Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā palielinājās par 2,8 %

2018. gada augustā, salīdzinot ar 2017. gada augustu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,8 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Gan precēm, gan pakalpojumiem cenas pieauga par 2,8 %.
Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2018. gada augustā bija par 5,5 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 3,8 %, bet pakalpojumiem – par 10,1 %.
Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada augustā, salīdzinot ar 2017. gada augustu, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, veselības aprūpei, kā arī cenu kritumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem.
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā būtiskākā ietekme uz cenu kritumu gada laikā bija dārzeņiem
(-10,6 %). Cenas samazinājās cukuram (-29,7 %), šokolādei (-6,3 %), miltiem un citiem graudaugiem (-7,3 %), augu eļļai (-6,0 %), makaronu izstrādājumiem (-6,6 %), kafijai (-1,9 %), cūkgaļai (-1,7 %). Savukārt dārgāks bija piens (+6,9%) un tādi piena izcelsmes produkti kā skābais krējums (+9,7 %) un kefīrs (+8,5 %). Cenas pieauga svaigiem augļiem (+4,4 %), augļu un dārzeņu sulām (+13,3 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+1,6 %), olām (+8,6 %), maizei (+1,6 %).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis palielinājās par 5,9 %. Alkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 6,1 %, sadārdzinoties stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, alum un vīnam. Tabakas izstrādājumu cenas pieauga vidēji par 5,4 %.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem cenas pieauga par 4,9 %. Dārgāks bija cietais kurināmais, siltumenerģija, ūdensapgāde, dabasgāze, mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi, mājokļa īres maksa, atkritumu savākšana, kā arī kanalizācijas pakalpojumi.
Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis palielinājās par 3,4 %. Cenu pieaugums bija zobārstniecības pakalpojumiem, farmaceitiskajiem produktiem, kā arī ārstu speciālistu pakalpojumiem.
Ar transportu saistīto preču un pakalpojumu grupā būtiskākā ietekme uz cenu kāpumu bija degvielai (+19,8 %), tai skaitā dīzeļdegvielai – par 23,4 %, benzīnam – par 17,0 % un auto gāzei – par 6,9 %. Cenas palielinājās arī personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, savukārt lētāki bija pasažieru aviopārvadājumi un lietotas automašīnas.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā vidējais cenu līmenis pieauga par 4,3 %, ko galvenokārt noteica autotransportlīdzekļu apdrošināšanas sadārdzināšanās. Cenas palielinājās arī frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumiem un finanšu pakalpojumiem.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu pieaugums bija ēdināšanas pakalpojumiem, televīzijas abonēšanas maksai, telekomunikāciju pakalpojumiem. Toties lētāki kļuva kompleksie atpūtas pakalpojumi.
Vidējais patēriņa cenu līmenis mēneša laikā samazinājās par 0,1 %
2018. gada augustā, salīdzinot ar jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,1 %. Precēm cenas samazinājās par 0,2 %, savukārt pakalpojumiem pieauga par 0,2 %. Lielākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kritumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu pieaugumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, apģērbiem un apaviem, veselības aprūpei.
Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,8 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kritumu grupā sezonālo faktoru ietekmē bija dārzeņiem (-17,5 %). Cenas samazinājās mājputnu gaļai (-2,7 %), konditorejas izstrādājumiem (-2,0 %), svaigām vai atdzesētām zivīm (-6,0 %), saldējumam
(-3,6 %). Savukārt dārgāki bija svaigi augļi (+10,3 %), kafija (+5,6%), piens (+3,0 %), augļu un dārzeņu sulas (+4,7 %), piena produkti (+1,5 %), jogurts (+2,9 %), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+0,6 %).
Galvenokārt akciju ietekmē apaviem cenas samazinājās par 2,4 %, savukārt apģērbiem cenas palielinājās par 1,7 %.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem cenas pieauga par 0,5 %. Vidējais cenu līmenis palielinājās mājokļu īrei, materiāliem mājokļa uzturēšanai un remontam, ūdensapgādei.
Veselības aprūpes vidējais cenu līmenis palielinājās par 0,6 % ko noteica cenu kāpums farmaceitiskajiem produktiem.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 0,7 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu kritums pasažieru aviopārvadājumiem. Degvielai vidējais cenu līmenis samazinājās par 0,6 %, tai skaitā dīzeļdegvielai – par 0,5 %, benzīnam – par 0,8 % un auto gāzei – par 0,9 %. Lētāki bija pasažieru pārvadājumi pa jūru.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kritums bija personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kancelejas precēm un zīmēšanas piederumiem. Cenu pieaugums bija alum, ēdināšanas pakalpojumiem, kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, barībai lolojumdzīvniekiem.
Foto: Pixabay
Vēl par tēmu:
Saeima rīt galīgajā lasījumā sāks skatīt nākamā gada valsts budžeta projektu
Saeima trešdien, 3. decembrī, sāks skatīt 2026. gada valsts budžeta projektu. Sēdes darba kārtībā otrajā – galīgajā – lasījumā ir likuma projekts “Par valsts budžetu 2026. gadam...
Lasīt tālākVidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1835 eiro
2025. gada 3. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1835 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2024. gada 3. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums...
Lasīt tālākFM: ražojošās nozares trešajā ceturksnī nodrošina ekonomiskās izaugsmes paātrinājumu
Latvijas ekonomikas izaugsme pēc krituma iepriekšējos divos gados šogad ir atjaunojusies un trešajā ceturksnī paātrinājusies līdz 2,5% pret pagājušā gada attiecīgo ceturksni, liecina...
Lasīt tālākPēc Ekonomikas ministrijas rosinājuma atsaukta AS “Rīgas siltums” padome
28. novembrī norisinājās AS “Rīgas siltums” (RS) akcionāru ārkārtas sanāksme, kurā tika pieņemts lēmums atsaukt visu padomes sastāvu. Vienlaikus akcionāru sapulcē tika nolemts samazināt...
Lasīt tālākLai iedzīvotājiem samazinātu izmaksas par centralizēto siltumapgādi Rīgā, neatkarīgajiem siltumenerģijas ražotājiem plānots noteikt regulētu tarifu
Lai Rīgas iedzīvotāji nepārmaksātu par siltumu, Saeima ceturtdien, 27.novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā. Tie paredz noteikt neatkarīgajiem siltumenerģijas...
Lasīt tālākLatvijas Brīvo arodbiedrību savienība aicina nepieļaut trauksmes raisīšanu pierobežas iedzīvotājos
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) aicina valsts augstākās amatpersonas savos izteikumos un lēmumos ievērot maksimālu atbildību, jo īpaši jautājumos, kas skar cilvēkus, kuri...
Lasīt tālākValsts budžeta izdevumus vidējā termiņā plānots samazināt par 844 miljoniem eiro
Trešdien, 26. novembrī, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija noslēdza darbu pie 2026. gada valsts budžeta un vidējā termiņa budžeta ietvara, nolemjot to virzīt izskatīšanai Saeimā...
Lasīt tālākValsts kontroles likuma zaudējumu piedziņas mehānisms darbojas, bet jāpilnveido
Valsts kontrole ir veikusi izvērtējumu par to, kā pēdējo piecu gadu laikā darbojusies tai piešķirtā funkcija – lemt par nelikumīgas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu piedziņu....
Lasīt tālākRīgas pašvaldība plāno ieviest jaunu dzīvokļu īres maksas sistēmu – taisnīgu un ar atbalstu sociālajiem īrniekiem
Rīgas pašvaldība izstrādājusi jaunus saistošos noteikumus, kas regulē pašvaldības dzīvokļu īres maksas kārtību. Plānotā īres maksas sistēma paredz mūsdienīgu, saprotamu, detalizētu...
Lasīt tālākBudžeta komisija galīgajam lasījumam atbalsta izmaiņas izdienas pensiju sistēmā
Lai nodrošinātu taisnīgu, pret pārējiem sabiedrības locekļiem vienlīdzīgu un finansiāli ilgtspējīgu izdienas pensiju sistēmu, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ceturtdien,...
Lasīt tālāk