Vilkastes un Vaškeviča lobisti traucē Valsts prezidenta vizīti NATO sammitā
Kukuļdošanā apsūdzētais laulātais pāris – uzņēmēja Ināra Vilkaste un bijušais muitnieks Vladimirs Vaškevičs – mēģinājuši traucēt Valsts prezidenta Andra Bērziņa vizīti tikko kā Čikāgā notikušajā NATO galotņu sammitā. TV3 raidījums Nekā Personīga ziņo, ka algoti ASV lobisti centušies nomelnot Latvijas vārdu, rīkojot piketus pret it kā notiekošajiem cilvēktiesību pārkāpumiem pret Vaškeviču un Vilkasti.
Pati Vilkaste Nekā Personīga apgalvoja, ka par notikušo esot pārsteigta. Piketu rīkošanu esot izvēlējusies organizācija, kurai viņas ģimene lūgusi palīdzību. Viņa neesot zinājusi, ka tikšot izmantota prezidenta vizīte NATO sammitā, tādēļ lūdzot piedošanu “prezidenta kungam” par nepatīkamajiem brīžiem. Viss, ko Vilkaste vēloties panākt, ir aizstāvība sev un ģimenei.
Saskaņā ar vietējo Čikāgas latviešu noskaidroto informāciju, par atbalstu Vilkastei un Vaškevičam kādai lobistu firmai samaksāti aptuveni 30 000 – 35 000$. Lobistu uzdevums bijis dažādās prezidenta Bērziņa vizītes norises vietās organizēt aktivitātes, kas paustu pārmetumus par cilvēktiesību pārkāpumiem Latvijā. Jau pirmajā vizītes dienā divi no trim amerikāņu telekanāliem, kas intervēja prezidentu, jautāja arī par Vilkastes un Vaškeviča cilvēktiesībām.
“Man tas bija pārsteigums un ne visai patīkams,” Nekā Personīga atzina prezidents Andris Bērziņš.
Čikāgas advokāts Tomass Kanepa, kurš pieprasīja Latvijas “valdībai beigt netaisnību Vilkastes un Vaškeviča lietās, kamēr NATO tērē miljoniem dolāru un dārgos resursus Latvijas aizsardzībai”, publikai lika saprast, ka Latvija vispār nav cienīga atrasties aliansē.
Amerikas sabiedrībai abi kukuļdošanā apsūdzētie tika pasniegti kā cietēji. Presei un dažādu NATO sammita laikā rīkotu pasākumu organizatoriem un dalībniekiem tika sūtīti e-pasti ar aicinājumiem neatbalstīt ar Latviju saistītās aktivitātes. Šo aktivitāšu rezultātā gandrīz tika izjaukta Latvijas laikmetīgās mākslas izstādes atklāšana mecenāta Driehausa muzejā.
Kampaņā mēģināts iesaistīt arī bijušo ASV prezidentu un pašreizējās Valsts sekretāres Hilarijas Klintones vīru Bilu Klintonu. Vilkaste ar viņu kopā redzama izplatītajās fotogrāfijās.
“Prezidenti tiekas ar tūkstošiem cilvēku pieņemšanās. Un viņi ne vienmēr zina, kas tie par cilvēkiem,” kā tas iespējams, skaidro bijušais Latvijas vēstnieks ASV Ojārs Kalniņš, “Divas sekundes sarokojas un aiziet prom. Diemžēl prezidentiem bieži sanāk, ka cilvēki, ar kuriem viņi ir sarokojušies vai nofotografējušies, nav tie visgodīgākie.”
Prezidents Bērziņš visiem interesentiem skaidrojis, ka bažām par cilvēktiesību pārkāpumiem Latvijā nav pamata. Vienlaikus viņš atzina, ka nevienam, tai skaitā Vaškevičam un Vilkastei, nav aizliegts savu problēmu risināšanai izmantot pat militārās alianses sammitu. Viņš un arī citi aptaujātie starptautiskie eksperti neuzskata, ka notikušais jel kādi ietekmēs Latvijas starptautiskās attiecības.
Tikmēr Vilkaste apgalvo, ka lobistus nav algojusi nedz viņa, nedz arī viņas vīrs Vaškevičs. Ar jautājumiem viņa iesaka vērsties pie nevalstiskās organizācijas Cilvēktiesību komiteja, kuru vadot “doktors Švimmers”. Kā noskaidroja Nekā Personīga, Valters Švimmers ir bijušais Eiropas Padomes ģenerālsekretārs, kurš iesaistījies arī Vilkastes aizstāvībai speciāli Vīnē izveidotā komitejā “Justice for Inara”, jeb “Taisnīgumu Inārai”.
Vilkaste skaidro, ka ar šīm aktivitātēm cerot uz aizstāvību un palīdzību. Kopumā pret viņu sešos gados esot ierosināti jau 50 kriminālprocesi un 100 civilprocesi. Savukārt kratīšanas viņas mājās tiekot rīkotas dzimšanas dienā.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam plāno piešķirt arī Valsts prezidentam
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 18. jūnijā, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā komisijas sagatavotos grozījumus, kas paredz paplašināt tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam,...
Lasīt tālākSaeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālākZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...
Lasīt tālākSiliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā
Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...
Lasīt tālākSaeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs
Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija otrajā lasījumā atbalsta pilnveidojumus Saeimas vēlēšanu norisē
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas un partiju apvienības, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien,...
Lasīt tālākLatvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālāk