VK: Būtisku valsts atbalstu Covid-19 krīzē saņēmusi arī graudu audzēšanas nozare, kura aizvadītajā gadā ieguva rekordražas

Covid-19 radītās krīzes pārvarēšanai un seku mazināšanai valdība 2020. gadā lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozaru atbalstam piecās programmās piešķīra 45,5 miljonus eiro no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Valsts kontrole aprīļa sākumā publiskoja revīzijas starpziņojumu par trijās atbalsta programmās piešķirtajiem 35,5 miljoniem eiro, no kuriem tika izlietoti 84 %. Noslēdzot revīziju par Zemkopības ministrijas 2020. gada pārskata sagatavošanas pareizību, Valsts kontrole veica pārbaudi par atlikušo 10 miljonu eiro izlietojumu divām atbalsta programmām. Pirmajā pārbaudē Valsts kontrole secināja, ka atbalsta maksājumi no valsts budžeta ne tikai kompensēja dažu lauksaimniecības nozaru ieņēmumu samazinājumu, bet atsevišķām nozarēm pat palielināja ieņēmumus salīdzinājumā ar attiecīgiem iepriekšējo gadu periodiem. Otrajā pārbaudē secināts, ka divu programmu ietvaros atbalsta piešķiršana balstījās uz vispārīgu pieņēmumu, ka Covid-19 krīze negatīvi ietekmē visu lauksaimniecību. Rezultātā attiecībā uz piešķirtajiem 10 miljoniem eiro, no kuriem izlietots 8,1 miljons eiro, būtisku valsts atbalstu saņēma arī uzņēmumi tādā lauksaimniecības nozarē kā graudu audzēšana, kam Latvijā 2020. gadā bija rekordliela kopraža.
2020. gada aprīlī lauksaimnieku atbalstam piešķirtais papildu valsts finansējums līdz 10 miljoniem eiro tika sadalīts uz pusēm un piešķirts kā papildu finansējums divās esošajās programmās: līdz pieciem miljoniem eiro – atbalstam lauku saimniecību riska pārvaldībai un nepārtrauktas pārejas nodrošināšanai 2021.–2027. gada plānošanas periodā un līdz pieciem miljoniem eiro – uzņēmumu likviditātes un naudas plūsmas saglabāšanai Latvijas Lauku attīstības programmā 2014.–2020. gadam uzsākto investīciju projektu īstenošanai un finansiālā sloga mazināšanai lauku saimniecībām un uzņēmumiem. Šo līdzekļu piešķiršanu administrēja Lauku atbalsta dienests (LAD). Pirmajā gadījumā tika izlietoti 100 % no sākotnēji paredzētā maksimālā apmēra, otrajā – 62 %, bet kopā tika izlietoti nedaudz vairāk nekā astoņi miljoni eiro jeb 81 % no sākotnēji paredzētā Covid-19 atbalsta apjoma.
Valsts atbalsts šajās programmās tika piešķirts, pieņemot, ka Covid-19 ir skāris visu lauksaimniecības nozari. Atbalsts tika izmaksāts 2020. gada decembrī, un, izvērtējot lauku saimniecību un uzņēmumu pieteikumus, LAD nebija jāvērtē Covid-19 ietekme uz atbalsta saņēmēja darbību.
ZM argumentācijā attiecībā uz atbalsta programmu lauku saimniecību riska pārvaldībai norādīts, ka Covid-19 negatīvās ietekmes dēļ saimniecībās ir problēmas ar apgrozāmajiem līdzekļiem un situācijā, kad nav pieejams pietiekams valsts atbalsts par apdrošināšanas polišu iegādi, daļa saimniecību varētu izvēlēties iztikt bez apdrošināšanas polisēm. Ja iestātos kāds no riskiem, piemēram, nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, šāda saimniecība ciestu papildu zaudējumus, jo valsts nemaksā kompensāciju par riskiem, kurus iespējams apdrošināt.
ZM argumentācijā attiecībā uz nepieciešamību papildināt kredītprocentu dzēšanai pieejamos līdzekļus norādīts, ka, lai sekmīgāk novērstu Covid-19 ietekmi uz lauksaimniecības, mežsaimniecības un pārtikas ražošanas nozari, ir jāveicina lauksaimniecības primārās produkcijas ražotāju, pārtikas produkcijas ražotāju, kā arī lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību saimnieciskās darbības attīstība, piesaistot investīciju attīstībai pietiekamu finanšu līdzekļu apjomu.
Analizējot atbalsta saņēmējus abās programmās, revidenti konstatēja, ka programmā lauku saimniecību riska pārvaldībai 82 % Valsts kontroles izlasē iekļauto uzņēmēju nodarbojas ar graudu audzēšanu. Savukārt kredītprocentu dzēšanai piešķirtie līdzekļi 33 % apmērā no visa Covid-19 finansējuma tika izlietoti kredītprocentu apmaksai par iegādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi, arī būvēm un tehnikai tika izlietoti 33 % no piešķirtā finansējuma. Revidentu vērtējumā, tas liecina, ka būtiska šī atbalsta daļa tika novirzīta graudu audzēšanas nozarei, kaut arī 2020. gada vēsturiski lielākā graudu kopraža Latvijā nekādi neļauj apgalvot, ka šī lauksaimniecības apakšnozare smagi cieta no Covid-19 krīzes.
Revīzijā Valsts kontrole atklāja arī trūkumus LAD iekšējās kontroles vidē, jo tika konstatētas situācijas, kad LAD amatpersonas veikušas atbalsta izmaksu saskaņā ar LAD veikto aprēķinu, bet bez attiecīga likumā paredzēta lēmuma noformēšanas.
Vēl par tēmu:
Faktiskā bezdarba līmenis decembrī bija 7,1 %
2025. gada decembrī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 7,1 %, un kopš novembra tas palielinājies par 0,2 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķins. Salīdzinot...
Lasīt tālākVairāk nekā ceturtdaļa Latvijas uzņēmumu neuzskata kiberdrošību par prioritāti
Kiberuzbrukumu skaits pieaug un apdraudējumu līmenis 2025. gadā Latvijā bija augstākais kāds jebkad redzēts, ziņo CERT. Vienlaikus vēl aizvien ir uzņēmumi, kuriem kiberdrošības jautājumi...
Lasīt tālākRīgas, Liepājas un Ventspils ostās 2025. gadā pārkrauti 32,15 miljoni tonnu kravu
2025. gadā Rīgas, Liepājas un Ventspils ostās pārkrauti 32,15 miljoni tonnu kravu. Saskaņā ar ostu datiem Rīgas ostas termināļos kopā pārkrauti 16,75 miljoni tonnu kravu, Ventspilī 8,53...
Lasīt tālākVeikalā “Mere” izņem produktus ar beigušos derīguma termiņu
Pārtikas un veterinārais dienests SIA “Latprodukti” pārtikas tirdzniecības vietā “MERE”, Līksnas ielā 9a, Rīgā, no tirdzniecības izņēmis dažādus gaļas produktus ar beigušos...
Lasīt tālākBaltijas pētījums: cilvēki vēlas strādāt organizācijā ar labu reputāciju un talantīgiem kolēģiem
[caption id="attachment_34652" align="alignnone" width="300"] Being part of a white collar environment[/caption] Nozīmīgākie motivējošie faktori Baltijā, kas nosaka darba devēja izvēli, ir uzņēmuma...
Lasīt tālākStājas spēkā jauns rotaļlietu drošuma regulējums
2026. gada 1. janvārī Eiropas Savienībā (ES) ir stājies spēkā jauns rotaļlietu regulējums, kas ievērojami pastiprinās prasības rotaļlietu drošībai un aizsardzībai. Eiropas parlamenta...
Lasīt tālākNegūstot atbildes uz jautājumiem, pasažieru pārvadātāji pamet tikšanos ar satiksmes ministru
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija un pārvadātāji šodien pameta tikšanos ar satiksmes ministru Ati Švinku, jo neieguva apliecinājumu ministra izpratnei par nozares problēmām un...
Lasīt tālākVairumā pārbaudīto kosmētikas piedāvājumu internetā trūkst obligātās informācijas
Ņemot vērā, ka kosmētikas līdzekļu tirdzniecība arvien biežāk notiek tiešsaistē, 2025. gadā Veselības inspekcija veica tematisko kontroli, pārbaudot, kāda informācija par kosmētikas...
Lasīt tālāk6. janvārī stājas spēkā vienotais būves reģistrācijas pakalpojums – ātrāka, lētāka, digitāla būvju reģistrācija
No otrdienas, 2026. gada 6. janvāra, iedzīvotājiem un uzņēmējiem pieejams vienotais būves reģistrācijas pakalpojums, kura ieviešana būtiski samazinās birokrātisko slogu, vienkāršos pakalpojumu...
Lasīt tālāk92 % sieviešu savu finansiālo neatkarību uzskata par būtisku, 38 % ir galvenās pelnītājas ģimenē
Jaunākais “Novatore dzimumu līdztiesības barometrs” liecina, ka 92 % sieviešu ir svarīga sava finansiālā neatkarība, 38 % sieviešu atzīst, ka ir galvenās pelnītājas ģimenē.1 Starptautiskajā...
Lasīt tālāk