Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā palielinājies par 3%

Šī gada janvārī, salīdzinot ar 2024. gada janvāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājies par 3%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2025. gada janvārī, salīdzinot ar 2024. gada janvāri, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+1,2 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,5 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,4 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,4 procentpunkti), sakaru grupai (+0,2 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,2 procentpunkti), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (−0,1 procentpunkts).
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 4,6 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija kafijai (+12,0 %). Dārgāki bija arī piena produkti (+11,6 %), sviests (+27,1 %), šokolāde (+21,9 %), piens (+13,6 %), mājputnu gaļa (+8,2 %). Cenas pieauga žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+4,1 %), sieram un biezpienam (+3,9 %), konditorejas izstrādājumiem (+4,0 %), olām (+9,5 %), olīveļļai (+20,1 %), augļu un dārzeņu sulām (+8,7 %). Gada laikā sadārdzinājās arī kartupeļi (+9,8 %), konservētas vai pārstrādātas zivis un jūras velšu izstrādājumi (+8,5 %), atspirdzinošie dzērieni (+10,8 %), kā arī brokastu pārslas (+18,2 %). Savukārt cenu kritums bija cukuram (−27,5 %), miltiem un citiem graudaugiem (−8,4 %), svaigiem dārzeņiem (-2,3 %), maizei (-1,2 %), svaigiem augļiem (−1,9 %).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis pieauga par 6,4 %. Tabakas izstrādājumiem gada laikā cenas palielinājās vidēji par 12,9 %. Alkoholisko dzērienu cenas kāpa par 3,1 %, sadārdzinoties stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, vīnam un alum.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis samazinājās par 0,4 %. Gada laikā būtiskākais cenu kritums bija siltumenerģijai (−9,2 %). Lētāka bija dabasgāze (-9,2 %), cietais kurināmais (−4,2 %). Savukārt sadārdzinājās elektroenerģija (+3,5 %), mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi (+4,7 %), atkritumu savākšana (+13,0 %), mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi (+10,3 %), ūdensapgāde (+5,9 %), mājokļa īre (+4,5 %), kanalizācijas pakalpojumi (+5,6 %).
Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis kāpa par 5,5 %. Gada laikā dārgāki kļuva ārstu speciālistu pakalpojumi, farmaceitiskie produkti, zobārstniecības pakalpojumi, medicīnas analīžu laboratoriju un rentgenoloģijas centru pakalpojumi.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas palielinājās par 1,5 %, ko noteica degvielas cenu kāpums par 1,9 %. Auto gāze palika dārgāka par 29,2 %, benzīns – par 0,9 %, savukārt dīzeļdegviela kļuva lētāka par 0,3 %. Gada laikā cenu kāpums bija arī personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, pasažieru pārvadājumiem ar autobusu un ar vilcienu. Savukārt cenas samazinājās pasažieru aviopārvadājumiem un lietotām automašīnām.
Sakaru grupā cenas vidēji pieauga par 5,9 %. Dārgāki bija kompleksie telekomunikāciju pakalpojumi, mobilā tālruņa pakalpojumi, kā arī interneta piekļuves pakalpojumi.
Ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem cenas pieauga par 6,3 %, sadārdzinoties atpūtas un sporta pakalpojumiem, televīzijas abonēšanas maksai, laikrakstiem un žurnāliem, kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem, ziediem, barībai lolojumdzīvniekiem. Lētāki bija personālie datori.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem, apģērbiem, personas identifikācijas dokumentu izsniegšanas maksai, ēdnīcu pakalpojumiem. Cenas samazinājās apaviem, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, autotransportlīdzekļu apdrošināšanai.
2025. gada janvārī, salīdzinot ar 2024. gada decembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,6 %. Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,6 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,2 procentpunkti), kā arī apģērbam un apaviem (−0,3 procentpunkti).
Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,6 %. Akciju noslēgumu rezultātā būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu bija žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+2,7 %). Noslēdzoties akcijām, cenas pieauga arī piena produktiem (+3,1 %), svaigām vai atdzesētām zivīm (+12,5 %), sieram un biezpienam (+1,5 %), svaigiem dārzeņiem (+1,6 %), mājputnu gaļai (+1,3 %), pienam (+1,4 %), šokolādei (+1,9 %), konditorejas izstrādājumiem (+0,8 %), kā arī augu eļļai (+3,6 %). Savukārt akciju ietekmē lētāka bija maize (−2,6 %), makaronu izstrādājumi (−3,3 %) un gaļas izstrādājumi (−1,4 %).
Apģērba un apavu grupā cenas samazinājās par 4,9 %. Ziemas sezonas preču atlaižu un izpārdošanu ietekmē vidējais cenu līmenis apģērbiem kritās par 4,5 % un apaviem par 7,4 %.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 3,3 %. Būtiskākais cenu kāpums grupā bija elektroenerģijai (+12,1 %). Dārgāki bija mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi (+2,8 %), dabasgāze (+2,6 %), mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi (+3,4 %), atkritumu savākšana (+3,4 %). Savukārt lētāks bija cietais kurināmais (−1,3 %).
Veselības aprūpes grupā cenas pieauga par 0,8 %. Sadārdzinājās zobārstniecības pakalpojumi, ārstu speciālistu pakalpojumi. Vidējais cenu līmenis farmaceitiskajiem produktiem pieauga par 0,3 %.
Ar transportu saistītās preces un pakalpojumi kļuva lētāki par 0,4 %, ko galvenokārt noteica cenu kritums pasažieru aviopārvadājumiem. Cenas samazinājās pasažieru pārvadājumiem pa autoceļiem, kā arī lietotām automašīnām. Savukārt degvielas cenas pieauga par 3,4 %, sadārdzinoties dīzeļdegvielai par 3,6 %, benzīnam – par 1,7 % un auto gāzei – par 11,8 %.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas pieauga par 1,4 %. Lielākā ietekme uz cenu kāpumu grupā bija personas identifikācijas dokumentu izsniegšanas maksas pieaugumam. Galvenokārt noslēdzoties akcijām, dārgākas bija personīgās higiēnas preces un skaistumkopšanas līdzekļi.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, televīzijas abonēšanas maksai, atpūtas un sporta pakalpojumiem. Savukārt cenas samazinājās viesnīcu pakalpojumiem, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem, ziediem.
Vēl par tēmu:
Pieaugot investīcijām reģionos, augs vajadzība pēc jaunām elektroenerģijas jaudām
Jaunu uzņēmumu ienākšana Latvijas reģionos būtiski palielinās pieprasījumu pēc elektroenerģijas, tāpēc jaunu enerģijas ražošanas jaudu pieejamība kļūst par vienu no priekšnoteikumiem...
Lasīt tālākSaeima atbalsta grozījumus Krievijas labības tranzīta infrastruktūras maksas palielināšanai
Saeima ceturtdien, 17.septembrī, divos lasījumos atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Dzelzceļa likumā, kuru mērķis ir paātrināt dzelzceļa infrastruktūras maksas pārskatīšanu labības...
Lasīt tālākVai jūsu māja ir riska zonā? Kā dažu sekunžu laikā pārbaudīt plūdu un citus riskus savam īpašumam
Pēdējā laika vētras un intensīvie lietusgāzieni Latvijā vēlreiz atgādinājuši, ka īpašuma atrašanās vieta var būt saistīta ar konkrētiem, izmērāmiem riskiem — applūšanu, koku lūšanu,...
Lasīt tālākLatvija šogad aug straujāk nekā gaidīts, taču lētāka dzīve vēl jāatliek
Latvijas ekonomika šogad aug straujāk, nekā iepriekš gaidīts – šo izaugsmi balsta eksports, investīcijas, mājokļu tirgus un kreditēšanas kāpums. Taču gada nogalē arvien izteiktāks kļūs...
Lasīt tālākEiropas Parlaments pieprasa stingrāku ES reakciju uz hibrīddraudiem
Jaunajā ziņojumā Eiropas Parlamenta (EP) deputāti brīdina par arvien biežākiem Krievijas un tās sabiedroto hibrīduzbrukumiem Eiropas Savienībai (ES). Pašreizējā drošības vidē, ar ko...
Lasīt tālākLTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālākFinanšu ministrija paaugstina ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam, bet piesardzīgāk vērtē nākamo gadu attīstību
Uzsākot 2027. gada valsts budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2026.-2030. gadam. Ekonomikas izaugsme šim gadam prognozēta 2,4%...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālāk