Vienosies par precēm, kurām piemēros reverso PVN maksāšanas kārtību
Otrdien, 31. oktobrī, Ministru kabinets (MK) skatīs Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtībā un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanai un administrēšanai.
No nākamā gada 1. janvāra tiks noteiktas jaunas nozares, kurām tiek piemērota apgrieztā jeb reversā PVN maksāšanas kārtība, tādējādi ierobežojot iespēju iegūt resursus “aplokšņu” algām, kā arī mazinot negodīgu konkurenci konkrētās nozarēs un ierobežojot negodprātīgu nodokļu maksātāju darbības.
Nodokļu reformas ietvaros no nākamā gada 1. janvāra spēkā stāsies būtiskas izmaiņas Pievienotās vērtības nodokļa likumā, tostarp tiek paplašinātas darbības jomas, kurās tiek piemērots īpašais PVN maksāšanas režīms – apgrieztā jeb reversā PVN maksāšanas kārtība. MK noteikumi noteiks preču sarakstu, kurām tiks piemērota šī kārtība. Šī kārtība tiks piemērota metālizstrādājumu piegādei, piemēram, alumīnija caurulēm, stieplēm, stieņiem, kā arī nerūsējoša tērauda stieplēm un velmējumiem un ar to saistītiem pakalpojumiem. Tāpat šī kārtība tiks piemērota sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras piegādei, piemēram, ledusskapjiem un televizoriem.
Lai cīnītos ar PVN krāpniecību, viens no efektīvākajiem ātras reakcijas mehānismiem ir tā sauktā apgrieztā jeb reversā PVN maksāšanas kārtība. Tas ir īpašs PVN piemērošanas režīms PVN aprēķināšanai un maksāšanai valsts budžetā par iekšzemē starp reģistrētiem PVN maksātājiem veiktiem darījumiem konkrētās nozarēs. PVN par preču piegādi vai sniegto pakalpojumu valsts budžetā iemaksā preču vai pakalpojumu saņēmējs. Pirmo reizi Latvijā šī kārtība tika ieviesta 1999. gada 1. jūlijā vienā no nozīmīgākajām un lielākajām tautsaimniecības nozarēm – kokrūpniecībā.
Līdz šim apgriezto jeb reverso PVN maksāšanas kārtību piemēro tādām nozarēm kā: kokmateriālu piegādei un ar to saistītiem pakalpojumiem, metāllūžņu piegādei un ar to saistītiem pakalpojumiem, noteiktiem būvniecības pakalpojumiem, mobilo telefonu, klēpjdatoru, planšetdatoru un integrālās shēmas ierīču piegādei, neapstrādātu dārgmetālu, dārgmetālu sakausējumu un ar dārgmetālu plaķētu metālu piegādei, graudaugu un tehnisko kultūru piegādei.
Foto: bomei615/https://pixabay.com/en/users/bomei615-2623913/https://creativecommons.org/licenses/by-sa/2.0/
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk