• Tweet

Latvijas Universitāte (LU) daļu savu īpašumu izīrē un iznomā par pārāk zemām cenām, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.

Mērķtiecīgāk īstenojot pašu apstiprināto attīstības stratēģiju, Latvijas Universitāte varētu palielināt ieņēmumus no tai piederošajiem nekustamajiem īpašumiem. Tas ļautu augstskolai gūt papildu finansējumu, ko izmantot jaunā Akadēmiskā centra attīstībai.

Saimnieciski rīkojoties, LU ieņēmumi tikai no revīzijā pārbaudītajiem īres un nomas līgumiem divu gadu laikā, iespējams, varēja būt līdz 400 tūkstošiem eiro lielāki. Latvijas Universitātei jāuzlabo iekšējās kontroles sistēma, gan slēdzot nomas un īres līgumus, gan uzraugot jau noslēgto līgumu izpildi un aktīvāk piedzenot īres parādus, revīzijā par Latvijas Universitātes rīcību ar tās mantu secinājusi Valsts kontrole.

“Katram īpašumam ir nepieciešams gudrs saimnieks, un tas nozīmē arī pastāvīgu uzraudzību un kontroli, vai īpašums nes peļņu, vai rada zaudējumus. Tālredzīgs saimnieks apsvērs visas iespējas nopelnīt, lai nopelnīto varētu ieguldīt tālākā attīstībā. Latvijas Universitātei ir lieli plāni jaunā Akadēmiskā centra izveidē, taču vismaz daļu iespēju palielināt ieņēmumus no pašu nekustamajiem īpašumiem, lai finansētu savu darbību, tā neizmanto,” revīzijas secinājumus skaidro Valsts kontroles padomes locekle Inese Kalvāne.

Nepietiekami atklāts telpu izīrēšanas un nomas process, kļūdas īres un nomas maksas noteikšanā

Revidentu ieskatā LU īstenotais dzīvojamo telpu izīrēšanas process nav bijis pietiekami atklāts un caurskatāms. Nav skaidrs, pēc kādiem principiem dzīvojamās telpas piedāvātas izīrēšanai un vai visiem potenciālajiem īrniekiem, piemēram, arī augstskolas studentiem, ir bijusi iespēja iepazīties ar esošo īres piedāvājumu.

LU nav vienotas pieejas īres un nomas maksas noteikšanā. Vismaz 17 % no pārbaudītajiem īres līgumiem noteikta nepamatoti zema īres maksa un LU īrnieka vietā divu gadu laikā bijis jāsedz apsaimniekošanas maksu gandrīz 7,5 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat arī piektajā daļā no izvērtētajiem nomas līgumiem kļūdaini noteikta nomas maksa, un arī šajos gadījumos LU par īpašuma uzturēšanu nomnieka vietā divos gados samaksājusi gandrīz 16,5 tūkstošus eiro. LU nav izmantojusi arī visas iespējas vienpusēji vai, vienojoties ar īrniekiem un nomniekiem, pārskatīt īres un nomas maksas, kā to paredz gan noslēgtie līgumi, gan normatīvais regulējums.

Tāpat revidenti neguva pārliecību par īres maksas samazinājuma pamatotību gandrīz 100 tūkstošu eiro apmērā par īrnieka veiktajiem ieguldījumiem, jo tie nebija pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem.

Ieņēmumu centri – līdz galam neizmantoti

Latvijas Universitātes rīcībā ir 62 nekustamie īpašumi ar vairāk nekā 100 ēkām. Augstskolas attīstības stratēģija paredz atbrīvoties no neperspektīvajiem vai zaudējumus nesošajiem, lai iegūtu finansējumu Akadēmiskā centra attīstībai, taču divu gadu laikā izdevies atsavināt tikai trīs īpašumus. Savukārt 14 nekustamajos īpašumos – ienākumu centros, piemēram, viesu namos, īres un nomas telpās, no kuriem var gūt regulārus papildu ienākumus, netiek izmantotas visas iespējas palielināt ieņēmumus. Piemēram, 2016. gadā ieņēmumi tik tikko nosedza izdevumus, bet 2017.gadā ieņēmumi gan palielinājušies, bet visas iespējas joprojām nav izmantotas. Nenosakot ienākumu centriem skaidrus mērķus un sasniedzamos rezultātus, neieinteresējot savas darbības rezultātā, LU nemotivē tos strādāt efektīvāk un rezultātā negūst visus iespējamos ienākumus.

Lielu infrastruktūras attīstības projektu ieviešana ir nozīmīgs pārmaiņu process augstskolā. Pārdomāti attīstot mūsdienīgu studiju un zinātniskās darbības vidi, ne mazāk svarīgi ir lietderīgi izmantot arī rīcībā esošās ēkas un materiālās vērtības, gūt pēc iespējas lielākus ienākumus no šim mērķim paredzētajiem īpašumiem, norāda revidenti.

Latvijas Universitāte jau revīzijas laikā novērsusi vairākus revidentu konstatētos trūkumus un turpina nekustamo īpašumu saimniecību sakārtot, lai tās izmantošanā tiktu ievērotas pašas augstskolas intereses.