Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā palielinājies par 3%

Šī gada janvārī, salīdzinot ar 2024. gada janvāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājies par 3%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2025. gada janvārī, salīdzinot ar 2024. gada janvāri, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+1,2 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,5 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,4 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,4 procentpunkti), sakaru grupai (+0,2 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,2 procentpunkti), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (−0,1 procentpunkts).
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 4,6 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija kafijai (+12,0 %). Dārgāki bija arī piena produkti (+11,6 %), sviests (+27,1 %), šokolāde (+21,9 %), piens (+13,6 %), mājputnu gaļa (+8,2 %). Cenas pieauga žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+4,1 %), sieram un biezpienam (+3,9 %), konditorejas izstrādājumiem (+4,0 %), olām (+9,5 %), olīveļļai (+20,1 %), augļu un dārzeņu sulām (+8,7 %). Gada laikā sadārdzinājās arī kartupeļi (+9,8 %), konservētas vai pārstrādātas zivis un jūras velšu izstrādājumi (+8,5 %), atspirdzinošie dzērieni (+10,8 %), kā arī brokastu pārslas (+18,2 %). Savukārt cenu kritums bija cukuram (−27,5 %), miltiem un citiem graudaugiem (−8,4 %), svaigiem dārzeņiem (-2,3 %), maizei (-1,2 %), svaigiem augļiem (−1,9 %).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis pieauga par 6,4 %. Tabakas izstrādājumiem gada laikā cenas palielinājās vidēji par 12,9 %. Alkoholisko dzērienu cenas kāpa par 3,1 %, sadārdzinoties stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, vīnam un alum.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis samazinājās par 0,4 %. Gada laikā būtiskākais cenu kritums bija siltumenerģijai (−9,2 %). Lētāka bija dabasgāze (-9,2 %), cietais kurināmais (−4,2 %). Savukārt sadārdzinājās elektroenerģija (+3,5 %), mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi (+4,7 %), atkritumu savākšana (+13,0 %), mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi (+10,3 %), ūdensapgāde (+5,9 %), mājokļa īre (+4,5 %), kanalizācijas pakalpojumi (+5,6 %).
Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis kāpa par 5,5 %. Gada laikā dārgāki kļuva ārstu speciālistu pakalpojumi, farmaceitiskie produkti, zobārstniecības pakalpojumi, medicīnas analīžu laboratoriju un rentgenoloģijas centru pakalpojumi.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas palielinājās par 1,5 %, ko noteica degvielas cenu kāpums par 1,9 %. Auto gāze palika dārgāka par 29,2 %, benzīns – par 0,9 %, savukārt dīzeļdegviela kļuva lētāka par 0,3 %. Gada laikā cenu kāpums bija arī personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, pasažieru pārvadājumiem ar autobusu un ar vilcienu. Savukārt cenas samazinājās pasažieru aviopārvadājumiem un lietotām automašīnām.
Sakaru grupā cenas vidēji pieauga par 5,9 %. Dārgāki bija kompleksie telekomunikāciju pakalpojumi, mobilā tālruņa pakalpojumi, kā arī interneta piekļuves pakalpojumi.
Ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem cenas pieauga par 6,3 %, sadārdzinoties atpūtas un sporta pakalpojumiem, televīzijas abonēšanas maksai, laikrakstiem un žurnāliem, kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem, ziediem, barībai lolojumdzīvniekiem. Lētāki bija personālie datori.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem, apģērbiem, personas identifikācijas dokumentu izsniegšanas maksai, ēdnīcu pakalpojumiem. Cenas samazinājās apaviem, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, autotransportlīdzekļu apdrošināšanai.
2025. gada janvārī, salīdzinot ar 2024. gada decembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,6 %. Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,6 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,2 procentpunkti), kā arī apģērbam un apaviem (−0,3 procentpunkti).
Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,6 %. Akciju noslēgumu rezultātā būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu bija žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+2,7 %). Noslēdzoties akcijām, cenas pieauga arī piena produktiem (+3,1 %), svaigām vai atdzesētām zivīm (+12,5 %), sieram un biezpienam (+1,5 %), svaigiem dārzeņiem (+1,6 %), mājputnu gaļai (+1,3 %), pienam (+1,4 %), šokolādei (+1,9 %), konditorejas izstrādājumiem (+0,8 %), kā arī augu eļļai (+3,6 %). Savukārt akciju ietekmē lētāka bija maize (−2,6 %), makaronu izstrādājumi (−3,3 %) un gaļas izstrādājumi (−1,4 %).
Apģērba un apavu grupā cenas samazinājās par 4,9 %. Ziemas sezonas preču atlaižu un izpārdošanu ietekmē vidējais cenu līmenis apģērbiem kritās par 4,5 % un apaviem par 7,4 %.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 3,3 %. Būtiskākais cenu kāpums grupā bija elektroenerģijai (+12,1 %). Dārgāki bija mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi (+2,8 %), dabasgāze (+2,6 %), mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi (+3,4 %), atkritumu savākšana (+3,4 %). Savukārt lētāks bija cietais kurināmais (−1,3 %).
Veselības aprūpes grupā cenas pieauga par 0,8 %. Sadārdzinājās zobārstniecības pakalpojumi, ārstu speciālistu pakalpojumi. Vidējais cenu līmenis farmaceitiskajiem produktiem pieauga par 0,3 %.
Ar transportu saistītās preces un pakalpojumi kļuva lētāki par 0,4 %, ko galvenokārt noteica cenu kritums pasažieru aviopārvadājumiem. Cenas samazinājās pasažieru pārvadājumiem pa autoceļiem, kā arī lietotām automašīnām. Savukārt degvielas cenas pieauga par 3,4 %, sadārdzinoties dīzeļdegvielai par 3,6 %, benzīnam – par 1,7 % un auto gāzei – par 11,8 %.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas pieauga par 1,4 %. Lielākā ietekme uz cenu kāpumu grupā bija personas identifikācijas dokumentu izsniegšanas maksas pieaugumam. Galvenokārt noslēdzoties akcijām, dārgākas bija personīgās higiēnas preces un skaistumkopšanas līdzekļi.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, televīzijas abonēšanas maksai, atpūtas un sporta pakalpojumiem. Savukārt cenas samazinājās viesnīcu pakalpojumiem, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem, ziediem.
Vēl par tēmu:
Baltijā arvien vairāk iedzīvotāju norāda uz finansiālās situācijas pasliktināšanos – Latvijā jau katrs trešais
Baltijas valstu iedzīvotāju finansiālais noskaņojums kļūst arvien negatīvāks, apliecinot augošu ekonomisko spiedienu reģionā. Vissatraucošākā situācija ir Latvijā, kur fiksēts straujākais...
Lasīt tālākValsts naftas produktu drošības rezerves veidos elastīgāk
Lai valsts naftas produktu drošības rezerves varētu veidot elastīgāk un ekonomiski izdevīgāk, Saeima ceturtdien, 22.oktobrī, otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos...
Lasīt tālākIeviesīs nacionālo viesabonēšanu krīzes situācijās
Lai krīzes situācijās iedzīvotājiem nodrošinātu sakaru iespējas, Saeima ceturtdien, 22.oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Elektronisko sakaru likumā....
Lasīt tālākSvētdien visi vilcieni sāks kursēt pēc jaunā – ziemas laika
Naktī uz svētdienu, 25. oktobrī, plkst. 4.00 Latvijā notiks pāreja uz ziemas laiku, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu atpakaļ. Lai vilcieni gala stacijās pienāktu atbilstoši ziemas...
Lasīt tālākNo 1. novembra visiem sūtījumiem no valstīm ārpus Eiropas Savienības tiks piemērota apstrādes maksa
No 2026. gada 1. novembra stāsies spēkā jaunas Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, kas paredz apstrādes maksas piemērošanu visiem sūtījumiem no trešajām valstīm. Turpmāk par katru...
Lasīt tālākBaltijas valstis un Polija aicina nākamajā ES daudzgadu budžetā paredzēt finansējumu “Rail Baltica” projektam
Latvija, Igaunija, Lietuva un Polija kopīgā vēstulē Eiropadomes priekšsēdētājam Antoniu Koštam (António Costa) un Eiropas Komisijas priekšsēdētājai Urzulai fon der Leienai (Ursula von der...
Lasīt tālākSIA “Rīgas nami” līdz Centrāltirgus simtgadei atjaunos paviljonus un teritoriju
SIA “Rīgas nami” virza Rīgas Centrāltirgus ilgtermiņa attīstību, lai līdz tā simtgadei 2030. gadā atjaunotu vēsturiskos paviljonus, uzlabotu darba vidi tirgotājiem un radītu ērtāku, pievilcīgāku...
Lasīt tālākValdība aicina LMT un “Tet” izvērtēt iespēju izpirkt savas kapitāla daļas no “Telia Company”
Ministru kabinets otrdien, 13. oktobrī, nolēmuma aicināt SIA “Latvijas Mobilais Telefons” (LMT) un SIA “Tet” pašas izvērtēt iespējas izpirkt Zviedrijas uzņēmumam “Telia Company” piederošās...
Lasīt tālākFM: augustā Latvijas eksports pieaudzis par 10,9%, izaugsmei aptverot vairākas rūpniecības preču grupas
Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada augustā Latvijas preču eksporta vērtība sasniedza 1,75 miljardus eiro, kas bija par 10,9% vairāk nekā pirms gada. Imports pieauga...
Lasīt tālākD. Mieriņa: sabiedrība sagaida redzamu ieguvumu no katra publiskā eiro
“Budžeta iespējas vienmēr ir ierobežotas, savukārt vajadzību netrūkst. Tāpēc īpaši svarīgi ir skaidri noteikt prioritātes un izvērtēt, kur ieguldītie līdzekļi sabiedrībai sniedz vislielāko...
Lasīt tālāk