• Tweet

Valsts kontrole (VK) veica pārbaudi, lai pārliecinātos, vai Veselības ministrija valsts lielāko slimnīcu kapacitātes palielināšanai piešķirto finansējumu 14,9 miljonus eiro ir izlietojusi atbilstoši mērķim. Pārbaudē noskaidrots, ka 2020. gada laikā atbilstoši plānotajam veikti ieguldījumi Austrumu slimnīcas, Stradiņa slimnīcas un Bērnu slimnīcas pamatkapitālā. Slimnīcas tām piešķirtā finansējuma ietvaros ir veikušas Covid-19 inficētu pacientu veselības aprūpei paredzēto medicīnisko iekārtu iegādes ar nebūtiskām atkāpēm no plāna. Veicot pārbaudes visās trijās universitātes slimnīcās, Valsts kontrole secināja, ka medicīnisko iekārtu iegādes process ir bijis caurskatāms, bet lēmumu pieņemšana – izsekojama.

No piešķirtā finansējuma Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) pamatkapitālā tika ieguldīti 7,6 miljoni eiro, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā (Stradiņa slimnīca) – 3,7 miljoni eiro un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā (Bērnu slimnīca) – 3,6 miljoni eiro.

Veselības ministrija, veicot ieguldījumus slimnīcu pamatkapitālā, izvēlējās divas atšķirīgas pieejas. Revidentu un arī Veselības ministrijas ieskatā, atbilstošāka bija Austrumu slimnīcas pieeja, kad piešķirtie līdzekļi šīs slimnīcas pamatkapitālā tika ieguldīti, kompensējot slimnīcas faktiskos izdevumus par medicīnisko iekārtu iegādi. Šai gadījumā Veselības ministrija aprīlī piešķirtā finansējuma ietvaros Austrumu slimnīcas pamatkapitālu palielināja par 788 297 eiro tikai pēc tam, kad medicīniskās iekārtas jau bija iepirktas un bija zināma precīza izmaksu summa.

Savukārt 2020. gada maijā piešķirto finansējumu Covid-19 inficētu pacientu veselības aprūpes medicīnisko ierīču iegādei Veselības ministrija ieguldīja Austrumu slimnīcas, Stradiņa slimnīcas un Bērnu slimnīcas pamatkapitālā vēl pirms medicīnisko iekārtu iepirkuma uzsākšanas, nezinot precīzas izmaksu summas. Šādu pieeju Veselības ministrija skaidroja ar to, ka ārkārtējās situācijas laikā slimnīcām resursi bija nepieciešami nekavējoties un ka tām ir profesionālā kompetence šādu iepirkumu veikšanā. Medicīnisko iekārtu sarakstus izveidoja slimnīcas sadarbībā ar Veselības ministriju, bet Ministru kabinets lēma par pamatkapitāla palielināšanu universitātes slimnīcām 14,1 miljona eiro apmērā.

Vērtējot pamatkapitālā ieguldīto finanšu līdzekļu izlietojumu, revidenti pārliecinājās, ka 2020. gada laikā slimnīcas ir veikušas apstiprinātajā sarakstā iekļauto medicīnisko iekārtu iegādes ar nebūtiskām novirzēm (0,7 %). Proti, no plānotajām 114 medicīniskajām iekārtām nav iegādātas vien četras par kopējo summu 103 517 eiro. Vienlaikus ir izveidojies ietaupījums 1,9 miljonu eiro apmērā, kuru slimnīcas izlietos citu, sarakstā sākotnēji neiekļautu, bet Covid-19 uzliesmojuma gadījumā nepieciešamu medicīnisko iekārtu un aprīkojuma iegādei.

Revidentu ieskatā, izvēloties decentralizētu pieeju iekārtu iegādē, lēmumi tika atstāti slimnīcu ziņā, nevienam neuzņemoties par tiem atbildību valstiskā līmenī. Tas nav veicinājis no valsts budžeta piešķirtā finansējuma ekonomisku izmantošanu. Piemēram, Austrumu slimnīca ir iegādājusies 13 centrālās pacientu novērošanas stacijas, par katru samaksājot 9980 eiro bez PVN, bet Stradiņa slimnīca, iegādājoties trīs stacijas, par katru ir samaksājusi 12 000 eiro bez PVN, jo Stradiņa slimnīcai tās ir piegādātas īsākā laikā un to skaits ir mazāks, tāpēc staciju instalācijas un konfigurēšanas darbu izmaksas par vienu vienību ir augstākas.

Revidentu ieskatā, centralizēti panākta vienošanās par slimnīcu kapacitātes paaugstināšanai un Covid-19 inficētu pacientu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo medicīnas iekārtu klāstu, komplektāciju un tehniskajām prasībām gan ļautu precīzāk noteikt aprīkojuma iegādei nepieciešamā finansējuma apjomu, gan minimizētu bažas un diskusijas par iegādātā aprīkojuma nepieciešamību tieši Covid-19 pacientu veselības aprūpes nodrošināšanai.