• Tweet

Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments Viesturdārzā pabeidzis vērienīgu bērnu rotaļu laukuma atjaunošanu un paplašināšanu, kuras laikā uzstādītas tautasdziesmu motīvos veidotas rotaļu iekārtas, labiekārtojuma elementi un ierīkoti ainaviski apstādījumi.

“Šis bija ilgi gaidīts projekts ar iecerēm pilnībā pārveidot Viesturdārza rotaļu zonu, izveidojot jaunu rotaļu laukumu dažādu vecumu bērniem, vingrošanas elementus, apgaismojumu, celiņus un apstādījumus. Pateicoties Viesturdārza senajām tradīcijām, to bieži dēvē arī par Dziesmu svētku parku, tāpēc jaunajam laukumam ir īpaša koncepcija, veidojot rotaļu iekārtas tautasdziesmu motīvos un uzstādot īpašus muzikālos elementus, piemēram, “Dziesmu bumbu”, kura atskaņos latviešu tautas dziesmas. Tagad mums atvērts viens no modernākajiem bērnu rotaļu laukumiem Rīgā, kas iepriecinās savus mazos apmeklētājus!” uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

“Viesturdārza rotaļu laukuma tematika izvēlēta, balstoties uz parka vēsturisko attīstību un svarīgiem notikumiem, kuri risinājušies laika gaitā. Tāpēc izveidoti gan muzikālie elementi, gan putnu motīvs skulptūrās, kas nav izvēlēts nejauši, – viens no tautasdziesmu vadmotīviem ir putnu dziedāšana, kas apliecina prieku un līksmību. Ar šo rotaļu laukumu vārda tiešā nozīmē vēlamies ieskandināt 2025. gada skolēnu Dziesmu svētkus, tā ir dāvana visiem Rīgas mazajiem dziedātājiem un dejotājiem!” akcentē Mājokļu un vides departamenta direktors Edijs Pelšs.

Projekta laikā nomainīja visas esošās rotaļu iekārtas uz jaunām un paplašināja laukuma platību, izveidojot smilts seguma rotaļu zonu pašiem mazākajiem un gumijas seguma rotaļu zonu lielākiem bērniem, kuras atdala parka celiņš un gumijas seguma reljefu vaļņa veidolā. Visi rotaļu elementi izgatavoti no dabiskas robīnijas koksnes. Uzstādītas dažādas rotaļu iekārtas fiziskām aktivitātēm, kā arī muzikāli, attīstoši un izglītojoši elementi.

Tāpat ierīkoja jaunu rotaļu laukuma apgaismojumu, uzstādot 12 jaunus apgaismes ķermeņus, kā arī atjaunoja un uzstādīja desmit soliņus, sešas velo novietnes un 460 m2 platībā ierīkoja ziedošu krūmu un puķu stādījumus.

Ar dažādiem dekoratīviem elementiem radīta vietas identitāti raksturojoša parka telpa, veidojot sasaisti ar dziesmu un deju svētku tradīcijas nozīmi parka vēsturē.

Rīgas pašvaldība laukuma veidošanā kopā ieguldīja aptuveni 370 000 eiro bez PVN.

Viesturdārzs ir vecākais Rīgas parks un aizņem 7,6 ha platības. Šajā vietā tas tika ierīkots 1711. gadā pēc Pētera I rīkojuma – Krievijas cars šo vietu bija noskatījis savai vasaras rezidencei ar plašu dārzu. 1841. gadā tas tika uzdāvināts Rīgai un kopš tā laika tajā tika organizēti dažādi pasākumi rīdziniekiem: spēlēja teātri, notika koncerti. 60.gados šeit ierīkoja restorānu, bet 1873.gadā uzcēla estrādi, kur notika I Vispārīgie latviešu dziesmu svētki. No 1883.gada ziemā te darbojās slidotava un ledus kalns, no kura braukt ar ragaviņām, bet vasarās šeit zem klajas debess spēlēja tenisu. 1936. gadā uz šejieni atceļoja Triumfa arka jeb Aleksandra vārti, bet 1973. gadā atklāja dziesmu svētku simtgadei veltītu arhitektoniski – skulpturālu ansambli.