• Tweet

Veicot fokusēto atbilstības revīziju, Valsts kontrole secināja, ka Labklājības ministrijas pieprasītais papildu finansējums mērķdotācijai pašvaldībām garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta izmaksai 2023. un 2024. gadā nav pamatots. Ir konstatētas būtiskas un visaptverošas neatbilstības mērķdotācijas izmaksai pieprasītā papildu finansējuma plānošanā. Labklājības ministrija GMI pabalsta izdevumu līdzfinansēšanai nepieciešamo papildu finansējumu ir aprēķinājusi būtiski lielākā apmērā, nekā faktiski nepieciešams. Iemesls – gan nepareizi noteiktais pabalsta saņēmēju skaits, gan izmantotā aprēķina pieeja. Lai gan ir konstatētas būtiskas kļūdas finansējuma plānošanā, pašvaldības piešķirto finansējumu kopumā ir izlietojušas atbilstoši normatīvajiem aktiem.

Labklājības ministrijas GMI pabalsta izmaksai 2023. un 2024. gadā pieprasītais papildu finansējums nav bijis pamatots, jo tas ir aprēķināts būtiski lielākā apmērā, nekā faktiski nepieciešams. Galvenais iemesls – kļūdaini aplēstais GMI pabalsta saņēmēju skaits.
Mērķdotācijas izmaksai pašvaldībām Labklājības ministrijai tika piešķirts papildu finansējums: 2023. gada sešiem mēnešiem – 2,376 milj. eiro, 2024. gadam – 6,128 milj. eiro, bet 2025. gadam – 7,232 milj. eiro gadā. No tā 2023. gada sešos mēnešos izlietoti tikai 996,538 tūkst. eiro, bet 2024. gada pirmajā pusgadā – 1,359 milj. eiro.

“Laikā, kad attīstības izdevumiem pieejamie valsts budžeta līdzekļi ir ierobežoti, Valsts kontrole mudina Labklājības ministriju un citas valsts pārvaldes iestādes atbildīgāk sekot līdzi katra pieprasītā papildu eiro attīstības izdevumiem pamatojumam un izlietojumam. Labklājības nozarei ir daudz vajadzību. Valsts budžeta 2023. gadam izstrādes laikā Labklājības ministrija sagatavoja 27 nozares prioritāro pasākumu pieteikumus, taču Ministru kabinets atbalstīja tikai astoņus, tajā skaitā valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldībām GMI pabalsta izmaksai paaugstinātā apmērā no 2023. gada 1. jūlija. Revīzijā konstatējām, ka Labklājības ministrija 2023. gadam GMI pabalsta līdzfinansēšanai nepieciešamo papildu finansējumu ir aprēķinājusi par 58% jeb 1,38 milj. eiro lielākā apmērā, nekā faktiski bija nepieciešams. Savukārt tikai 2024. gada pirmajā pusgadā finansējuma neizpilde ir jau 56% jeb 1,70 milj. eiro,” norāda Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa.

Finansējuma neizpildi galvenokārt veido kļūdaini aplēstais GMI pabalsta saņēmēju skaits.

Lai gan jau 2022. gadā, salīdzinot ar 2021. gadu, GMI pabalstu saņēma par 10 % mazāk personu, Labklājības ministrija 2023. gada sākumā, izstrādājot valsts budžeta pieprasījumu 2023.–2025. gadam, neņemot vērā faktiskās tendences, GMI pabalsta saņēmēju skaitu plānoja ar būtiski pieaugošu tendenci katram nākamajam gadam. Turklāt, lai gan finansējuma palielinājums tika plānots, ņemot vērā jau plānoto GMI sliekšņu palielinājumu, aplēstais finansējums tika palielināts vēl par Finanšu ministrijas patēriņa cenu indeksa prognozēm 2022. un 2023. gadam – kopā par 25,8%. Finansējuma pieprasījumā tika iekļauts arī atbalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem, pieņemot, ka palīdzība būs jāsniedz 531 personai (1,33% no plānotā Ukrainas civiliedzīvotāju skaita – 40 000), lai gan finansējums GMI pabalsta izmaksai šai mērķgrupai tika plānots arī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas budžetā.

Arī 2023. gada jūlijā, izstrādājot valsts budžetu 2024.–2026. gadam, Labklājības ministrija GMI pabalsta izdevumu līdzfinansēšanai nepieciešamā finansējuma aprēķinā izmantoja to pašu pieeju, aktualizējot to ar 2024. gadam un turpmākajiem gadiem plānotajiem GMI sliekšņiem un attiecīgajam gadam plānoto patēriņa cenu indeksu. Šoreiz finansējuma aprēķinā vairs netika iekļauts Ukrainas civiliedzīvotājiem nepieciešamais atbalsts.

Valsts kontrole uzsver: ja līdz šim izmantotā pieeja finansējuma plānošanā netiks mainīta, 2025. un 2026. gadam finansējums mērķdotācijas izmaksai pašvaldībām GMI pabalsta izdevumu līdzfinansēšanai tiks piešķirts vismaz par 7,8 milj. eiro lielākā apmērā, nekā faktiski nepieciešams.