Vilks paraksta Partnerības līgumu ar Eiropas Komisiju eiro ieviešanas pasākumu nodrošināšanai
Otrdien, 10. jūlijā, finanšu ministrs Andris Vilks un Eiropas Komisijas ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns (Olli Rehn) Briselē parakstīja Partnerības līgumu par eiro ieviešanas informācijas un komunikācijas kampaņu organizēšanu.
Vienošanās paredz sadarbību un abpusēju atbalstu Latvijas un Eiropas Ekonomikas un monetārās savienības komunikācijas aktivitātēm par eiro valūtu.
„Sadarbības līguma parakstīšana ir nozīmīgs solis ceļā uz eiro ieviešanu Latvijā. Ar šo soli esam parādījuši, ka jau šobrīd aktīvi gatavojamies eiro ieviešanas notikumam un ka sadarbība ar citām eirozonas valstīm un Eiropas Komisiju kļūs arvien ciešāka,” norāda finanšu ministrs Andris Vilks.
Līgums paredz abām pusēm iespējami cieši sadarboties, lai koordinētu un īstenotu, kā arī izvērtētu eiro ieviešanas komunikācijas aktivitātes, tādējādi vairojot sabiedrības informētību par eiro ieviešanas jautājumiem. Pasākumos būs jāpiesaista dažādu iesaistīto pušu organizācijas un institūcijas, kā arī jāievēro vienots vizuālais noformējums.
Eiropas Komisija ar līguma parakstīšanu ir piekritusi atbalstīt vairākus Latvijas puses pasākumus, pēc īstenošanas līdzfinansējot tiem nepieciešamās izmaksas. Lai vienotos par nepieciešamajām izmaksām, līdz šā gada beigām ir paredzēts noslēgt papildu vienošanos, t.s. Granta līgumu, nosakot konkrētās aktivitātes, kurām nepieciešams Eiropas Komisijas atbalsts.
Ņemot vērā citu dalībvalstu pieredzi un Eiropas Komisijas ieteikumus par eiro ieviešanu, sabiedrības informēšanas un komunikācijas pasākumu īstenošanai Latvijā paredzēti 1,4 miljoni latu, paredzot vienu eiro uz valsts iedzīvotāju.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk