• Tweet

Izvērtējot tiesu iekārtas attīstības pasākumus, Valsts kontrole secinājusi, ka kopumā plānotie pasākumi ir īstenoti, tomēr vēl nevar apgalvot, ka ir novērsti visi tiesvedības procesu kavējošie apstākļi. Neraugoties uz veiktajiem pasākumiem, iesniegto lietu skaita kritumu un tiesnešu skaita pieaugumu, Latvijā tiesvedības ilgums ir daudz garāks nekā kaimiņvalstīs. Tāpat tiesas nolēmumu kvalitāti būtu iespējams uzlabot, jo atcelto lēmumu skaits saglabājas augsts – vidēji katrs piektais spriedums tiek grozīts vai atcelts. Arī sabiedrības uzticība tiesām ir zema. Tikmēr finansējums tiesu darbības nodrošināšanai no 2009. līdz 2016. gadam ir pieaudzis par vairāk nekā 50 %, sasniedzot 51 milj. euro.

Valsts kontrole vērtēja, vai Tieslietu ministrijas īstenotie pasākumi tiesu sistēmas darbības efektivitātes paaugstināšanai 2009.–2015. gadā ir bijuši veiksmīgi un Latvijas tiesu sistēmā pastāvošās problēmas ir novērstas. Saskaņā ar Tieslietu ministrijas izvērtējumu ir izdevies izpildīt 87,5 % no plānotā, taču rezultatīvie rādītāji sasniegti vien 47 % apmērā. Būtiskākās jomas, kurās Valsts kontroles ieskatā progresam būtu jābūt lielākam, ir tiesvedības ilguma un tiesnešu noslodzes rādītāji, cilvēkresursu efektīva plānošana un attīstība.

Tiesas nolēmumu kvalitāte uzlabojas, tomēr būtiskais atcelto un grozīto spriedumu skaits – vidēji 22,5 % – Latvijas tiesu instancēs un pieaugošais Eiropas Cilvēktiesību tiesā iesniegto lietu skaits, kur viens no iemesliem ir vājā argumentācijas kvalitāte Latvijas tiesu nolēmumos, liecina par nepieciešamību paaugstināt tiesnešu un tiesu darbinieku kvalifikāciju un kompetences. Plašais tiesnešu un tiesu darbinieku apmācību piedāvājums pats par sevi vēl nenozīmē profesionālās kapacitātes pieaugumu.

Plānotais tiesvedības ilguma rādītāju uzlabojums nav sasniegts. Vēl arvien pirmās instances tiesās tas vidēji pārsniedz 150 dienas. Kopumā uzlabojums vērojams vien administratīvo lietu kategorijā, bet civillietu un krimināllietu izskatīšanas ilgums ir pat palielinājies.

Par nepietiekamu tiesu produktivitāti liecina tas, ka Latvijas tiesās izskata mazāk lietu, nekā saņem. Lai gan laikā no 2010. līdz 2016. gadam kopējais rajonu (pilsētu) tiesās tiesvedībā saņemto civillietu, krimināllietu un administratīvo lietu skaits ir par 15 % samazinājies un palielinājies tiesnešu skaits, pabeigto lietu skaitā nav būtisku izmaiņu – vidēji 51 tūkst. lietu gadā. Tiesu noslodzi nav būtiski mazinājuši arī alternatīvie strīdu izskatīšanas mehānismi, piemēram, mediācija, par ko iedzīvotājiem nav pietiekamas informācijas.

Joprojām pastāv būtiskas tiesu un tiesnešu noslodzes atšķirības. Visaugstākā noslodze ir Rīgas tiesu apgabalā. Viens no iemesliem ir gausā tiesu teritoriālo izmaiņu virzība. Tieslietu ministrijai nav izdevies sasniegt mērķi – mazāks tiesu skaits, kurās ir vidēji 40 tiesneši. Tikai četrās tiesās tiesnešu skaits ir lielāks par 20, lielākajā daļā tiesu ir vien trīs līdz astoņi tiesneši. Tas apgrūtina lietu sadalē izmantot nejaušības principu un tiesnešu specializāciju.

Ilgstoši nerisinātus jautājumus Valsts kontrole konstatēja tiesneša kandidātu atlasē. Pārsniedzot deviņus mēnešus, šis process joprojām būtiski ietekmē tiesu darbības efektivitāti, jo šajā laikā tiesa strādā nepilnā sastāvā. Viens no sistēmā esošiem un nepietiekami izmantotiem resursiem ir tiesnešu palīgi. Pārskatot to pienākumus un atbildību, ir iespējams samazināt tiesnešu slodzi un veidot sistēmu, kurā kvalificētākie darbinieki attīsta karjeru līdz tiesneša amatam, tā palielinot motivāciju darbiniekiem turpināt strādāt tiesu sistēmā. Diemžēl šobrīd tiesu sistēmā tiesnešu palīgu mainība saglabājas augsta – vidēji 22 % ik gadu.

Kontekstā ar ilgajiem tiesvedības termiņiem, atcelto un grozīto lēmumu skaitu jāmin arī sabiedrības zemais uzticības līmenis tiesu sistēmai. Lai gan Tieslietu ministrija uzskatīja, ka nepieciešams uzticības līmeni paaugstināt, konkrēti pasākumi ieplānoti netika. Tajā pašā laikā svarīgs aspekts ir tiesu sistēmas pieejamība. Latvijā tiesās iesniegto pieteikumu skaits pēdējos gados ir samazinājies, un tas ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā uz 100 iedzīvotājiem. Tieslietu ministrijai jāvērtē, kā to ietekmē iedzīvotāju iespējas saņemt valsts nodrošinātu juridisko palīdzību, kā arī tiesas nodevu apmēri.

Valsts kontroles ieskatā nepieciešams pārskatīt Tieslietu padomes pilnvaras. Pašlaik nav radīti pietiekami apstākļi tās neatkarīgai un patstāvīgai darbībai, līdz ar to tā nav kļuvusi par virzošo spēku tiesu sistēmas attīstības politikas un stratēģijas izstrādē. Kopumā Tieslietu ministrijai ir sniegti 22 ieteikumi, lai pilnveidotu tiesu sistēmas attīstības plānošanu. Valsts kontrole joprojām sadarbosies ar Tieslietu ministriju, turpinot iesākto tiesu darbības un tiesvedības efektivitātes uzlabošanai.

Foto: Jessica35/https://pixabay.com/en/users/jessica45-2055892/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/