrošināt arī tādas funkcijas un pakalpojumus, kuri nav rentabli, tomēr ir nepieciešami. Piemēram, neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu 24 stundas diennaktī, rezidentu apmācību, dažādus pētījumus u. c. Lai nodrošinātu šo funkciju veikšanas nepārtrauktību, pašvaldības 2015. gadā savu ārstniecības iestāžu uzturēšanai tērēja vismaz 3,1 milj. euro, savukārt valsts samaksāja slimnīcu galvotos aizdevumus vismaz 3,9 milj. euro apmērā. Valsts kontrole uzskata, ka jāvērtē iespēja palielināt ambulatoro pakalpojumu kvotas valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēm, lai mazinātu nepieciešamās dotācijas. Revīzijā konstatētais liecina, ka šo iestāžu resursi nav pietiekami noslogoti.

Foto:Sarcifilippo/https://pixabay.com/en/users/sarcifilippo-2673565/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/