• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
08/06/2020, Kategorija: Bizness, Ekonomika

2020. gada maijā, salīdzinot ar 2019. gada maiju, vidējais patēriņa cenu līmenis* samazinājās par 0,6 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas samazinājās par 1,6 %, bet pakalpojumiem pieauga par 1,8 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2020. gada maijā bija par 8,7 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 6,8 %, bet pakalpojumiem – par 13,6 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2020. gada maijā, salīdzinot ar 2019. gada maiju, bija cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, apģērbiem un apaviem, kā arī cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 2,5 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem augļiem (+28,1 %), galvenokārt āboliem, apelsīniem un citroniem. Cenas pieauga arī žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+12,5 %), mājputnu gaļai (+7,1 %), cūkgaļai (+7,3 %) un gaļas izstrādājumiem (+6,8 %). Dārgāki bija konditorejas izstrādājumi (+3,4 %), maize (+1,4 %), griķi (+15,0 %), brokastu pārslas (+10,4 %), makaronu izstrādājumi (+5,9 %), saldumi (+7,3 %), saldējums (+3,1 %), olas (+2,0 %) un šokolāde (+2,5 %). Savukārt lētāki kļuva svaigi dārzeņi (-13,2 %), kartupeļi (-27,7%), siers un biezpiens (-2,9 %), kafija (-3,0 %), olīveļļa (-14,8 %), svaigas vai atdzesētas zivis (-7,7 %).

Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis pieauga par 1,5 %, ko galvenokārt ietekmēja tabakas izstrādājumu cenu pieaugums vidēji par 4,1 %. Dārgāks bija alus un vīns, savukārt cenas samazinājās stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

Apģērbu un apavu vidējais cenu līmenis samazinājās par 2,9 %. Apaviem cenas kritās vidēji par 6,2 % un apģērbiem par 1,6 %.

Gada laikā ar mājokli saistītās preces un pakalpojumi kļuva lētāki vidēji par 1,5 %. Cenas samazinājās dabasgāzei, elektroenerģijai, mājokļa īres maksai, cietajam kurināmajam, ūdensapgādei un kanalizācijas pakalpojumiem, savukārt dārgāka bija atkritumu savākšana, siltumenerģija, mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi, materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi.

Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis pieauga par 2,2 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums zobārstniecības, vispārējās medicīniskās prakses un ārstu speciālistu pakalpojumiem. Lētāki bija farmaceitiskie produkti.

Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 9,6 %, ko noteica cenu kritums degvielai par 24,3 %, galvenokārt dīzeļdegvielai – par 25,0 %. Benzīnam cenas samazinājās par 24,1 % un auto gāzei – par 19,4 %. Vidējais cenu līmenis samazinājās lietotām automašīnām. Savukārt gada laikā cenas palielinājās pasažieru pārvadājumiem pa autoceļiem, personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, kā arī pasažieru pārvadājumiem ar vilcienu.

Restorānu un viesnīcu pakalpojumu vidējais cenu līmenis pieauga par 2,6 %. Cenu pieaugumu galvenokārt noteica ēdināšanas pakalpojumi, tai skaitā vidējais cenu līmenis palielinājās restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem par 3,1 %, ēdnīcu pakalpojumiem – par 3,3 %.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu samazinājums bija autotransportlīdzekļu apdrošināšanai, savukārt cenas pieauga personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem un telekomunikāciju pakalpojumiem.

Vidējais patēriņa cenu līmenis mēneša laikā samazinājās par 0,4 %

2020. gada maijā, salīdzinot ar 2020. gada aprīli, vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,4 %. Precēm cenas samazinājās par 0,5 % un pakalpojumiem – par 0,1 %. Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kritumam dažādu preču un pakalpojumu grupā, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, apģērbam un apaviem, kā arī cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,9 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu grupā bija svaigiem augļiem (+8,6 %), kam cenas pieauga sezonālu faktoru ietekmē. Cenas pieauga arī žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+2,1 %), mājputnu gaļai (+3,2 %), olām (+6,2 %), maizei (+1,4 %), konditorejas izstrādājumiem (+1,6 %), šokolādei (+3,5 %), skābajam krējumam (+3,0 %) un pienam (+1,8 %). Savukārt lētāki bija svaigi dārzeņi (-8,5 %). Akciju ietekmē cenas samazinājās svaigām vai atdzesētām zivīm (-10,3 %), jogurtam (-3,5 %) un cukuram (-2,7 %).

Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis samazinājās par 1,1 %. Alkoholiskie dzērieni bija par 1,8 % lētāki, ko galvenokārt ietekmēja akcijas alum un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.
Apģērbu un apavu grupā cenas samazinājās vidēji par 1,5 %. Akciju ietekmē lētāki kļuva apģērbi vidēji par 1,6 % un apavi – par 1,2 %.

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 0,6 %. Lētāka bija siltumenerģija (-1,2 %), ūdensapgāde (-2,6 %), kanalizācijas pakalpojumi (-2,7 %) un mājokļa īres maksa (-1,2 %).

Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas kritās vidēji par 1,0 %. Degviela kļuva lētāka par 2,6 %, tai skaitā benzīns – par 3,4 %, dīzeļdegviela – par 1,6 % un auto gāze – par 6,3 %. Vidējais cenu līmenis samazinājās lietotām automašīnām.

Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas pazeminājās vidēji par 2,7 %, ko noteica akcijas personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, kā arī autotransportlīdzekļu apdrošināšanas vidējā cenu līmeņa samazinājums.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kritums bija farmaceitiskajiem produktiem, galvenokārt kompensējamajiem medikamentiem, kā arī mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem.

1,047 skatījumi




Video

Latvijas ekonomikas aktivitāte 2025. gadā atsākusi pieaugt

19/12/2025

Pateicoties mērenam izaugsmes paātrinājumam Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomikās un Eiropas Savienības fondu ieplūdei, kā arī valdības īstenotajiem ekonomikas veicināšanas...

Lasīt tālāk
Video

Iepirkšanās paradumu maiņa svētkos: tas vairs nav pēdējā brīža skrējiens

18/12/2025

Kā liecina jaunākie “Maxima Latvija” dati, svētku gaidīšana Latvijā sākas arvien laicīgāk un kļūst apzinātāka - svētki vairs nav tikai dažas intensīvas dienas decembrī, bet gan...

Lasīt tālāk
Video

Uzņēmumi Rīgā ir optimistiskākie, Latgales piesardzīgākie: uzņēmumu prognozes 2026. gadam

16/12/2025

Vairāk nekā puse (55 %) Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu nākamgad plāno saglabāt stabilu vai palielināt uzņēmējdarbības izaugsmi salīdzinājumā ar pēdējiem diviem gadiem, liecina jaunākā...

Lasīt tālāk
Video

Veiksmīgi sadarbojoties Rīgas un Ropažu pašvaldībām, tiks pagarināts 16. autobusa maršruts

15/12/2025

Rīgas un Ropažu pašvaldības un VSIA “Autotransporta direkcija” vienojušās pagarināt 16. autobusa maršrutu līdz Sunīšiem. Izmaiņas stāsies spēkā no 13. decembra brīvdienās un...

Lasīt tālāk
Video

Aptauja: kuri Baltijā dāvanas pērk ātrāk un kuri tērē vairāk?

11/12/2025

Bankas Citadele aptaujas dati rāda, ka Ziemassvētku dāvanu pirkšanas tempi un budžeti Baltijā būtiski atšķiras – lietuvieši iepērkas visagrāk un tērē vairāk, latvieši visaktīvāk...

Lasīt tālāk
Video

“Rail Baltica” pamattrases projektēšanas vadību nodod nacionālajam ieviesējam

10/12/2025

Decembrī tika parakstīts trīspusējs līgums starp kopuzņēmumu “RB Rail” AS, SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas” un Satiksmes ministriju par “Rail Baltica” pamattrases Latvijā projektēšanas...

Lasīt tālāk
Video

Oktobrī eksporta un importa apjomi turpināja uzrādīt pieauguma tendenci

10/12/2025

Oktobrī preču eksports turpināja pieaugt, un gada griezumā saglabājas stabila izaugsmes tendence. Eksporta attīstību lielā mērā nodrošina uzņēmēju spēja ātri un elastīgi pielāgoties...

Lasīt tālāk
Video

3. ceturksnī Latvijā bija 19,2 tūkstoši brīvu darbavietu

09/12/2025

2025. gada 3. ceturksnī Latvijā bija 19,2 tūkstoši brīvo darbavietu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Privātajā sektorā bija 10,8 tūkstoši brīvo darbavietu, bet sabiedriskajā...

Lasīt tālāk
Video

Tikai 4% daudzdzīvokļu māju renovēti: Valsts kontrole atklāj šķēršļus un piedāvā risinājumus

09/12/2025

Latvijā ir vairāk nekā 39 500 daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku un atjaunošana nepieciešama vismaz 26 600 mājām, taču līdz šim renovēti vien ap 4 % no tām. Dzīvokļu iemītnieki ik gadu...

Lasīt tālāk
Video

Pakalpojumu un pārtikas cenu lejupslīde mazina inflācijas spiedienu

08/12/2025

Novembrī patēriņa cenu samazinājums atbilda ierastajām sezonālajām tendencēm, ko parasti nosaka lētāki pakalpojumi. Tomēr šogad cenu kritumu īpaši pastiprināja pārtikas preču cenas,...

Lasīt tālāk