• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
10/02/2022, Kategorija: Bizness, Ekonomika, Uzņēmējdarbība

2022. gada janvārī, salīdzinot ar 2021. gada janvāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 7,4 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022. gada janvārī, salīdzinot ar 2021. gada janvāri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, mājokļa iekārtai, apģērbam un apaviem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, kā arī veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 8,8 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (+20,1 %). Cenas pieauga sieram un biezpienam (+13,6 %), piena produktiem (+14,8 %), pienam (+10,7 %), jogurtam (+15,3 %). Dārgāki bija milti un citi graudaugi (+32,3 %), maize (+7,5 %), konditorejas izstrādājumi (+5,7 %), makaronu izstrādājumi (+13,4 %), rīsi (+18,7 %), brokastu pārslas (+11,4 %). Cenas palielinājās kartupeļiem (+60,1 %), augu eļļai (+27,3 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+3,5 %), mājputnu gaļai (+5,8 %), saldējumam (+11,7 %), sviestam (+14,5 %). Sadārdzinājās arī ievārījums un medus (+11,2 %), svaigi augļi (+2,3 %), kafija (+2,4 %), svaigas vai atdzesētas zivis (+10,4 %), konservētas vai pārstrādātas zivis un jūras velšu izstrādājumi (+6,3 %), mērces un garšvielu piedevas (+11,3 %), margarīns (+18,4 %), kā arī atspirdzinošie dzērieni (+6,9 %). Savukārt lētāka bija cūkgaļa (-2,2 %).

Apģērbu un apavu grupā cenas pieauga par 5,6 %. Apģērbu cenas pieauga vidēji par 4,6 %, bet apavu cenas – par 8,6 %.

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 10,1 %. Gada laikā būtiskākais cenu kāpums bija siltumenerģijai, kā arī dabasgāzei. Cenas pieauga cietajam kurināmajam, atkritumu savākšanai, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumiem, materiāliem mājokļa uzturēšanai un remontam, mājokļa īrei, kanalizācijas pakalpojumiem, mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumiem, kā arī ūdensapgādei.

Mājokļa iekārtas grupā cenas pieauga vidēji par 7,2 %, galvenokārt sadārdzinoties mājokļa mēbelēm, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, mājsaimniecības ierīcēm, mājokļa uzkopšanas un mājsaimniecības pakalpojumiem, kā arī neelektriskiem virtuves piederumiem un priekšmetiem.

Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis gada laikā pieauga par 3,7 %. Vidējais cenu līmenis pieauga zobārstniecības pakalpojumiem, ārstu speciālistu pakalpojumiem un farmaceitiskajiem produktiem.

Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas palielinājās par 13,7 %, ko noteica degvielas cenu pieaugums par 26,3 %. Dīzeļdegviela sadārdzinājās par 24,6 %, benzīns – par 25,7 %, bet auto gāze – par 44,2 %. Cenu līmenis pieauga automašīnām, rezerves daļām un piederumiem personiskajiem transportlīdzekļiem, kā arī personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam.

Ar atpūtu un kultūru saistītās preces un pakalpojumi sadārdzinājās par 3,5 %. Dārgāki bija atpūtas un sporta pakalpojumi, ziedi, televīzijas abonēšanas maksa un barība lolojumdzīvniekiem. Savukārt lētākas bija grāmatas.

Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas pieauga vidēji par 4,7 %, ko galvenokārt veidoja cenu pieaugums personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem. Sadārdzinājās frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumi, kā arī autotransportlīdzekļu apdrošināšana.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija ēdināšanas pakalpojumiem, tabakas izstrādājumiem, alkoholiskajiem dzērieniem, telekomunikāciju pakalpojumiem, viesnīcu pakalpojumiem. Savukārt vidējais cenu līmenis samazinājās pirmsskolas izglītībai.

Vidējais patēriņa cenu līmenis mēneša laikā saglabājās nemainīgs

2022. gada janvārī, salīdzinot ar 2021. gada decembri, vidējais patēriņa cenu līmenis saglabājās nemainīgs. Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, mājokļa iekārtai, veselības aprūpei, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, apģērbam un apaviem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,9 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu grupā bija svaigiem augļiem (+9,9 %) un svaigiem dārzeņiem (+4,5 %). Cenas pieauga kartupeļiem (+11,9 %), miltiem un citiem graudaugiem (+6,5 %), kā arī cūkgaļai (+2,2 %). Galvenokārt noslēdzoties akcijām, cenas kāpa konditorejas izstrādājumiem (+2,0 %), šokolādei (+5,1 %), skābajām krējumam (+4,0 %), brokastu pārslām (+8,3 %). Dārgāki kļuva atspirdzinošie dzērieni (+5,8 %), ko ietekmēja akciju noslēgumi un akcīzes nodokļa pieaugums no 1. janvāra atspirdzinošajiem dzērieniem ar 8 gramiem vai vairāk cukura 100 mililitros. Akciju ietekmē vidējais cenu līmenis samazinājās pienam (-2,8 %), olām (-3,3 %) un biezpienam (-3,3 %).

Apģērbu un apavu grupā cenas samazinājās par 3,4 %. Atlaižu un izpārdošanu ietekmē vidējais cenu līmenis apģērbiem kritās par 3,6 % un apaviem par 3,3 %.

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis samazinājās par 4,3 %. Balstoties uz energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumu, no 1. janvāra tika atcelta obligātā iepirkuma un jaudas komponente (OIK) un pārvaldes un sadales sistēmu pakalpojumu maksa, kā rezultātā mājsaimniecībām lētāka kļuva elektroenerģija. Daļai iedzīvotāju tika piemēroti maksas atvieglojumi dabasgāzei, tomēr ņemot vērā, ka atvieglojumi tika piešķirti tikai divām patērētāju grupām, vienai no kurām maksimālā kompensācija tika paredzēta 75 % apjomā no pieauguma, vidējais cenu līmenis kāpa par 31,9 %. Dārgāka kļuva arī siltumenerģija (+2,9 %). Atkritumu savākšanas pakalpojumiem dabas resursu nodokļa un tarifu pieauguma ietekmē cenas kāpa vidēji par 17,0 %. Dārgāks bija cietais kurināmais, kanalizācijas pakalpojumi un materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam.

Mājokļa iekārtas grupā cenas pieauga vidēji par 2,8 %. Noslēdzoties akcijām, sadārdzinājās mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļi, neelektriskie virtuves piederumi un priekšmeti, ka arī trauki.

Veselības aprūpes grupā cenas palielinājās vidēji par 1,2 %. Dārgāki bija farmaceitiskie produkti un zobārstniecības pakalpojumi.

Ar transportu saistītās preces un pakalpojumi kļuva dārgāki par 0,5 %, ko noteica degvielas cenu kāpums par 1,5 %. Dīzeļdegvielas cenas palielinājās par 1,9 %, benzīna – par 1,3 %, bet auto gāzes vidējais cenu līmenis saglabājās nemainīgs. Cenas pieauga arī automašīnām, savukārt lētāki bija pasažieru aviopārvadājumi.

Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas pieauga vidēji par 3,2 %, ko lielākoties ietekmēja akciju noslēgumi personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem. Dārgāka kļuva autotransportlīdzekļu apdrošināšana, apbedīšanas pakalpojumi un finanšu pakalpojumi.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija ēdināšanas pakalpojumiem, rotaļlietām, barībai lolojumdzīvniekiem, savukārt cenas samazinājās pirmsskolas izglītībai, grāmatām (kam no 2022. gada 1. janvāra tika samazināta PVN likme no 12 % uz 5 %) un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2022. gada janvārī bija par 16,8 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 15,5 %, bet pakalpojumiem – par 19,4 %.

Informāciju par patēriņa cenu pārmaiņām 2022. gada februārī paziņos 8. martā.

931 skatījumi




Video

Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem

30/04/2025

Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...

Lasīt tālāk
Video

FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem

30/04/2025

Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...

Lasīt tālāk
Video

Pārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu

29/04/2025

2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...

Lasīt tālāk
Video

Radīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu

29/04/2025

Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...

Lasīt tālāk
Video

LBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem

28/04/2025

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...

Lasīt tālāk
Video

Ministrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem

25/04/2025

Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...

Lasīt tālāk
Video

Navigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību

24/04/2025

Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...

Lasīt tālāk
Video

2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP

24/04/2025

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...

Lasīt tālāk
Video

Pētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū

24/04/2025

40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...

Lasīt tālāk
Video

Zelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?

24/04/2025

Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...

Lasīt tālāk