• Rīga
    Clear
    17°C
     
13/12/2019, Kategorija: Bizness, Uzņēmējdarbība

Zemkopības ministrija (ZM) nav izrādījusi interesi par tai uzticētajiem valstij piederošajiem derīgajiem izrakteņiem – to uzskaites vērtība nav ticama un valstij piederošās kūdras ieguves apjomiem netiek sekots līdzi. Rezultātā valsts iegūst un līdz pat 2030. gadam turpinās iegūt vien daļu no tai piekrītošajiem ieņēmumiem par kūdras ieguvi un pārdošanu, teikts piektdien publiskotajā Valsts kontroles revīzijas ziņojumā.

Zemkopības ministrijas valdījumā ir nodota vairāk nekā ceturtā daļa Latvijas teritorijas, kurā atrodas arī 58% no Latvijā pieejamās kūdras platības. Šīs platības tiek iznomātas komersantiem kūdras ieguvei, kas pamatā tiek eksportēta. Zemkopības ministrija šī īpašuma apsaimniekošanu ir tālāk nodevusi AS “Latvijas valsts meži”. Jau 2018. gada finanšu revīzijas laikā Valsts kontrole konstatēja, ka Zemkopības ministrija nav uzskatījusi par nepieciešamu uzskaitīt valstij piederošos derīgos izrakteņus un aplēst to vērtību. Pēc Valsts kontroles izteiktā pārmetuma Zemkopības ministrija savā 2018. gada pārskatā iekļāva derīgos izrakteņus 3,8 miljardu eiro vērtībā, tajā skaitā kūdras atradnes 3,7 miljardu eiro, bet smilts un grants atradnes – 102 miljonu eiro vērtībā.

Vienlaikus Valsts kontrole veica padziļinātu revīziju, turpinot vērtēt Zemkopības ministrijas rīcības iemeslus un sekas.

Derīgo izrakteņu uzskaites vērtību trīs mēnešu laikā samazina 58 reizes

Revīzijā konstatēts, ka valstij piederošie derīgie izrakteņi ne tikai netika uzskaitīti, bet ne Zemkopības ministrija, ne AS “Latvijas valsts meži” arī nebija sekojušas līdzi valstij piederošās kūdras ieguves apjomiem.

“Ja uzskaitē nav uzrādīti visi valstij un tātad – sabiedrībai piederošie derīgie izrakteņi, nav iespējams izsekot – cik daudz un kādā vērtībā valsts īpašums tiek pārdots, un kādiem būtu bijis jābūt atbilstošiem ieņēmumiem no kūdras pārdošanas,” norāda valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Atbildot uz Valsts kontroles jautājumu par valsts ieņēmumiem iepriekšējo 20 aktīvas kūdras izstrādes gadu laikā, ja kūdras atlikusī vērtība vēl ir 3,7 miljardi eiro, Zemkopības ministrija samazināja izrakteņu uzskaites vērtību 58 reizes – līdz 57,3 miljoniem eiro kūdrai un 8,4 miljoniem eiro smiltij un grantij.

No kūdras pārdošanas valsts iegūst vien nelielu daļu no kūdras tirgus vērtības

95% Latvijas kūdras ik gadu tiek eksportēta, un 60% no eksporta apjoma tiek iegūts Zemkopības ministrijas valdījumā esošajās platībās. 2018. gadā kūdra tika eksportēta 178 miljonu eiro vērtībā, kamēr valsts kūdru iegūstošie komersanti samaksāja AS “Latvijas valsts meži” tikai 2,47 miljonus eiro. 2017. gadā AS “Latvijas valsts meži” ieņēmumi bija 1,8 miljoni eiro, bet pirms tam – vēl mazāk.

Nesamērīgi zemie ieņēmumi par valsts īpašumā esošās kūdras pārdošanu ir skaidrojami ne tikai ar greizo normatīvo regulējumu, kas pieļāva, ka komersantu maksājumi par derīgo izrakteņu ieguvi nav saistāmi ar ieguves apjomiem, bet arī ar neizskaidrojami gauso – septiņus gadus ieilgušo – normatīvā regulējuma grozīšanu pēc tam, kad Valsts kontrole jau 2007. gadā bija norādījusi uz šo problēmu.

Pēc normatīvo aktu grozīšanas AS “Latvijas valsts meži” nesteidzās ar to izpildi un grozījumos paredzēto kūdras ieguves maksas indeksāciju uzsāka tikai trīs gadus pēc normatīvajos aktos noteiktā termiņa. Ja normatīvie akti būtu tikuši ievēroti, laika posmā no 2015. līdz 2019. gadam AS “Latvijas valsts meži” ieņēmumi varētu būt bijuši par 1,6 miljoniem eiro lielāki. 2018. gadā saņemtā maksa, piemēram, veido nepilnu trešdaļu no faktiskās tirgus vērtības. Arī laika posmā no 2020. līdz 2030. gadam plānotie ieņēmumi par kūdras ieguvi varētu būt par 3,1 miljonu eiro lielāki, ja maksas indeksācija būtu uzsākta savlaicīgi. Ir viennozīmīgi secināms arī, ka septiņus gadus ilgušais normatīvo aktu grozīšanas process, tajos beidzot paredzot kūdras ieguves maksas sasaisti ar ieguves apjomiem un indeksāciju, arī rada būtisku negatīvu finanšu ietekmi.

Valsts kontrole ir aplēsusi, ka atbildīgo institūciju rīcības, labas pārvaldības neesamības un krietna, rūpīga saimnieka attieksmes trūkuma rezultātā valsts īpašumā esošā kūdra tiks pārdota atbilstoši tirgus vērtībai vien 2030. gadā.

Revīzijā tika konstatēta arī nevienlīdzīga attieksme pret komersantiem – kūdras ieguvējiem, dažiem jau šobrīd maksājot tirgus vērtībai atbilstošu maksu, savukārt dažiem – pat mazāk nekā 20% no tirgus vērtības.

Revīzijā atklājās arī virkne citu faktu, kas prasītu tālāku izpēti par AS “Latvijas valsts meži” darbības efektivitāti. Piemēram, AS “Latvijas valsts meži” norādītā tās aktīvu rentabilitāte ir 16,9%, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedz mežsaimniecības/mežizstrādes nozares vidējo rādītāju (7,1%). Aprēķins veikts formāli, neņemot vērā uzņēmuma saimnieciskās darbības specifiku – tajā netiek ņemts vērā, ka ieņēmumi pamatā tiek gūti no valsts īpašumā esošiem resursiem, kas nav uzņēmuma bilancē. Ja aprēķinā tiktu ņemta vērā visu izmantoto aktīvu bilances vērtība, tad AS “Latvijas valsts meži” aktīvu rentabilitāte būtu 6,6%., Tas liecina, ka no katra saimnieciskajā darbībā izmantotā eiro ir gūta zemāka peļņa nekā to norāda AS “Latvijas valsts meži”.

Zemkopības ministrijas darbība valstij piederošo derīgo izrakteņu apsaimniekošanā.

932 skatījumi




Video

Nekustamā īpašuma attīstītāji protestē pret kadastrālo vērtību celšanu

07/08/2020

Šodien Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) un tās biedri uzsāk vēl nebijušu miermīlīga protesta akciju, lai pievērstu lēmumu pieņēmēju un sabiedrības uzmanību Latvijas...

Lasīt tālāk
Video

Par samazināto PVN likmi pārtikai savākti jau vairāk nekā 1400 paraksti

07/08/2020

Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes 5% apmērā piemērošanu pārtikas produktiem - svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām, piena produktiem, saglabājot to arī Latvijai...

Lasīt tālāk
Video

Uzņēmēji pauž trauksmi par kadastrālās vērtības pieauguma draudiem

06/08/2020

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera pauž satraukumu par kadastrālās vērtības vairākkārtējas palielināšanas un izrietoši arī nekustamā...

Lasīt tālāk
Video

Vilnītis par Liepājas SEZ pārvaldības modeļa maiņu: Es tajā saskatu politisku uzstādījumu

05/08/2020 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldības modeļa maiņa nav nepieciešama – Satiksmes ministrijas iniciētās izmaiņas ir politisks uzstādījums, šorīt intervijā LTV raidījumam...

Lasīt tālāk
Video

Sabiedriskās attiecības – veids kā sasniegt augstu sabiedrības reputāciju un lojalitāti

04/08/2020 | Autors: Publicitātes materiāls

Efektīvas sabiedrisko attiecību aktivitātes var palīdzēt organizācijām augt un attīstīties. Alberta Uzņēmumu grupa saviem klientiem sniedz profesionālu palīdzību sabiedrisko attiecību...

Lasīt tālāk
Video

Lembergs ministram Linkaitam iesaka paklusēt – viņš vienkārši nesajēdzot, ko pats runā

04/08/2020 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) demonstrē pilnīgu nekompetenci – viņš pat jauc terminus un jēdzienus, lai gan tika apgalvots, ka viņš esot profesionālis, žurnālistiem sacīja Ventspils...

Lasīt tālāk
Video

Nekustamo īpašumu darījumu asociācija: Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

04/08/2020

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA) aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas...

Lasīt tālāk
Video

Lembergs: Ostu pārvaldības modeļa maiņa ir mērķtiecīga JKP politika

03/08/2020 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Ostu pārvaldības modeļa maiņa bija ierakstīta Jaunās konservatīvās partijas (JKP) priekšvēlēšanu programmā – tā ir mērķtiecīga JKP politika, žurnālistiem sacīja Ventspils mērs...

Lasīt tālāk
Video

Latvijas naftas rezerve ārzemēs ir fikcija

30/07/2020 | Autors: nra.lv

Aizsardzības ministrija apgalvo, ka ārzemēs it kā uzglabātās naftas rezerves Latvijas X stundai ir fikcija un pieprasa visus krājumus simtprocentīgi glabāt Latvijā. Taču valdībā šis jautājums...

Lasīt tālāk
Video

“Latvijas dzelzceļš” meklēšot kravas. Šoreiz patiešām.

29/07/2020 | Autors: nra.lv

Tranzītkravu plūsmu apkalpojošos uzņēmumus satrauc valsts a/s “Latvijas dzelzceļš” (LDz) apņemšanās izstrādāt jaunu biznesa modeli, kurā ietilpšot lielākā daļa no kravu pārvadāšanai...

Lasīt tālāk