VK negatīvi vērtē izdienas pensiju piešķiršanu VID darbiniekiem bez rūpīga izvērtējuma
Bez rūpīga izvērtējuma nevajadzētu piešķirt izdienas pensijas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbiniekiem, šorīt intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” sacīja Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Komentējot otrdien valdībā pieņemto lēmumu atbalstīt izdienas pensijas vai iemaksas 3.pensiju līmenī Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem, Krūmiņa norādīja, ka nav pieļaujams palielināt to cilvēku loku, kuri saņem izdienas pensijas, līdz ar to šis lēmums vērtējams negatīvi.
Viņa atgādināja, ka Valsts kontrole vēl 2016.gadā veica revīziju par izdienas pensiju sistēmu Latvijā un konstatēja, ka valstī nepastāv izsvērta izdienu pensiju politika. “Izdienu pensiju sistēma ir veidojusies no katras institūcijas spējām pavilkt deķīti uz savu pusi un piešķirt šo izdienas pensiju pēc visdažādākajiem nosacījumiem,” sacīja Krūmiņa.
Kā norādīja Krūmiņa, izdienas pensijas ir privilēģija, par kuru valstī jāvienojas, kāpēc tā tiek piešķirta un vai valsts to var atļauties. Pēc viņas sacītā, VK domas pilnībā sakrīt arī ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendācijām. Pret izdienas pensiju saņemošo loka paplašinājumu bija arī Tieslietu ministrija un Valsts kanceleja.
“Bez nopietna valstiska izvērtējuma, bez sapratnes, kam tad mēs šādas privilēģijas dodam, nav pieļaujams, ka šis izdienas pensiju saņēmēju loks tiek paplašināts,” norādīja Krūmiņa, piebilstot, ka tiek gaidīts Saeimas analītiskā dienesta pētījums par šo tēmu.
Kā zināms, valdība otrdien nolēma, ka VID darbinieki ar speciālajām pakāpēm, kuri sasnieguši 40 gadu vecumu un iestādē nostrādājuši vismaz 20 gadu, varēs saņemt izdienas pensiju.
Ziņojums paredz ieviest alternatīvu kompensējošu mehānismu – iemaksas 3. pensiju līmenī, kas turpmāk varētu efektīvi aizstāt izdienas pensijas un nākotnē varētu tikt attiecinātas arī uz citiem izdienas pensijas saņēmējiem.
Konceptuālajā ziņojumā izklāstīti četri risinājuma varianti, no kuriem valdība atbalstīja ceturto risinājumu, kas nodrošinās pakāpenisku pāreju uz 3. pensiju līmeņa iemaksām.
Neraugoties uz to, ka VID amatpersonu darbs ir saistīts ar profesionālo iemaņu zudumu un sociālo bīstamību, kā arī ar valsts iekšējās drošības nodrošināšanu, pašlaik VID amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm nav iekļautas izdienas pensiju saņēmēju lokā. Līdz ar to ir apgrūtināta profesionālu amatpersonu piesaistīšana no citām iestādēm, kā arī tas mazina pieredzējušu VID amatpersonu motivāciju palikt dienestā.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākŠonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākLieldienu brīvdienās vairākiem ātrumpārkāpējiem atņemtas tiesības
Aizvadītajās četrās Lieldienu brīvdienās Valsts policija pastiprināti uzraudzīja ceļu satiksmes drošību, uzsvaru liekot tam, lai autovadītāji nesēstos pie stūres reibumā. Kopumā šajās...
Lasīt tālāk