Vides pārraudzības valsts biroja atzinums ļauj virzīties tālāk ar projektu “Rail Baltica”

Vides pārraudzības valsts birojs (VPVB) sniedzis atzinumu par ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojumu Satiksmes ministrijas (SM) paredzētajai darbībai – Eiropas standarta sliežu platuma (1435 milimetri) dzelzceļa “Rail Baltica II” būvniecībai – un atzinuma saņemšana ir būtiska, lai virzītos uz gala lēmuma pieņemšanu par trases novietojumu Latvijā, pavēstīja SM.
Attiecīgais atzinums sagatavots par lielāko IVN ziņojumu Latvijas vēsturē (900 lappušu), kas ietver arī nosacījumus, lai turpmākajos projekta īstenošanas posmos tiktu samazināta ietekme uz dabas vērtībām, vienlaicīgi ievērojot valsts, pašvaldību un iedzīvotāju intereses. Atzinīgi novērtēta sabiedrības iesaistīšana trases novietojuma plānošanā, kas ļauj secināt, ka ņemtas vērā iedzīvotāju intereses. Tāpat secināts, ka trašu alternatīvas veidotas tā, lai saglabātu visu valsts nozīmes autoceļu tīklu, paredzētu šķērsojumus ar plānoto “Rail Baltica II” trasi visiem nozīmīgajiem vietējās nozīmes un māju ceļiem.
“Lai gan teritoriju fragmentācija ir būtiska, ir plānoti risinājumi, lai samazinātu barjeras efektu un līdz ar to mazinātu fragmentācijas ietekmi uz iedzīvotāju ikdienas pārvietošanās maršrutiem, sabiedrisko transportu pārvadājumu tīklu un saimniecisko darbību,” teikts atzinumā. Tāpat atzinumā uzsvērts, ka plānotiem ietekmes uz vidi samazināšanas pasākumiem jābūt ilgtspējīgiem un atsavināšana jārealizē atbilstoši ziņojumā jau paredzētajam – nosakot piemērojamos mehānismus īpašumu atsavināšanai un taisnīgas kompensācijas noteikšanai, katrā konkrētā gadījumā jānodrošina individuāla pieeja, sadarbojoties ar attiecīgo īpašumu īpašniekiem. Vietās, kur nepieciešams, jāizsver zemes gabalu konsolidācijas iespējamība, lai rastu pēc iespējas loģiskākus risinājumus ietekmes uz īpašumiem mazināšanai.
“SM augsti novērtē VPVB ieguldīto darbu, pēc iespējas ātrāk izvērtējot apjomīgo ziņojumu, šādi veicinot projekta īstenošanu Latvijā. Atzinuma saņemšana ļauj sākt nākamo projekta īstenošanas soli – kopā ar pašvaldībām, risinot VPVB atzinuma nosacījumu jautājumus, gatavot lēmuma projektu, lai atbilstoši Dzelzceļa likumam Ministru kabinets varētu pieņemt lēmumu par paredzētās darbības akceptu starptautiskas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras prioritārajam projektam. Darbs pie lēmuma projekta sagatavošanas tiks sākts jau šonedēļ, to plānots pabeigt šā gada jūnijā,” pauda SM “Rail Baltica II” projekta vadītājs Kaspars Vingris.
“Rail Baltica II” būvniecība ir daļa no TEN-T tīkla ziemeļu-dienvidu transporta koridora attīstības, kas savienos Baltijas valstis ar Polijas un pārējās Eiropas Savienības dzelzceļa tīklu. Projekts ietver pamattrases būvniecību Latvijas teritorijā no Igaunijas-Latvijas robežas šķērsojuma Salacgrīvas novadā līdz Latvijas-Lietuvas robežas šķērsojumam Bauskas novadā, šķērsojot Daugavu pie Saulkalnes, cauri Rīgai, nodrošinot “Rail Baltica II” pieslēguma izbūvi starptautiskajai lidostai “Rīga”, Daugavas labā un kreisā krasta ostas infrastruktūrai, kā arī citas saistītās infrastruktūras (kravu un pasažieru termināli, apkopes punkts, depo u.c.) būvniecību.
Dzelzceļa līnija plānota par elektrificēta divceļu līnija, kas paredzēta gan pasažieru, gan kravas vilcienu kombinētajai satiksmei. Rīgas pilsētā un starptautiskajā lidostā “Rīga” ir paredzēts izbūvēt starptautisko vilcienu pasažieru termināli, bet Salaspils novadā (Saulkalnē) – multimodālu kravu termināli. Dzelzceļa pamattrases garums ir aptuveni 260 kilometru. Projektētais dzelzceļa līnijas maksimālais ātrums ir 240 kilometru stundā.
Foto: ekrānšāviņš no Twitter foto
Vēl par tēmu:
Decembra sākums Latvijā bija vairākus grādus siltāks par normu
Decembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,4 °C, kas ir 3,6 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 2. decembrī Alūksnē,...
Lasīt tālākVeiksmīgi sadarbojoties Rīgas un Ropažu pašvaldībām, tiks pagarināts 16. autobusa maršruts
Rīgas un Ropažu pašvaldības un VSIA “Autotransporta direkcija” vienojušās pagarināt 16. autobusa maršrutu līdz Sunīšiem. Izmaiņas stāsies spēkā no 13. decembra brīvdienās un...
Lasīt tālākBrīvdienās mainīgi laikapstākļi – sestdien snigs, svētdien līs
Nedēļas izskaņā laikapstākļus noteiks neliels anticiklons, kas no ziemeļiem virzīsies pāri valsts teritorijai, pie mums īslaicīgi ienesot arī vēsāku gaisu. Sestdien daudzviet snigs, plašākā...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta izmaiņas cietušo kompensāciju taisnīgākai sadalei
Saeima ceturtdien, 11.decembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību personām,...
Lasīt tālākRasols būs uz katra otrā svētku galda
Rasols Latvijā joprojām ir neatņemama svētku sastāvdaļa, un jaunākā “Lidl Latvija” un pētījumu aģentūras “Norstat” aptauja* rāda, ka 53% jeb katrs otrais iedzīvotājs gatavo rasolu...
Lasīt tālāk“Rail Baltica” pamattrases projektēšanas vadību nodod nacionālajam ieviesējam
Decembrī tika parakstīts trīspusējs līgums starp kopuzņēmumu “RB Rail” AS, SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas” un Satiksmes ministriju par “Rail Baltica” pamattrases Latvijā projektēšanas...
Lasīt tālākOktobrī eksporta un importa apjomi turpināja uzrādīt pieauguma tendenci
Oktobrī preču eksports turpināja pieaugt, un gada griezumā saglabājas stabila izaugsmes tendence. Eksporta attīstību lielā mērā nodrošina uzņēmēju spēja ātri un elastīgi pielāgoties...
Lasīt tālākStiprinās bērnu tiesību aizsardzību laulības šķiršanas gadījumos
Lai stiprinātu bērnu tiesību aizsardzību, vecākiem šķirot laulību, Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 10.decembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā un...
Lasīt tālāk3. ceturksnī Latvijā bija 19,2 tūkstoši brīvu darbavietu
2025. gada 3. ceturksnī Latvijā bija 19,2 tūkstoši brīvo darbavietu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Privātajā sektorā bija 10,8 tūkstoši brīvo darbavietu, bet sabiedriskajā...
Lasīt tālākPakalpojumu un pārtikas cenu lejupslīde mazina inflācijas spiedienu
Novembrī patēriņa cenu samazinājums atbilda ierastajām sezonālajām tendencēm, ko parasti nosaka lētāki pakalpojumi. Tomēr šogad cenu kritumu īpaši pastiprināja pārtikas preču cenas,...
Lasīt tālāk