Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā palielinājās par 7,5 %
2021. gada novembrī, salīdzinot ar 2020. gada novembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 7,5 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2021. gada novembrī, salīdzinot ar 2020. gada novembri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, mājokļa iekārtai, kā arī veselības aprūpei.
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 5,6 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (+11,1 %) un kartupeļiem (+50,2 %). Dārgāks bija siers un biezpiens (+8,2 %), piena produkti (+10,9 %), jogurts (+22,1 %), piens (+12,4 %). Cenas pieauga miltiem un citiem graudaugiem (+18,8 %), maizei (+2,9 %), konditorejas izstrādājumiem (+2,2 %), rīsiem (+20,3 %), kā arī makaronu izstrādājumiem (+8,7 %). Sadārdzinājās arī augu eļļa (+33,3 %), sviests (+6,9 %), olīveļļa (+9,4 %) un margarīns (+13,9 %). Cenas palielinājās saldējumam (+10,1 %), svaigiem augļiem (+3,2 %), mājputnu gaļai (+3,5 %), olām (+6,9 %) un gaļas izstrādājumiem (+3,0 %). Savukārt lētāka bija cūkgaļa (-5,7 %), augļu un dārzeņu sulas (-5,3 %), brokastu pārslas (-4,8 %).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis pieauga par 2,5 %. Gada laikā tabakas izstrādājumu cenas palielinājās vidēji par 3,9 %. Alkoholisko dzērienu cenas pieauga par 1,6 %, sadārdzinoties alum, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un vīnam.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 15,0 %. Būtiskākais cenu pieaugums bija siltumenerģijai, elektroenerģijai un dabasgāzei. Dārgāki bija mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi, mājokļa īre, cietais kurināmais, materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam, atkritumu savākšana, kā arī mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi.
Mājokļa iekārtas grupā cenas pieauga vidēji par 4,3 %, galvenokārt sadārdzinoties mājokļa mēbelēm, kā arī mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem.
Veselības aprūpes grupā cenas pieauga par 3,0 %. Dārgāki bija zobārstniecības pakalpojumi un ārstu speciālistu pakalpojumi.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas gada laikā palielinājās par 18,7 %, ko noteica degvielas cenu pieaugums par 39,1 %. Dīzeļdegviela sadārdzinājās par 41,2 %, benzīns – par 35,5 %, bet auto gāze – par 44,6 %. Cenas pieauga pasažieru aviopārvadājumiem, lietotām automašīnām, personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam.
Ar atpūtu un kultūru saistītās preces un pakalpojumi sadārdzinājās par 2,9 %. Gada laikā cenu līmenis pieauga ziediem, atpūtas un sporta pakalpojumiem, televīzijas abonēšanas maksai un žurnāliem. Savukārt lētāki bija personālie datori.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija ēdināšanas pakalpojumiem, telekomunikāciju pakalpojumiem, frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumiem, apģērbiem, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem.
Vidējais patēriņa cenu līmenis mēneša laikā palielinājās par 1,1 %
2021. gada novembrī, salīdzinot ar 2021. gada oktobri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 1,1 %. Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, kā arī cenu kritumam apģērbam un apaviem.
Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,5 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (+4,6 %). Cenas pieauga miltiem un citiem graudaugiem (+8,1 %), kartupeļiem (+6,3 %), kā arī svaigiem augļiem (+2,0 %). Akciju noslēgumu ietekmē cenas palielinājās konditorejas izstrādājumiem (+2,8 %), svaigām vai atdzesētām zivīm (+15,7 %), kafijai (+2,3 %), maizei (+1,0 %) un šokolādei (+3,1 %). Dārgāks kļuva jogurts (+6,7 %), sviests (+6,8 %), augu eļļa (+7,6 %), piens (+2,8 %), biezpiens (+3,5 %), makaronu izstrādājumi (+4,7 %), olīveļļa (+4,3 %), kā arī olas (+1,5 %). Akciju ietekmē vidējais cenu līmenis kritās mājputnu gaļai (-5,0 %), augļu un dārzeņu sulām (-5,9 %), skābajam krējumam (-3,8 %), brokastu pārslām (-7,9 %), cūkgaļai (-1,2 %) un žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (-0,6 %).
Apģērbu un apavu grupā cenas samazinājās par 1,8 %. Galvenokārt akciju ietekmē, vidējais cenu līmenis apaviem kritās par 4,6 % un apģērbiem par 0,9 %.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 2,9 %, ko būtiski ietekmēja siltumenerģijas tarifu pieaugums Rīgā no 1. novembra. Dārgāka bija elektroenerģija un cietais kurināmais.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis pieauga par 1,9 %, ko noteica degvielas cenu kāpums par 3,3 %. Benzīna cenas pieauga par 4,1 %, dīzeļdegvielas – par 2,5 %, bet auto gāzes – par 5,4 %. Cenu līmenis pieauga arī personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, automašīnām. Savukārt lētākas bija riepas.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas pieauga vidēji par 0,9 %, ko ietekmēja akciju noslēgumi personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem. Vidējais cenu līmenis palielinājās autotransportlīdzekļu apdrošināšanai.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija barībai lolojumdzīvniekiem, vīnam, zobārstniecības pakalpojumiem, ēdināšanas pakalpojumiem, neelektriskajiem virtuves piederumiem un priekšmetiem. Savukārt cenas samazinājās stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem.
Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2021. gada novembrī bija par 16,4 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 15,4 %, bet pakalpojumiem – par 18,2 %.
Vēl par tēmu:
Atis Švinka: dzelzceļš ir jāstiprina, lai mēs varētu nodrošināt iedzīvotāju mobilitāti
Šodien, 26. augustā, valdība atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto rīkojumu par “Par apropriācijas pārdali”, kas paredz veikt 26 miljonu eiro maksājumu valsts publiskās lietošanas...
Lasīt tālākSpēcīga kaimiņu kopiena – daudzdzīvokļu ēku drošības balsts lielās krīzēs
Ikvienam cilvēkam ir vajadzīgas mājas – visdrošākā vieta pasaulē, kur justies labi. Diemžēl ziņu virsraksti nemitīgi atgādina, cik daudz dažādu nelaimju var piemeklēt civilo infrastruktūru:...
Lasīt tālākPlāno apturēt sīkpaku un paku sūtījumu plūsmu uz ASV
No 2025. gada 23. augusta VAS “Latvijas Pasts” uz nenoteiktu laiku ir spiests pārtraukt pieņemt sūtījumus, kas satur priekšmetus, jeb sīkpakas un pakas piegādei uz Amerikas Savienotajām...
Lasīt tālākLM skaidro plānotās izmaiņas Darba likumā attiecībā uz darba laiku
[caption id="attachment_35999" align="alignnone" width="300"] Business people in a meeting at the office[/caption] Valdība 19. augustā atbalstīja grozījumus Darba likumā, kurā tostarp ietvertas...
Lasīt tālākBūtiski audzis atsavināto degradēto būvju skaits
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) 2025. gada pirmajā pusgadā atsavinājusi 26 vidi degradētas būves 14 adresēs. To vietā nākušas 11 būves sešās adresēs. Salīdzinot ar 2024....
Lasīt tālākLikvidēs AS “Ventas osta”
Otrdien, 19. augustā, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Satiksmes ministrijas (SM) priekšlikumu izbeigt līdzdalību akciju sabiedrībā “Ventas osta”, to likvidējot. AS “Ventspils osta”...
Lasīt tālākValdība atbalsta grozījumus Darba likumā
Neskatoties uz sociālo partneru – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas Darba devēju konfederācijas – atšķirīgajiem viedokļiem vairākos jautājumos, kā arī to iespējamiem...
Lasīt tālākLatvijas valdība pieņem lēmumu par līdzieguldījumu “airBaltic
Šodien, 19. augustā, valdība izskatīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu un atbalstīja 14 miljonu eiro līdzieguldījumu nacionālajā lidsabiedrībā “airBaltic,...
Lasīt tālāk2025. gada 2. ceturksnī vērojams darba tirgus aktivitātes pieaugums
Jaunākie nodarbinātības dati kopumā norāda uz pakāpenisku darba tirgus aktivitāšu atjaunošanos un sagaidāms, ka līdzīgas tendences kopumā saglabāsies arī gada otrajā pusē. Vienlaikus...
Lasīt tālākLIAA: Tūrisma nozarē vērojamas pozitīvas tendences
Tūrisms ir viena no Latvijas ekonomikas stratēģiski svarīgajām nozarēm, kas būtiski veicina pakalpojumu eksportu, nodarbinātību un reģionālo attīstību. Centrālās statistikas pārvaldes...
Lasīt tālāk