• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
08/06/2020, Kategorija: Bizness, Ekonomika

2020. gada maijā, salīdzinot ar 2019. gada maiju, vidējais patēriņa cenu līmenis* samazinājās par 0,6 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas samazinājās par 1,6 %, bet pakalpojumiem pieauga par 1,8 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2020. gada maijā bija par 8,7 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 6,8 %, bet pakalpojumiem – par 13,6 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2020. gada maijā, salīdzinot ar 2019. gada maiju, bija cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, apģērbiem un apaviem, kā arī cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 2,5 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem augļiem (+28,1 %), galvenokārt āboliem, apelsīniem un citroniem. Cenas pieauga arī žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+12,5 %), mājputnu gaļai (+7,1 %), cūkgaļai (+7,3 %) un gaļas izstrādājumiem (+6,8 %). Dārgāki bija konditorejas izstrādājumi (+3,4 %), maize (+1,4 %), griķi (+15,0 %), brokastu pārslas (+10,4 %), makaronu izstrādājumi (+5,9 %), saldumi (+7,3 %), saldējums (+3,1 %), olas (+2,0 %) un šokolāde (+2,5 %). Savukārt lētāki kļuva svaigi dārzeņi (-13,2 %), kartupeļi (-27,7%), siers un biezpiens (-2,9 %), kafija (-3,0 %), olīveļļa (-14,8 %), svaigas vai atdzesētas zivis (-7,7 %).

Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis pieauga par 1,5 %, ko galvenokārt ietekmēja tabakas izstrādājumu cenu pieaugums vidēji par 4,1 %. Dārgāks bija alus un vīns, savukārt cenas samazinājās stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

Apģērbu un apavu vidējais cenu līmenis samazinājās par 2,9 %. Apaviem cenas kritās vidēji par 6,2 % un apģērbiem par 1,6 %.

Gada laikā ar mājokli saistītās preces un pakalpojumi kļuva lētāki vidēji par 1,5 %. Cenas samazinājās dabasgāzei, elektroenerģijai, mājokļa īres maksai, cietajam kurināmajam, ūdensapgādei un kanalizācijas pakalpojumiem, savukārt dārgāka bija atkritumu savākšana, siltumenerģija, mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi, materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi.

Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis pieauga par 2,2 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums zobārstniecības, vispārējās medicīniskās prakses un ārstu speciālistu pakalpojumiem. Lētāki bija farmaceitiskie produkti.

Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 9,6 %, ko noteica cenu kritums degvielai par 24,3 %, galvenokārt dīzeļdegvielai – par 25,0 %. Benzīnam cenas samazinājās par 24,1 % un auto gāzei – par 19,4 %. Vidējais cenu līmenis samazinājās lietotām automašīnām. Savukārt gada laikā cenas palielinājās pasažieru pārvadājumiem pa autoceļiem, personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, kā arī pasažieru pārvadājumiem ar vilcienu.

Restorānu un viesnīcu pakalpojumu vidējais cenu līmenis pieauga par 2,6 %. Cenu pieaugumu galvenokārt noteica ēdināšanas pakalpojumi, tai skaitā vidējais cenu līmenis palielinājās restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem par 3,1 %, ēdnīcu pakalpojumiem – par 3,3 %.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu samazinājums bija autotransportlīdzekļu apdrošināšanai, savukārt cenas pieauga personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem un telekomunikāciju pakalpojumiem.

Vidējais patēriņa cenu līmenis mēneša laikā samazinājās par 0,4 %

2020. gada maijā, salīdzinot ar 2020. gada aprīli, vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,4 %. Precēm cenas samazinājās par 0,5 % un pakalpojumiem – par 0,1 %. Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kritumam dažādu preču un pakalpojumu grupā, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, apģērbam un apaviem, kā arī cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,9 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu grupā bija svaigiem augļiem (+8,6 %), kam cenas pieauga sezonālu faktoru ietekmē. Cenas pieauga arī žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+2,1 %), mājputnu gaļai (+3,2 %), olām (+6,2 %), maizei (+1,4 %), konditorejas izstrādājumiem (+1,6 %), šokolādei (+3,5 %), skābajam krējumam (+3,0 %) un pienam (+1,8 %). Savukārt lētāki bija svaigi dārzeņi (-8,5 %). Akciju ietekmē cenas samazinājās svaigām vai atdzesētām zivīm (-10,3 %), jogurtam (-3,5 %) un cukuram (-2,7 %).

Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis samazinājās par 1,1 %. Alkoholiskie dzērieni bija par 1,8 % lētāki, ko galvenokārt ietekmēja akcijas alum un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.
Apģērbu un apavu grupā cenas samazinājās vidēji par 1,5 %. Akciju ietekmē lētāki kļuva apģērbi vidēji par 1,6 % un apavi – par 1,2 %.

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 0,6 %. Lētāka bija siltumenerģija (-1,2 %), ūdensapgāde (-2,6 %), kanalizācijas pakalpojumi (-2,7 %) un mājokļa īres maksa (-1,2 %).

Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas kritās vidēji par 1,0 %. Degviela kļuva lētāka par 2,6 %, tai skaitā benzīns – par 3,4 %, dīzeļdegviela – par 1,6 % un auto gāze – par 6,3 %. Vidējais cenu līmenis samazinājās lietotām automašīnām.

Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas pazeminājās vidēji par 2,7 %, ko noteica akcijas personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, kā arī autotransportlīdzekļu apdrošināšanas vidējā cenu līmeņa samazinājums.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kritums bija farmaceitiskajiem produktiem, galvenokārt kompensējamajiem medikamentiem, kā arī mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem.

1,040 skatījumi




Video

Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem

30/04/2025

Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...

Lasīt tālāk
Video

FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem

30/04/2025

Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...

Lasīt tālāk
Video

Pārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu

29/04/2025

2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...

Lasīt tālāk
Video

Radīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu

29/04/2025

Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...

Lasīt tālāk
Video

LBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem

28/04/2025

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...

Lasīt tālāk
Video

Ministrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem

25/04/2025

Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...

Lasīt tālāk
Video

Navigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību

24/04/2025

Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...

Lasīt tālāk
Video

2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP

24/04/2025

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...

Lasīt tālāk
Video

Pētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū

24/04/2025

40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...

Lasīt tālāk
Video

Zelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?

24/04/2025

Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...

Lasīt tālāk