VK: Lielo slimnīcu pamatkapitāls Covid-19 laikā palielināts atbilstoši mērķim

Valsts kontrole (VK) veica pārbaudi, lai pārliecinātos, vai Veselības ministrija valsts lielāko slimnīcu kapacitātes palielināšanai piešķirto finansējumu 14,9 miljonus eiro ir izlietojusi atbilstoši mērķim. Pārbaudē noskaidrots, ka 2020. gada laikā atbilstoši plānotajam veikti ieguldījumi Austrumu slimnīcas, Stradiņa slimnīcas un Bērnu slimnīcas pamatkapitālā. Slimnīcas tām piešķirtā finansējuma ietvaros ir veikušas Covid-19 inficētu pacientu veselības aprūpei paredzēto medicīnisko iekārtu iegādes ar nebūtiskām atkāpēm no plāna. Veicot pārbaudes visās trijās universitātes slimnīcās, Valsts kontrole secināja, ka medicīnisko iekārtu iegādes process ir bijis caurskatāms, bet lēmumu pieņemšana – izsekojama.
No piešķirtā finansējuma Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) pamatkapitālā tika ieguldīti 7,6 miljoni eiro, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā (Stradiņa slimnīca) – 3,7 miljoni eiro un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā (Bērnu slimnīca) – 3,6 miljoni eiro.
Veselības ministrija, veicot ieguldījumus slimnīcu pamatkapitālā, izvēlējās divas atšķirīgas pieejas. Revidentu un arī Veselības ministrijas ieskatā, atbilstošāka bija Austrumu slimnīcas pieeja, kad piešķirtie līdzekļi šīs slimnīcas pamatkapitālā tika ieguldīti, kompensējot slimnīcas faktiskos izdevumus par medicīnisko iekārtu iegādi. Šai gadījumā Veselības ministrija aprīlī piešķirtā finansējuma ietvaros Austrumu slimnīcas pamatkapitālu palielināja par 788 297 eiro tikai pēc tam, kad medicīniskās iekārtas jau bija iepirktas un bija zināma precīza izmaksu summa.
Savukārt 2020. gada maijā piešķirto finansējumu Covid-19 inficētu pacientu veselības aprūpes medicīnisko ierīču iegādei Veselības ministrija ieguldīja Austrumu slimnīcas, Stradiņa slimnīcas un Bērnu slimnīcas pamatkapitālā vēl pirms medicīnisko iekārtu iepirkuma uzsākšanas, nezinot precīzas izmaksu summas. Šādu pieeju Veselības ministrija skaidroja ar to, ka ārkārtējās situācijas laikā slimnīcām resursi bija nepieciešami nekavējoties un ka tām ir profesionālā kompetence šādu iepirkumu veikšanā. Medicīnisko iekārtu sarakstus izveidoja slimnīcas sadarbībā ar Veselības ministriju, bet Ministru kabinets lēma par pamatkapitāla palielināšanu universitātes slimnīcām 14,1 miljona eiro apmērā.
Vērtējot pamatkapitālā ieguldīto finanšu līdzekļu izlietojumu, revidenti pārliecinājās, ka 2020. gada laikā slimnīcas ir veikušas apstiprinātajā sarakstā iekļauto medicīnisko iekārtu iegādes ar nebūtiskām novirzēm (0,7 %). Proti, no plānotajām 114 medicīniskajām iekārtām nav iegādātas vien četras par kopējo summu 103 517 eiro. Vienlaikus ir izveidojies ietaupījums 1,9 miljonu eiro apmērā, kuru slimnīcas izlietos citu, sarakstā sākotnēji neiekļautu, bet Covid-19 uzliesmojuma gadījumā nepieciešamu medicīnisko iekārtu un aprīkojuma iegādei.
Revidentu ieskatā, izvēloties decentralizētu pieeju iekārtu iegādē, lēmumi tika atstāti slimnīcu ziņā, nevienam neuzņemoties par tiem atbildību valstiskā līmenī. Tas nav veicinājis no valsts budžeta piešķirtā finansējuma ekonomisku izmantošanu. Piemēram, Austrumu slimnīca ir iegādājusies 13 centrālās pacientu novērošanas stacijas, par katru samaksājot 9980 eiro bez PVN, bet Stradiņa slimnīca, iegādājoties trīs stacijas, par katru ir samaksājusi 12 000 eiro bez PVN, jo Stradiņa slimnīcai tās ir piegādātas īsākā laikā un to skaits ir mazāks, tāpēc staciju instalācijas un konfigurēšanas darbu izmaksas par vienu vienību ir augstākas.
Revidentu ieskatā, centralizēti panākta vienošanās par slimnīcu kapacitātes paaugstināšanai un Covid-19 inficētu pacientu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo medicīnas iekārtu klāstu, komplektāciju un tehniskajām prasībām gan ļautu precīzāk noteikt aprīkojuma iegādei nepieciešamā finansējuma apjomu, gan minimizētu bažas un diskusijas par iegādātā aprīkojuma nepieciešamību tieši Covid-19 pacientu veselības aprūpes nodrošināšanai.
Vēl par tēmu:
Mazie uzņēmumi saglabā stabilus izdevumus ikdienas darbībai, bet strauji palielina tēriņus mākslīgā intelekta un digitālajiem rīkiem
Swedbank dati rāda, ka mazie uzņēmumi joprojām lielāko daļu maksājumu veic par ikdienas darbībai nepieciešamiem pakalpojumiem un precēm, vienlaikus strauji pieaugot mākslīgā intelekta (MI)...
Lasīt tālākSM: ar sociālajiem partneriem esam vienisprātis, ka vēlamākais būtu saglabāt līdzšinējo braukšanas maksas atvieglojumu sistēmu
Šodien, 12. novembrī, Satiksmes ministrija (SM) ar sociālajiem partneriem pārrunāja iespējamos risinājumus sabiedriskā transporta finansēšanai turpmākajos četros gados. Kā uzsvēra SM valsts...
Lasīt tālāk2026. gada 3. ceturksnī vērojams pēdējos gados augstākais nodarbinātības un ekonomiskās aktivitātes līmenis
Jaunākie darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka 2026. gada 3. ceturksnī Latvijas darba tirgū bija vērojama pozitīva nodarbinātības dinamika. Iedzīvotāju nodarbinātības līmenis sasniedza 66,1%,...
Lasīt tālākPirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas
Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...
Lasīt tālākLBAS: valdības lēmumiem taupības un nodarbinātības jomā jābūt pamatotiem ar precīziem aprēķiniem un saskaņotiem reālā sociālajā dialogā
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) uzsver, ka jebkuriem finanšu ietaupījumiem ir jābūt pamatotiem ar izsvērtu ietekmes analīzi un saskaņotiem Nacionālajā trīspusējās sadarbības...
Lasīt tālākOktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums
Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālākAptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki
Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...
Lasīt tālākPar pirkumiem internetā nāksies maksāt vairāk – spēkā stājušās jaunas prasības
No 2026. gada 1. novembra spēkā stājušās jaunas Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, kas paredz apstrādes maksas piemērošanu visiem sūtījumiem no trešajām valstīm. Turpmāk par katru...
Lasīt tālākSeptembrī mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,5 %
2026. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, pēc sezonāli koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 0,7 %. Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās...
Lasīt tālāk