Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā palielinājās par 21,5 %
2023. gada janvārī, salīdzinot ar 2022. gada janvāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 21,5 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa pieaugumu 2023. gada janvārī, salīdzinot ar 2022. gada janvāri, bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (7,9 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (7,3 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (1,7 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (0,9 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (0,8 procentpunkti).
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 28,2 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+42,0 %), konditorejas izstrādājumiem (+26,3 %), miltiem un citiem graudaugiem (+39,1 %), makaronu izstrādājumiem (+35,1 %), rīsiem (+31,4 %), brokastu pārslām (+22,0 %). Cenas kāpa žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+24,1 %), mājputnu gaļai (+37,0 %), cūkgaļai (+24,7 %), gaļas izstrādājumiem (+26,5 %), liellopu gaļai (+30,4 %). Dārgāks bija siers un biezpiens (+30,0 %), piens (+45,3 %), piena produkti (+32,1 %), olas (+35,2 %) un jogurts (+20,1 %). Cenas pieauga kafijai (+34,4 %), svaigiem augļiem (+20,3 %), cukuram (+86,2 %), svaigiem dārzeņiem (+13,4 %), augu eļļai (+44,0 %), šokolādei (+19,6 %), konservētām vai pārstrādātām zivīm un jūras velšu izstrādājumiem (+28,3 %), sviestam (+24,7 %), saldējumam (+18,6 %), mērcēm un garšvielu piedevām (+43,2 %), augļu un dārzeņu sulām (+17,7 %), atspirdzinošiem dzērieniem (+22,5 %), saldētām zivīm (+38,7 %). Gada laikā sadārdzinājās arī sāls un garšvielas (+36,6 %), žāvēti, citādi konservēti vai apstrādāti dārzeņi (+22,9 %), olīveļļa (+25,6 %), ievārījums un medus (+15,5 %), saldumi (+21,1 %), svaigas vai atdzesētas zivis (+16,6 %), margarīns (+34,8 %), žāvēti augļi un rieksti (+20,7 %), tūlītējai lietošanai gatavie ēdieni (+23,4 %) un tēja (+18,8 %).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis pieauga par 7,4 %. Alkoholisko dzērienu cenas kāpa par 8,9 %, sadārdzinoties stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, alum un vīnam. Tabakas izstrādājumiem gada laikā cenas palielinājās vidēji par 4,9 %.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 48,1 %. Gada laikā būtiskākais cenu pieaugums bija siltumenerģijai (+69,6 %), elektroenerģijai (+89,8 %), cietajam kurināmajam (+82,5 %) un dabasgāzei (+79,5 %). Sadārdzinājās ūdensapgāde, kanalizācijas pakalpojumi, atkritumu savākšana, mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi, kā arī materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam.
Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis kāpa par 10,3 %. Gada laikā dārgāki kļuva farmaceitiskie produkti, zobārstniecības pakalpojumi un ārstu speciālistu pakalpojumi.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas palielinājās par 12,3 %, ko noteica degvielas cenu pieaugums par 17,8 %. Dīzeļdegviela sadārdzinājās par 26,7 %, benzīns – par 8,0 %, bet auto gāze – par 5,2 %. Cenu kāpums bija personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, pasažieru pārvadājumiem pa autoceļiem, rezerves daļām un piederumiem personiskajiem transportlīdzekļiem, automašīnām. Savukārt lētāki bija pasažieru aviopārvadājumi.
Ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem cenas kāpa par 11,1 %. Gada laikā cenas pieauga barībai lolojumdzīvniekiem, ziediem, atpūtas un sporta pakalpojumiem, laikrakstiem un žurnāliem, televīzijas abonēšanas maksai, kancelejas precēm un zīmēšanas piederumiem, daiļliteratūras grāmatām, kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem, kā arī personālajiem datoriem.
Restorānu un viesnīcu pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 18,6 %. Dārgāki bija ēdināšanas pakalpojumi, tai skaitā cenu kāpums bija restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem – par 17,3 %, ēdnīcu pakalpojumiem – par 17,9 % un ātrās ēdināšanas pakalpojumiem – par 20,6 %. Gada laikā sadārdzinājās arī viesnīcu pakalpojumi.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas palielinājās par 17,4 %, ko būtiski ietekmēja cenu kāpums personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem. Dārgāka bija autotransportlīdzekļu apdrošināšana, frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumi, uzturēšanās izmaksas veco ļaužu pansionātos, finanšu pakalpojumi.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija telekomunikāciju pakalpojumiem, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, mājokļa mēbelēm, pirmsskolas izglītībai, apaviem, apģērbiem, galvenajām mājsaimniecības ierīcēm, kā arī mājokļa uzkopšanas un mājsaimniecības pakalpojumiem.
2023. gada janvārī, salīdzinot ar 2022. gada decembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,5 %. Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,3 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts), veselības aprūpei (+0,1 procentpunkts), mājokļa iekārtai (+0,1 procentpunkts), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,1 procentpunkts), kā arī apģērbam un apaviem (-0,2 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,1 procentpunkts).
Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,3 %. Būtiskākais cenu pieaugums bija maizei (+2,7 %), ko galvenokārt ietekmēja akciju noslēgumi baltmaizei un rudzu maizei. Cenu kāpums bija arī svaigiem augļiem (+3,5 %). Noslēdzoties akcijām, dārgāks bija piens (+3,0 %), konditorejas izstrādājumi (+2,0 %), šokolāde (+3,0 %), milti un citi graudaugi (+2,9 %), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+0,7 %), mājputnu gaļa (+0,9 %), kafija (+0,8 %), kā arī makaronu izstrādājumi (+2,9 %). Cenas pieauga augļu un dārzeņu sulām (+4,5 %), olām (+2,9 %), cūkgaļai (+1,0 %), svaigiem dārzeņiem (+0,8 %) un cukuram (+3,7 %). Savukārt akciju ietekmē cenas samazinājās sieram un biezpienam (-2,5 %) un sviestam
(-3,9 %).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis palielinājās par 1,3 %. Alkoholisko dzērienu cenas kāpa par 1,9 %, galvenokārt noslēdzoties akcijām stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un vīnam. Tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis mēneša laikā saglabājās nemainīgs.
Apģērbu un apavu grupā cenas samazinājās par 4,6 %. Ziemas sezonas preču atlaižu un izpārdošanu ietekmē vidējais cenu līmenis apģērbiem kritās par 5,0 % un apaviem par 3,7 %.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis samazinājās par 0,7 %. Būtiskākais cenu kritums grupā mēneša laikā bija elektroenerģijai (-4,7 %), ko ietekmēja elektrības cenas samazinājums tarifiem, kuri ir piesaistīti elektroenerģijas biržai. Lētāks kļuva cietais kurināmais un siltumenerģija.
Savukārt mēneša laikā sadārdzinājās mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi. Atkritumu savākšanas pakalpojumiem dabas resursu nodokļa pieauguma ietekmē cenas kāpa vidēji par 7,3 %. Dārgāki bija arī mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi, mājokļa īres maksa un dabasgāze.
Mājokļa iekārtas grupā cenas pieauga vidēji par 2,6 %. Noslēdzoties akcijām, dārgāki bija mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļi, kā arī neelektriskie virtuves piederumi un priekšmeti.
Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis pieauga par 1,8 %. Sadārdzinājās farmaceitiskie produkti, ārstu speciālistu pakalpojumi un zobārstniecības pakalpojumi.
Ar transportu saistītās preces un pakalpojumi kļuva dārgāki par 0,3 %, ko galvenokārt noteica degvielas cenu kāpums par 1,4 %. Dīzeļdegvielas cenas palielinājās par 2,3 %, benzīna – par 0,5 %, savukārt auto gāze bija lētāka – par 0,1 %. Dārgāki bija pasažieru pārvadājumi pa autoceļiem un pasažieru pārvadājumi ar tramvaju, kā arī personisko transportlīdzekļu apkope un remonts. Lētāki bija pasažieru aviopārvadājumi.
Ar atpūtu un kultūru saistītās preces un pakalpojumi sadārdzinājās par 1,4 %. Mēneša laikā cenas pieauga ziediem, personālajiem datoriem, laikrakstiem un žurnāliem. Akciju noslēgumu rezultātā, dārgākas bija rotaļlietas. Savukārt lētāki bija kompleksie atpūtas pakalpojumi.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas palielinājās par 3,0 %. Galvenokārt akciju noslēgumu ietekmē dārgākas bija personīgās higiēnas preces un skaistumkopšanas līdzekļi.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija ēdināšanas pakalpojumiem.
Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2023. gada janvārī bija par 41,9 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 44,3 %, bet pakalpojumiem – par 33,4 %.
Vēl par tēmu:
Pārtikas preču cenām jābūt caurskatāmām un ērti salīdzināmām, uzsver Tautsaimniecības komisija
Patēriņa preču cenu izsekojamībai, caurskatāmībai un monitoringam, tostarp pārtikas preču cenu salīdzināšanas rīkam nepieciešamo informāciju, no mazumtirgotāja ievāks un apstrādās...
Lasīt tālākPlauktos būs vairāk Latvijas preču
LatvijasTirgotāju asociācija (LTA) š.g. 16. jūnijā plkst. 14.00 uz tikšanos bija aicinājusi Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi, biedrību...
Lasīt tālākZemākais algas nodokļu plaisas īpatsvars kopš 2020. gada
Jaunākais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktais algas nodokļu – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) – plaisas novērtējums...
Lasīt tālākSaeima pieņem likuma grozījumus latviešu valodas lietojuma stiprināšanai kredītiestādēs
Saeima ceturtdien, 12.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, lai stiprinātu valsts valodas lietojumu kredītiestādēs. “Kredītiestādēs darba valodai...
Lasīt tālākPētījums: Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024. gadā turpinājis mazināties
Atbilstoši jaunākajiem Rīgas Ekonomikas augstskolas – Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” datiem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024....
Lasīt tālākFM: degvielas cenas uz brīdi piebremzē inflācijas kāpumu
Patēriņa cenu pieaugums Latvijā maijā ir kļuvis nedaudz lēnāks – pret iepriekšējo mēnesi cenas ir samazinājušās par 0,1%, bet pieaugums pret pērnā gada attiecīgo mēnesi sarucis līdz...
Lasīt tālākNākošgad tiks pārceltas divas darba dienas
2026. gadā tiks pārceltas divas darba dienas. Darba diena 2. janvārī, kas ir piektdiena un iekrīt starp svētku dienu ceturtdienu – 1. janvāri, un sestdienu – 3. janvāri, tiks pārcelta...
Lasīt tālākZemnieku Saeima: Satiksmes ministrijas reforma apdraud pakalpojumu pieejamību lauksaimniekiem
Biedrība “Zemnieku Saeima” ir neizpratnē par Satiksmes ministra Ata Švinkas piektdienas rītā raidījumā “Rīta Panorāma” pausto viedokli, ka Satiksmes ministrija ir gatava Ceļu satiksmes...
Lasīt tālākPublisko izdevumu komisija: “airBaltic” piemērs rāda, ka nepieciešamas izmaiņas kapitālsabiedrību pārvaldībā
Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija, pamatojoties uz Valsts kontroles (VK) veikto revīziju par valsts uzraudzību Covid-19 laikā veiktajiem ieguldījumiem Latvijas nacionālajā lidsabiedrībā...
Lasīt tālākApstrādes rūpniecībā izaugsmes temps paātrinājies, aprīlī sasniedzot 5%
Apstrādes rūpniecības apjoms šā gada aprīlī pieaudzis par 5%, kas ir lielākais pieaugums gada griezumā kopš 2022. gada maija, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Savukārt...
Lasīt tālāk