Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā palielinājies par 3%

Šī gada janvārī, salīdzinot ar 2024. gada janvāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājies par 3%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2025. gada janvārī, salīdzinot ar 2024. gada janvāri, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+1,2 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,5 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,4 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,4 procentpunkti), sakaru grupai (+0,2 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,2 procentpunkti), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (−0,1 procentpunkts).
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 4,6 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija kafijai (+12,0 %). Dārgāki bija arī piena produkti (+11,6 %), sviests (+27,1 %), šokolāde (+21,9 %), piens (+13,6 %), mājputnu gaļa (+8,2 %). Cenas pieauga žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+4,1 %), sieram un biezpienam (+3,9 %), konditorejas izstrādājumiem (+4,0 %), olām (+9,5 %), olīveļļai (+20,1 %), augļu un dārzeņu sulām (+8,7 %). Gada laikā sadārdzinājās arī kartupeļi (+9,8 %), konservētas vai pārstrādātas zivis un jūras velšu izstrādājumi (+8,5 %), atspirdzinošie dzērieni (+10,8 %), kā arī brokastu pārslas (+18,2 %). Savukārt cenu kritums bija cukuram (−27,5 %), miltiem un citiem graudaugiem (−8,4 %), svaigiem dārzeņiem (-2,3 %), maizei (-1,2 %), svaigiem augļiem (−1,9 %).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis pieauga par 6,4 %. Tabakas izstrādājumiem gada laikā cenas palielinājās vidēji par 12,9 %. Alkoholisko dzērienu cenas kāpa par 3,1 %, sadārdzinoties stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, vīnam un alum.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis samazinājās par 0,4 %. Gada laikā būtiskākais cenu kritums bija siltumenerģijai (−9,2 %). Lētāka bija dabasgāze (-9,2 %), cietais kurināmais (−4,2 %). Savukārt sadārdzinājās elektroenerģija (+3,5 %), mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi (+4,7 %), atkritumu savākšana (+13,0 %), mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi (+10,3 %), ūdensapgāde (+5,9 %), mājokļa īre (+4,5 %), kanalizācijas pakalpojumi (+5,6 %).
Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis kāpa par 5,5 %. Gada laikā dārgāki kļuva ārstu speciālistu pakalpojumi, farmaceitiskie produkti, zobārstniecības pakalpojumi, medicīnas analīžu laboratoriju un rentgenoloģijas centru pakalpojumi.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas palielinājās par 1,5 %, ko noteica degvielas cenu kāpums par 1,9 %. Auto gāze palika dārgāka par 29,2 %, benzīns – par 0,9 %, savukārt dīzeļdegviela kļuva lētāka par 0,3 %. Gada laikā cenu kāpums bija arī personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, pasažieru pārvadājumiem ar autobusu un ar vilcienu. Savukārt cenas samazinājās pasažieru aviopārvadājumiem un lietotām automašīnām.
Sakaru grupā cenas vidēji pieauga par 5,9 %. Dārgāki bija kompleksie telekomunikāciju pakalpojumi, mobilā tālruņa pakalpojumi, kā arī interneta piekļuves pakalpojumi.
Ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem cenas pieauga par 6,3 %, sadārdzinoties atpūtas un sporta pakalpojumiem, televīzijas abonēšanas maksai, laikrakstiem un žurnāliem, kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem, ziediem, barībai lolojumdzīvniekiem. Lētāki bija personālie datori.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem, apģērbiem, personas identifikācijas dokumentu izsniegšanas maksai, ēdnīcu pakalpojumiem. Cenas samazinājās apaviem, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, autotransportlīdzekļu apdrošināšanai.
2025. gada janvārī, salīdzinot ar 2024. gada decembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,6 %. Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,6 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,2 procentpunkti), kā arī apģērbam un apaviem (−0,3 procentpunkti).
Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,6 %. Akciju noslēgumu rezultātā būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu bija žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+2,7 %). Noslēdzoties akcijām, cenas pieauga arī piena produktiem (+3,1 %), svaigām vai atdzesētām zivīm (+12,5 %), sieram un biezpienam (+1,5 %), svaigiem dārzeņiem (+1,6 %), mājputnu gaļai (+1,3 %), pienam (+1,4 %), šokolādei (+1,9 %), konditorejas izstrādājumiem (+0,8 %), kā arī augu eļļai (+3,6 %). Savukārt akciju ietekmē lētāka bija maize (−2,6 %), makaronu izstrādājumi (−3,3 %) un gaļas izstrādājumi (−1,4 %).
Apģērba un apavu grupā cenas samazinājās par 4,9 %. Ziemas sezonas preču atlaižu un izpārdošanu ietekmē vidējais cenu līmenis apģērbiem kritās par 4,5 % un apaviem par 7,4 %.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 3,3 %. Būtiskākais cenu kāpums grupā bija elektroenerģijai (+12,1 %). Dārgāki bija mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi (+2,8 %), dabasgāze (+2,6 %), mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi (+3,4 %), atkritumu savākšana (+3,4 %). Savukārt lētāks bija cietais kurināmais (−1,3 %).
Veselības aprūpes grupā cenas pieauga par 0,8 %. Sadārdzinājās zobārstniecības pakalpojumi, ārstu speciālistu pakalpojumi. Vidējais cenu līmenis farmaceitiskajiem produktiem pieauga par 0,3 %.
Ar transportu saistītās preces un pakalpojumi kļuva lētāki par 0,4 %, ko galvenokārt noteica cenu kritums pasažieru aviopārvadājumiem. Cenas samazinājās pasažieru pārvadājumiem pa autoceļiem, kā arī lietotām automašīnām. Savukārt degvielas cenas pieauga par 3,4 %, sadārdzinoties dīzeļdegvielai par 3,6 %, benzīnam – par 1,7 % un auto gāzei – par 11,8 %.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas pieauga par 1,4 %. Lielākā ietekme uz cenu kāpumu grupā bija personas identifikācijas dokumentu izsniegšanas maksas pieaugumam. Galvenokārt noslēdzoties akcijām, dārgākas bija personīgās higiēnas preces un skaistumkopšanas līdzekļi.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, televīzijas abonēšanas maksai, atpūtas un sporta pakalpojumiem. Savukārt cenas samazinājās viesnīcu pakalpojumiem, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem, ziediem.
Vēl par tēmu:
Vidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1835 eiro
2025. gada 3. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1835 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2024. gada 3. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums...
Lasīt tālākFM: ražojošās nozares trešajā ceturksnī nodrošina ekonomiskās izaugsmes paātrinājumu
Latvijas ekonomikas izaugsme pēc krituma iepriekšējos divos gados šogad ir atjaunojusies un trešajā ceturksnī paātrinājusies līdz 2,5% pret pagājušā gada attiecīgo ceturksni, liecina...
Lasīt tālākPēc Ekonomikas ministrijas rosinājuma atsaukta AS “Rīgas siltums” padome
28. novembrī norisinājās AS “Rīgas siltums” (RS) akcionāru ārkārtas sanāksme, kurā tika pieņemts lēmums atsaukt visu padomes sastāvu. Vienlaikus akcionāru sapulcē tika nolemts samazināt...
Lasīt tālākLai iedzīvotājiem samazinātu izmaksas par centralizēto siltumapgādi Rīgā, neatkarīgajiem siltumenerģijas ražotājiem plānots noteikt regulētu tarifu
Lai Rīgas iedzīvotāji nepārmaksātu par siltumu, Saeima ceturtdien, 27.novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā. Tie paredz noteikt neatkarīgajiem siltumenerģijas...
Lasīt tālākLatvijas Brīvo arodbiedrību savienība aicina nepieļaut trauksmes raisīšanu pierobežas iedzīvotājos
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) aicina valsts augstākās amatpersonas savos izteikumos un lēmumos ievērot maksimālu atbildību, jo īpaši jautājumos, kas skar cilvēkus, kuri...
Lasīt tālākValsts budžeta izdevumus vidējā termiņā plānots samazināt par 844 miljoniem eiro
Trešdien, 26. novembrī, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija noslēdza darbu pie 2026. gada valsts budžeta un vidējā termiņa budžeta ietvara, nolemjot to virzīt izskatīšanai Saeimā...
Lasīt tālākValsts kontroles likuma zaudējumu piedziņas mehānisms darbojas, bet jāpilnveido
Valsts kontrole ir veikusi izvērtējumu par to, kā pēdējo piecu gadu laikā darbojusies tai piešķirtā funkcija – lemt par nelikumīgas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu piedziņu....
Lasīt tālākLBAS aicina valdību saglabāt darbiniekiem noteiktās garantijas un neārdīt arodbiedrību brīvību un tiesības
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 2025. gada 25. novembrī izskatīja likumprojektu Grozījumi Darba likumā un nodeva to tālāk pirmajam lasījumam. Priekšlikumi otrajam lasījumam jāiesniedz...
Lasīt tālākSociālo un darba lietu komisija konceptuāli atbalsta plānotās izmaiņas Darba likumā
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 25. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Darba likumā, lai pilnveidotu darba tiesisko attiecību regulējumu un nodrošinātu risinājumus,...
Lasīt tālākParedz pasākumus vietējo un ārvalstu investoru nodokļu sloga līdzsvaram
Lai uzlabotu uzņēmumu piekļuvi finanšu resursiem, samazinātu finansējuma izmaksas un līdzsvarotu nodokļu slogu starp vietējiem un ārvalstu investoriem–fiziskajām personām, vienlaikus...
Lasīt tālāk