Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā palielinājās par 21,5 %
2023. gada janvārī, salīdzinot ar 2022. gada janvāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 21,5 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa pieaugumu 2023. gada janvārī, salīdzinot ar 2022. gada janvāri, bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (7,9 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (7,3 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (1,7 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (0,9 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (0,8 procentpunkti).
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 28,2 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+42,0 %), konditorejas izstrādājumiem (+26,3 %), miltiem un citiem graudaugiem (+39,1 %), makaronu izstrādājumiem (+35,1 %), rīsiem (+31,4 %), brokastu pārslām (+22,0 %). Cenas kāpa žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+24,1 %), mājputnu gaļai (+37,0 %), cūkgaļai (+24,7 %), gaļas izstrādājumiem (+26,5 %), liellopu gaļai (+30,4 %). Dārgāks bija siers un biezpiens (+30,0 %), piens (+45,3 %), piena produkti (+32,1 %), olas (+35,2 %) un jogurts (+20,1 %). Cenas pieauga kafijai (+34,4 %), svaigiem augļiem (+20,3 %), cukuram (+86,2 %), svaigiem dārzeņiem (+13,4 %), augu eļļai (+44,0 %), šokolādei (+19,6 %), konservētām vai pārstrādātām zivīm un jūras velšu izstrādājumiem (+28,3 %), sviestam (+24,7 %), saldējumam (+18,6 %), mērcēm un garšvielu piedevām (+43,2 %), augļu un dārzeņu sulām (+17,7 %), atspirdzinošiem dzērieniem (+22,5 %), saldētām zivīm (+38,7 %). Gada laikā sadārdzinājās arī sāls un garšvielas (+36,6 %), žāvēti, citādi konservēti vai apstrādāti dārzeņi (+22,9 %), olīveļļa (+25,6 %), ievārījums un medus (+15,5 %), saldumi (+21,1 %), svaigas vai atdzesētas zivis (+16,6 %), margarīns (+34,8 %), žāvēti augļi un rieksti (+20,7 %), tūlītējai lietošanai gatavie ēdieni (+23,4 %) un tēja (+18,8 %).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis pieauga par 7,4 %. Alkoholisko dzērienu cenas kāpa par 8,9 %, sadārdzinoties stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, alum un vīnam. Tabakas izstrādājumiem gada laikā cenas palielinājās vidēji par 4,9 %.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 48,1 %. Gada laikā būtiskākais cenu pieaugums bija siltumenerģijai (+69,6 %), elektroenerģijai (+89,8 %), cietajam kurināmajam (+82,5 %) un dabasgāzei (+79,5 %). Sadārdzinājās ūdensapgāde, kanalizācijas pakalpojumi, atkritumu savākšana, mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi, kā arī materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam.
Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis kāpa par 10,3 %. Gada laikā dārgāki kļuva farmaceitiskie produkti, zobārstniecības pakalpojumi un ārstu speciālistu pakalpojumi.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas palielinājās par 12,3 %, ko noteica degvielas cenu pieaugums par 17,8 %. Dīzeļdegviela sadārdzinājās par 26,7 %, benzīns – par 8,0 %, bet auto gāze – par 5,2 %. Cenu kāpums bija personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, pasažieru pārvadājumiem pa autoceļiem, rezerves daļām un piederumiem personiskajiem transportlīdzekļiem, automašīnām. Savukārt lētāki bija pasažieru aviopārvadājumi.
Ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem cenas kāpa par 11,1 %. Gada laikā cenas pieauga barībai lolojumdzīvniekiem, ziediem, atpūtas un sporta pakalpojumiem, laikrakstiem un žurnāliem, televīzijas abonēšanas maksai, kancelejas precēm un zīmēšanas piederumiem, daiļliteratūras grāmatām, kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem, kā arī personālajiem datoriem.
Restorānu un viesnīcu pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 18,6 %. Dārgāki bija ēdināšanas pakalpojumi, tai skaitā cenu kāpums bija restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem – par 17,3 %, ēdnīcu pakalpojumiem – par 17,9 % un ātrās ēdināšanas pakalpojumiem – par 20,6 %. Gada laikā sadārdzinājās arī viesnīcu pakalpojumi.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas palielinājās par 17,4 %, ko būtiski ietekmēja cenu kāpums personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem. Dārgāka bija autotransportlīdzekļu apdrošināšana, frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumi, uzturēšanās izmaksas veco ļaužu pansionātos, finanšu pakalpojumi.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija telekomunikāciju pakalpojumiem, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, mājokļa mēbelēm, pirmsskolas izglītībai, apaviem, apģērbiem, galvenajām mājsaimniecības ierīcēm, kā arī mājokļa uzkopšanas un mājsaimniecības pakalpojumiem.
2023. gada janvārī, salīdzinot ar 2022. gada decembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,5 %. Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,3 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts), veselības aprūpei (+0,1 procentpunkts), mājokļa iekārtai (+0,1 procentpunkts), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,1 procentpunkts), kā arī apģērbam un apaviem (-0,2 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,1 procentpunkts).
Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,3 %. Būtiskākais cenu pieaugums bija maizei (+2,7 %), ko galvenokārt ietekmēja akciju noslēgumi baltmaizei un rudzu maizei. Cenu kāpums bija arī svaigiem augļiem (+3,5 %). Noslēdzoties akcijām, dārgāks bija piens (+3,0 %), konditorejas izstrādājumi (+2,0 %), šokolāde (+3,0 %), milti un citi graudaugi (+2,9 %), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+0,7 %), mājputnu gaļa (+0,9 %), kafija (+0,8 %), kā arī makaronu izstrādājumi (+2,9 %). Cenas pieauga augļu un dārzeņu sulām (+4,5 %), olām (+2,9 %), cūkgaļai (+1,0 %), svaigiem dārzeņiem (+0,8 %) un cukuram (+3,7 %). Savukārt akciju ietekmē cenas samazinājās sieram un biezpienam (-2,5 %) un sviestam
(-3,9 %).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis palielinājās par 1,3 %. Alkoholisko dzērienu cenas kāpa par 1,9 %, galvenokārt noslēdzoties akcijām stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un vīnam. Tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis mēneša laikā saglabājās nemainīgs.
Apģērbu un apavu grupā cenas samazinājās par 4,6 %. Ziemas sezonas preču atlaižu un izpārdošanu ietekmē vidējais cenu līmenis apģērbiem kritās par 5,0 % un apaviem par 3,7 %.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis samazinājās par 0,7 %. Būtiskākais cenu kritums grupā mēneša laikā bija elektroenerģijai (-4,7 %), ko ietekmēja elektrības cenas samazinājums tarifiem, kuri ir piesaistīti elektroenerģijas biržai. Lētāks kļuva cietais kurināmais un siltumenerģija.
Savukārt mēneša laikā sadārdzinājās mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi. Atkritumu savākšanas pakalpojumiem dabas resursu nodokļa pieauguma ietekmē cenas kāpa vidēji par 7,3 %. Dārgāki bija arī mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi, mājokļa īres maksa un dabasgāze.
Mājokļa iekārtas grupā cenas pieauga vidēji par 2,6 %. Noslēdzoties akcijām, dārgāki bija mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļi, kā arī neelektriskie virtuves piederumi un priekšmeti.
Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis pieauga par 1,8 %. Sadārdzinājās farmaceitiskie produkti, ārstu speciālistu pakalpojumi un zobārstniecības pakalpojumi.
Ar transportu saistītās preces un pakalpojumi kļuva dārgāki par 0,3 %, ko galvenokārt noteica degvielas cenu kāpums par 1,4 %. Dīzeļdegvielas cenas palielinājās par 2,3 %, benzīna – par 0,5 %, savukārt auto gāze bija lētāka – par 0,1 %. Dārgāki bija pasažieru pārvadājumi pa autoceļiem un pasažieru pārvadājumi ar tramvaju, kā arī personisko transportlīdzekļu apkope un remonts. Lētāki bija pasažieru aviopārvadājumi.
Ar atpūtu un kultūru saistītās preces un pakalpojumi sadārdzinājās par 1,4 %. Mēneša laikā cenas pieauga ziediem, personālajiem datoriem, laikrakstiem un žurnāliem. Akciju noslēgumu rezultātā, dārgākas bija rotaļlietas. Savukārt lētāki bija kompleksie atpūtas pakalpojumi.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas palielinājās par 3,0 %. Galvenokārt akciju noslēgumu ietekmē dārgākas bija personīgās higiēnas preces un skaistumkopšanas līdzekļi.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija ēdināšanas pakalpojumiem.
Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2023. gada janvārī bija par 41,9 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 44,3 %, bet pakalpojumiem – par 33,4 %.
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk