Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā palielinājās par 21,5 %

2022. gada jūlijā, salīdzinot ar 2021. gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 21,5 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022. gada jūlijā, salīdzinot ar 2021. gada jūliju, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei.
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 24,3 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija sieram un biezpienam (+33,7 %), piena produktiem (+39,3 %), pienam (+36,6 %) un jogurtam (+29,9 %). Dārgāka bija maize (+28,3 %), konditorejas izstrādājumi (+20,6 %), milti un citi graudaugi (+56,8 %), makaronu izstrādājumi (+35,5 %), rīsi (+30,9 %). Sadārdzinājās žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+20,2 %), mājputnu gaļa (+24,8 %), gaļas izstrādājumi (+21,2 %), cūkgaļa (+10,8 %) un liellopu gaļa (+32,7 %). Gada laikā cenas pieauga kafijai (+32,2 %), saldējumam (+32,1 %), sviestam (+36,1 %), augu eļļai (+47,5 %), svaigiem dārzeņiem (+12,2 %), svaigiem augļiem (+13,1 %), kartupeļiem (+7,5 %), kā arī žāvētiem, citādi konservētiem vai apstrādātiem dārzeņiem (+14,1 %). Sadārdzinājās šokolāde (+24,4 %), olas (+20,4 %), cukurs (+36,7 %), svaigas vai atdzesētas zivis (+34,7 %), konservētas vai pārstrādātas zivis un jūras velšu izstrādājumi (+17,8 %), mērces un garšvielu piedevas (+35,1 %), augļu un dārzeņu sulas (+12,8 %), ievārījums un medus (+18,1 %), sāls un garšvielas (+29,6 %), tūlītējai lietošanai gatavi ēdieni (+25,9 %), margarīns (+34,8 %), olīveļļa (+20,2 %), atspirdzinošie dzērieni (+13,6 %), saldētas zivis (+22,5 %).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis pieauga par 6,0 %. Alkoholisko dzērienu cenas kāpa par 6,3 %, sadārdzinoties stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, alum un vīnam. Tabakas izstrādājumiem gada laikā cenas palielinājās vidēji par 5,5 %.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 50,7 %. Būtiskākais cenu kāpums gada laikā bija dabasgāzei, cietajam kurināmajam, elektroenerģijai un siltumenerģijai. Dārgāka bija atkritumu savākšana, mājokļa īre, ūdensapgāde, kanalizācijas pakalpojumi, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi, kā arī materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam.
Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis pieauga par 7,1 %. Gada laikā sadārdzinājās zobārstniecības pakalpojumi, farmaceitiskie produkti, medicīniskie pakalpojumi un ārstu speciālistu pakalpojumi.
Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas palielinājās par 28,8 %, ko noteica degvielas cenu pieaugums par 51,5 %. Dīzeļdegviela sadārdzinājās par 57,4 %, benzīns – par 45,8 %, bet auto gāze – par 30,1 %. Dārgāka bija personisko transportlīdzekļu apkope un remonts, rezerves daļas un piederumi personiskajiem transportlīdzekļiem, lietotas automašīnas, pasažieru aviopārvadājumi, kā arī pasažieru pārvadājumi pa autoceļiem.
Ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem cenas kāpa par 7,2 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu pieaugumi barībai lolojumdzīvniekiem, kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem, atpūtas un sporta pakalpojumiem, ziediem, kultūras pakalpojumiem, kā arī kancelejas precēm un zīmēšanas piederumiem.
Restorānu un viesnīcu pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 15,0 %. Gada laikā cenas kāpa ēdināšanas pakalpojumiem, tai skaitā sadārdzinājās restorānu un kafejnīcu pakalpojumi – par 13,3 %, ēdnīcu pakalpojumi – par 13,3 % un ātrās ēdināšanas pakalpojumi – par 16,7 %. Cenu pieaugums bija arī viesnīcu pakalpojumiem.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas palielinājās par 12,5 %, ko ietekmēja cenu kāpums personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem. Dārgāka bija autotransportlīdzekļu apdrošināšana, frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumi un finanšu pakalpojumi.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija apģērbiem, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, mājokļa mēbelēm, telekomunikāciju pakalpojumiem.
Vidējais patēriņa cenu līmenis mēneša laikā palielinājās par 2,2 %
2022. gada jūlijā, salīdzinot ar 2022. gada jūniju, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,2 %. Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, mājokļa iekārtai, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam apģērbam un apaviem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.
Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,7 %. Noslēdzoties akcijām, cenu kāpums bija maizei (+6,6 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+3,0 %), kafijai (+3,3 %), skābajām krējumam (+5,8 %). Turpinoties jaunās kartupeļu ražas nonākšanai tirdzniecībā, sadārdzinājās kartupeļi (+6,4 %). Cenas pieauga konditorejas izstrādājumiem (+1,7 %), mājputnu gaļai (+1,8 %), gaļas izstrādājumiem (+3,0 %), mērcēm un garšvielu piedevām (+7,7 %), cukuram (+4,3 %), rīsiem (+5,8 %), augu eļļai (+3,5 %), liellopu gaļai (+5,6 %), kā arī žāvētiem, citādi konservētiem vai apstrādātiem dārzeņiem (+4,7 %). Akciju noslēgumu rezultātā dārgāks bija sviests (+4,1 %), siers un biezpiens (+1,1 %), šokolāde (+2,7 %), makaronu izstrādājumi (+4,0 %). Savukārt sezonālu faktoru ietekmē būtiskākais cenu kritums grupā bija svaigiem dārzeņiem (-4,7 %) un svaigiem augļiem (-2,7 %). Akciju ietekmē cenas samazinājās svaigām vai atdzesētām zivīm (-5,7 %) un saldumiem (-5,2 %).
Apģērbu un apavu grupā cenas samazinājās par 6,0 %. Atlaižu ietekmē vidējais cenu līmenis apģērbiem kritās par 5,2 % un apaviem par 8,8 %.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 10,6 %, ko galvenokārt ietekmēja dabasgāzes tarifu pieaugums no 1. jūlija. Ņemot vērā dabasgāzes cenas pieaugumu pasaules tirgū un augsto dabasgāzes iepirkuma cenu biržā, vidējais cenu līmenis dabasgāzei kāpa par 74,8 %. Dārgāka bija elektroenerģija, cietais kurināmais un siltumenerģija. Sadārdzinājās mājokļa apsaimniekošanas maksa, kā arī atkritumu savākšana.
Mājokļa iekārtas grupā cenas pieauga vidēji par 1,8 %. Noslēdzoties akcijām, dārgāki bija mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļi. Cenu kāpums bija arī mājokļa mēbelēm.
Ar transportu saistītās preces un pakalpojumi kļuva lētāki par 1,6 %. Degvielas cenas krita par 3,9 %, samazinoties benzīna cenām par 5,9 %, bet dīzeļdegvielas – par 2,9 %. Savukārt auto gāze kļuva dārgāka par 0,6 %. Cenas kāpa pasažieru aviopārvadājumiem un personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam.
Restorānu un viesnīcu pakalpojumu vidējais cenu līmenis pieauga par 1,8 %. Viesnīcu pakalpojumi sadārdzinājās vidēji par 7,2 %, restorānu un kafejnīcu pakalpojumi – par 1,2 %, ātrās ēdināšanas pakalpojumi – par 2,2 %.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas pieauga vidēji par 2,0 %, ko galvenokārt noteica akciju noslēgumi personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem, alum, telekomunikāciju pakalpojumiem. Savukārt akciju ietekmē cenas samazinājās rotaļlietām.
Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2022. gada jūlijā bija par 36,4 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 39,1 %, bet pakalpojumiem – par 27,3 %.
Vēl par tēmu:
FM: ražojošās nozares trešajā ceturksnī nodrošina ekonomiskās izaugsmes paātrinājumu
Latvijas ekonomikas izaugsme pēc krituma iepriekšējos divos gados šogad ir atjaunojusies un trešajā ceturksnī paātrinājusies līdz 2,5% pret pagājušā gada attiecīgo ceturksni, liecina...
Lasīt tālākPēc Ekonomikas ministrijas rosinājuma atsaukta AS “Rīgas siltums” padome
28. novembrī norisinājās AS “Rīgas siltums” (RS) akcionāru ārkārtas sanāksme, kurā tika pieņemts lēmums atsaukt visu padomes sastāvu. Vienlaikus akcionāru sapulcē tika nolemts samazināt...
Lasīt tālākLai iedzīvotājiem samazinātu izmaksas par centralizēto siltumapgādi Rīgā, neatkarīgajiem siltumenerģijas ražotājiem plānots noteikt regulētu tarifu
Lai Rīgas iedzīvotāji nepārmaksātu par siltumu, Saeima ceturtdien, 27.novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā. Tie paredz noteikt neatkarīgajiem siltumenerģijas...
Lasīt tālākLatvijas Brīvo arodbiedrību savienība aicina nepieļaut trauksmes raisīšanu pierobežas iedzīvotājos
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) aicina valsts augstākās amatpersonas savos izteikumos un lēmumos ievērot maksimālu atbildību, jo īpaši jautājumos, kas skar cilvēkus, kuri...
Lasīt tālākValsts budžeta izdevumus vidējā termiņā plānots samazināt par 844 miljoniem eiro
Trešdien, 26. novembrī, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija noslēdza darbu pie 2026. gada valsts budžeta un vidējā termiņa budžeta ietvara, nolemjot to virzīt izskatīšanai Saeimā...
Lasīt tālākValsts kontroles likuma zaudējumu piedziņas mehānisms darbojas, bet jāpilnveido
Valsts kontrole ir veikusi izvērtējumu par to, kā pēdējo piecu gadu laikā darbojusies tai piešķirtā funkcija – lemt par nelikumīgas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu piedziņu....
Lasīt tālākRīgas pašvaldība plāno ieviest jaunu dzīvokļu īres maksas sistēmu – taisnīgu un ar atbalstu sociālajiem īrniekiem
Rīgas pašvaldība izstrādājusi jaunus saistošos noteikumus, kas regulē pašvaldības dzīvokļu īres maksas kārtību. Plānotā īres maksas sistēma paredz mūsdienīgu, saprotamu, detalizētu...
Lasīt tālākBudžeta komisija galīgajam lasījumam atbalsta izmaiņas izdienas pensiju sistēmā
Lai nodrošinātu taisnīgu, pret pārējiem sabiedrības locekļiem vienlīdzīgu un finansiāli ilgtspējīgu izdienas pensiju sistēmu, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ceturtdien,...
Lasīt tālākNo jaunā gada Latvijā minimālā alga būs 780 eiro
No 2026 gada 1. janvāra valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga tiek paaugstināta no 740 eiro līdz 780 eiro. To paredz trešdien, 19. novembrī, valdības sēdē pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas izaugsme 2025. gadā: kas to virza un kas var bremzēt?
Latvijas ekonomikai šis gads bijis viens no labākajiem pēdējā laikā – pēc vairāku gadu stagnācijas tā atkal sākusi augt. Izaugsmi veicinājuši vairāki faktori, kas stiprinājuši gan...
Lasīt tālāk