Vienas stundas darbaspēka izmaksas otrajā ceturksnī pieauga par 9,5 %
2018. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2017. gada 2. ceturksni vienas stundas darbaspēka izmaksas pieauga par 76 centiem jeb 9,5 %, sasniedzot 8,82 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sezonāli neizlīdzināti dati. Sezonāli izlīdzināta rādītāja pārmaiņas bija straujākas – 11,5 %.
Vienas stundas darbaspēka izmaksas pieauga visās jomās
Pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem 2018. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2017. gada 2. ceturksni vienas stundas darbaspēka izmaksas pieauga visās jomās. Straujāk vienas stundas darbaspēka izmaksas auga citos pakalpojumos (sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citu pakalpojumu nozares) – par 18,2 %, veselības un sociālās aprūpes nozarē – par 17,1 %, izmitināšanas un ēdināšanas nozarē – par 15,4 %, ieguves rūpniecībā – par 14,3 %, nekustamo īpašumu nozarē – par 14,1 %, kā arī būvniecībā – par 13,5 %.
Darbaspēka izmaksas stundā ietekmē ne tikai darba samaksas un pārējo darbaspēka izmaksu pārmaiņas, bet arī nostrādāto stundu un darbinieku skaita svārstības gada laikā.
Nozarēs, kur bija vērojams straujāks vienas stundas darbaspēka izmaksu kāpums, pārmaiņas lielākoties ietekmēja regulārās darba samaksas, darba devēju brīvprātīgo sociālo apdrošināšanas iemaksu (papildu pensiju, veselības, dzīvības apdrošināšanas iemaksas u.c.) un pabalstu izmaksu pieaugums. Citu pakalpojumu, nekustamo īpašumu, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas nozarē pārmaiņas visvairāk ietekmēja nostrādāto stundu skaita samazinājums.
Vismazākais vienas stundas darbaspēka izmaksu pieaugums bija finanšu un apdrošināšanas darbības nozarē (2,2 %).
Lielākās izmaksas – finanšu un apdrošināšanas nozarē, zemākās – izmitināšanas un ēdināšanas nozarē
2018. gada 2. ceturksnī visaugstākās vienas stundas darbaspēka izmaksas bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē (18,09 eiro), informācijas un komunikācijas pakalpojumos (13,71 eiro), enerģētikas nozarē (12,98 eiro), valsts pārvaldē (10,81 eiro) un ieguves rūpniecībā (9,75 eiro). Zemākās darbaspēka izmaksas stundā bija izmitināšanas un ēdināšanas (6,28 eiro), citu pakalpojumu (6,77 eiro), mākslas, izklaides un atpūtas nozarē (7,16 eiro), nekustamo īpašumu (7,51 eiro), administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē (7,60 eiro), kā arī izglītībā (7,75 eiro) un tirdzniecībā (7,80 eiro).
Vēl par tēmu:
Budžeta komisija nākamnedēļ sāks darbu pie 2026. gada valsts budžeta projekta
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nākamnedēļ plānojusi sanākt uz vairākām sēdēm, lai iepazītos ar katras ministrijas bāzes finansējumu, un vērtēt to, kas iekļauts 2026....
Lasīt tālākUzkrājumu apjoms nākotnē atkarīgs no rīcības šodien
Mūsu uzkrājumi nākotnē būs atkarīgi ne tikai no tā, cik aktīvi uzkrājumus veidojam paši, bet arī lielā mērā no tā, cik savlaicīgi un atbilstoši vecumam tiek izvēlēts pensiju plāns....
Lasīt tālākSaeimā iesniegts 2026. gada valsts budžeta projekts
“Šodien Saeimā iesniegto budžeta projektu patiešām var dēvēt par drošības budžetu, un tā sagatavošanas process bijis īpaši izaicinošs, ņemot vērā paaugstināto ģeopolitisko spriedzi...
Lasīt tālākAlūksnes novadu plānots iekļaut Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā
Lai stiprinātu Latvijas austrumu pierobežas uzņēmumu konkurētspēju, veicinātu eksportu un produktivitāti, Saeima ceturtdien, 9.oktobrī, konceptuāli atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz...
Lasīt tālākNo 2026. gada pieaugs valsts izmaksātie uzturlīdzekļi bērniem
Valdība šodien, 7. oktobrī, apstiprināja Tieslietu ministrijas sagatavotās izmaiņas, kas paredz no 2026. gada janvāra palielināt valsts izmaksājamo uzturlīdzekļu apmēru bērniem par 30...
Lasīt tālākMatisone: nodokļu administrācijas PVN piemērošanas prakse izmitināšanas pakalpojumiem rada risku uzņēmējiem pāriet ēnu ekonomikā
“Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas prakse viesu izmitināšanas jomā rada risku, ka mazie uzņēmumi varētu pāriet ēnu ekonomikā un vairs nemaksāt nodokļus....
Lasīt tālākBudžets 2026: pašvaldību ieņēmumi turpinās pieaugt, stiprinot vietējo attīstību visā Latvijā
Pirmdien, 6. oktobrī, notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes sēde, kurā izskatīja Ministru kabineta (MK) un LPS vienošanās un domstarpību protokola par 2026. gada budžetu un budžeta...
Lasīt tālākPieci padomi, kā novērtēt apkaimi pirms mājokļa iegādes
Nekustamā īpašuma atrašanās vieta un tuvākā apkaime ir viens no izšķirošajiem faktoriem, pieņemot lēmumu par jauna mājokļa iegādi. Kā noteikt, vai apkārtne, kurā noskatīts mājoklis,...
Lasīt tālākFM: nodokļu ieņēmumu pieaugums par 6,2% nodrošina lielākus kopbudžeta ieņēmumus šā gada astoņos mēnešos
Valsts kases apkopotā informācija liecina, ka 2025. gada janvārī–augustā konsolidētais kopbudžets noslēgts ar 257 miljonu eiro deficītu, kamēr pirms gada bija vērojams pārpalikums 650,1...
Lasīt tālākBudžets 2026: Valdības uzmanības centrā – valsts drošība, atbalsts ģimenēm ar bērniem un kvalitatīva izglītība
Pirmdien, 22. septembrī, valdība apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par nozaru ministriju un centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem prioritārajiem pasākumiem...
Lasīt tālāk