• Tweet

Otrdien, 27. oktobrī, Ministru kabinets pieņēma grozījumus noteikumos par ieroču un munīcijas apriti, lai pilnveidotu ieroču glabāšanas un pārvadāšanas prasības. Izmaiņu mērķis ir mazināt riskus, ka šaujamieročiem un munīcijai viegli var piekļūt personas, kurām nav attiecīgas atļaujas, tādējādi stiprinot sabiedrības drošību.

Būtiskākās izmaiņas paredz to, ka stingrākas drošības prasības tiks noteiktas augstāka riska un lielāka daudzuma ieročiem, savukārt munīcija drošības apsvērumu dēļ turpmāk būs jāglabā atsevišķi no šaujamieroča. Vienlaikus atbilstoši precizēs arī ieroču pārvadāšanas un pārnēsāšanas prasības.

Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 21. maija noteikumos Nr. 210 “Noteikumi par ieroču un munīcijas apriti” veikti, lai nodrošinātu Latvijas regulējuma atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. marta Direktīvai Nr. 2021/555 par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli. Direktīva paredz, ka ieroču un munīcijas glabāšanas drošības prasībām jābūt atbilstošām gan ieroču kategorijai, gan to daudzumam.

Atbilstoši apstiprinātajiem grozījumiem, turpmāk noteiktām ieroču īpašnieku grupām būs jānodrošina papildu drošības pasākumi ieroču glabāšanas vietās. Prasība ierīkot apsardzes signalizācijas sistēmu, kas konstatē ielaušanos un nodrošina trauksmes signāla pārraidi, attieksies uz A kategorijas šaujamieroču īpašniekiem, kā arī sporta lietojuma ieroču īpašniekiem, kuri nākotnē vēlēsies iegādāties vairāk nekā 10 šaujamieročus un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus.

Līdz šim normatīvais regulējums paredzēja šaujamieročus glabāt slēgtā seifā vai metāla skapī (metāla kastē), vai rūpnieciski ražotā, šaujamieroču glabāšanai paredzētā cita materiāla seifā. Tomēr šādi pasīvi drošības līdzekļi paši par sevi nenodrošina savlaicīgu informāciju par iespējamu ielaušanos vai nesankcionētu piekļuvi. Signalizācijas sistēma vai cits tehnisks risinājums, kas nodrošina ielaušanās konstatēšanu un trauksmes signāla pārraidi ieroča īpašniekam, ļaus operatīvāk reaģēt uz iespējamiem drošības apdraudējumiem.

Grozījumi arī paredz noteikt prasību visu kategoriju un lietojuma veidu šaujamieroču munīciju glabāt atsevišķi no ieroča. Līdz šim pašaizsardzības šaujamieroci bija atļauts glabāt arī ar pielādētu patronu padošanas mehānismu, savukārt prasība munīciju glabāt atsevišķi no ieroča attiecās uz medību un sporta garstobra – vītņstobra šaujamieroču munīciju. Izmaiņas nepieciešamas, lai atbilstoši Eiropas Savienības direktīvai nodrošinātu, ka šaujamieroči un to munīcija nav viegli pieejami kopā.

Turpmāk šaujamierocim pārvadāšanas un pārnēsāšanas laikā būs jābūt ne tikai izlādētam un iesaiņotam – ievietotam futrālī, ieroču somā vai citā speciālā iesaiņojumā, bet arī munīcija būs jāiesaiņo atsevišķi no ieroča vai jāievieto ieroča iesaiņojuma atsevišķā nodalījumā. Šīs prasības mazinās iespējamos drošības riskus, jo nodrošinās, ka šaujamierocis un munīcija pārvadāšanas un pārnēsāšanas laikā nav viegli pieejami kopā.

Lai ieroču īpašnieki varētu sagatavoties jaunajām prasībām, noteikts pārejas periods līdz 2027. gada 1. janvārim. Regulējums paredz samērīgus papildu drošības pasākumus, ņemot vērā ieroču radīto risku un sabiedrības drošības intereses.

Ar pieņemtajiem grozījumiem tiek pilnveidota ieroču un munīcijas aprites kontrole, nosakot drošākus glabāšanas un pārvadāšanas nosacījumus un veicinot sabiedrības drošību.