Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā palielinājās par 15,1 %

2023. gada aprīlī, salīdzinot ar 2022. gada aprīli, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 15,1 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa pieaugumu 2023. gada aprīlī, salīdzinot ar 2022. gada aprīli, bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (5,8 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (5,3 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (0,8 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (0,7 procentpunkti).
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 20,2 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+38,8 %), konditorejas izstrādājumiem (+23,3 %), miltiem un citiem graudaugiem (+15,9 %). Dārgāka bija žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+21,8 %), mājputnu gaļa (+20,0 %), gaļas izstrādājumi (+18,2 %). Cenas pieauga sieram un biezpienam (+15,9 %), olām (+28,0 %), piena produktiem (+12,0 %). Gada laikā cenas kāpa svaigiem dārzeņiem (+24,6 %), kafijai (+24,6 %), svaigiem augļiem (+14,4 %), cukuram (+63,9 %), saldējumam (+26,5 %) un šokolādei (+21,2 %).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis pieauga par 8,1 %. Alkoholisko dzērienu cenas kāpa par 8,3 %, sadārdzinoties alum, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un vīnam. Tabakas izstrādājumiem gada laikā cenas palielinājās vidēji par 7,8 %.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 35,8 %. Gada laikā būtiskākais cenu pieaugums bija siltumenerģijai (+60,2 %), elektroenerģijai (+56,2 %), dabasgāzei (+79,5 %) un cietajam kurināmajam (+26,0 %). Sadārdzinājās ūdensapgāde, kanalizācijas pakalpojumi, mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi, materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam, kā arī atkritumu savākšana.
Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis kāpa par 10,0 %. Gada laikā dārgāki kļuva farmaceitiskie produkti, zobārstniecības pakalpojumi, ārstu speciālistu pakalpojumi.
Ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem cenas kāpa par 12,8 %, sadārdzinoties barībai lolojumdzīvniekiem, atpūtas un sporta pakalpojumiem, ziediem, televīzijas abonēšanas maksai, laikrakstiem un žurnāliem, personālajiem datoriem, kancelejas precēm un zīmēšanas piederumiem.
Restorānu un viesnīcu pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 15,8 %. Dārgāki bija ēdināšanas pakalpojumi, tai skaitā cenu kāpums bija restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem – par 13,6 %, ēdnīcu pakalpojumiem – par 18,8 % un ātrās ēdināšanas pakalpojumiem – par 18,1 %. Gada laikā sadārdzinājās arī viesnīcu pakalpojumi.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas palielinājās par 14,3 %, ko būtiski ietekmēja cenu kāpums personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem. Dārgāki bija frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumi, uzturēšanās izmaksas veco ļaužu pansionātos, autotransportlīdzekļu apdrošināšana.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija telekomunikāciju pakalpojumiem, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, apģērbiem, personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, pasažieru pārvadājumiem pa autoceļiem. Savukārt degvielas cenas samazinājās par 10,8 %.
2023. gada aprīlī, salīdzinot ar 2023. gada martu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,3 %. Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija apģērbam un apaviem (+0,4 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,1 procentpunkts), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,1 procentpunkts), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,1 procentpunkts).
Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,4 %. Noslēdzoties akcijām, cenas pieauga kafijai (+3,1 %), konditorejas izstrādājumiem (+1,9 %), maizei (+0,9 %), pienam (+1,4 %), sālim un garšvielām (+6,4 %). Dārgāka bija arī cūkgaļa (+1,3 %), olīveļļa (+6,3 %), makaronu izstrādājumi (+3,6 %), gaļas izstrādājumi (+1,5 %). Savukārt lētāki bija svaigi dārzeņi (-1,2 %) un svaigi augļi (-0,7 %). Akciju ietekmē cenas samazinājās arī sieram un biezpienam (-1,2 %), olām (-2,3 %), augu eļļai (-3,4 %).
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis palielinājās par 1,0 %. Tabakas izstrādājumi sadārdzinājās vidēji par 1,9 %. Mēneša laikā dārgāki palika stiprie alkoholiskie dzērieni (+1,1 %), galvenokārt noslēdzoties akcijām viskijam un brendijam.
Apģērbu un apavu vidējais cenu līmenis aprīlī pieauga par 7,0 %. Turpinoties pavasara – vasaras sezonas preču nonākšanai tirdzniecībā, apavu cenas pieauga par 20,9 %, bet apģērbi sadārdzinājās par 3,2 %.
Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis samazinājās par 1,2 %. Būtiskākais cenu kritums grupā mēneša laikā bija elektroenerģijai. Lētāks bija cietais kurināmais un siltumenerģija. Savukārt dārgāka bija mājokļa īres maksa un mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi.
Ar transportu saistītās preces un pakalpojumi kļuva lētāki par 0,4 %, ko lielākoties ietekmēja degvielas cenu kritums par 1,1 %. Dīzeļdegvielas cenas samazinājās par 4,2 %, auto gāzes – par 0,1 %, savukārt benzīna cenas pieauga par 2,8 %. Dārgāki bija pasažieru aviopārvadājumi un pasažieru pārvadājumi pa autoceļiem.
Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas samazinājās par 1,4 %. Galvenokārt akciju ietekmē lētākas bija personīgās higiēnas preces un skaistumkopšanas līdzekļi.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums bija barībai lolojumdzīvniekiem, televīzijas abonēšanas maksai, ēdināšanas pakalpojumiem, zobārstniecības pakalpojumiem un viesnīcu pakalpojumiem. Savukārt cenas samazinājās kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem.
Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2023. gada aprīlī bija par 44,3 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 46,6 %, bet pakalpojumiem – par 36,1 %.
Vēl par tēmu:
Pasažieru pārvadātāji vēršas pie ministru prezidentes, aicinot atstādināt no amata satiksmes ministru Švinku
Ņemot vērā, ka Satiksmes ministrija un valsts SIA ”Autotransporta direkcija” (ATD) gada laikā tā arī nav spējušas konstruktīvi risināt samilzušās problēmas pasažieru pārvadājumos...
Lasīt tālākPētījums: 45% sociālo mediju lietotāju iegādājas produktus influenceru ietekmē
45% sociālo mediju lietotāju ir iegādājušies produktus ietekmētāju satura rezultātā, savukārt 70% gadījumu ietekmētāju saturs veicinājis papildu informācijas meklēšanu par produktu...
Lasīt tālākFaktiskā bezdarba līmenis decembrī bija 7,1 %
2025. gada decembrī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 7,1 %, un kopš novembra tas palielinājies par 0,2 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķins. Salīdzinot...
Lasīt tālākVairāk nekā ceturtdaļa Latvijas uzņēmumu neuzskata kiberdrošību par prioritāti
Kiberuzbrukumu skaits pieaug un apdraudējumu līmenis 2025. gadā Latvijā bija augstākais kāds jebkad redzēts, ziņo CERT. Vienlaikus vēl aizvien ir uzņēmumi, kuriem kiberdrošības jautājumi...
Lasīt tālākRīgas, Liepājas un Ventspils ostās 2025. gadā pārkrauti 32,15 miljoni tonnu kravu
2025. gadā Rīgas, Liepājas un Ventspils ostās pārkrauti 32,15 miljoni tonnu kravu. Saskaņā ar ostu datiem Rīgas ostas termināļos kopā pārkrauti 16,75 miljoni tonnu kravu, Ventspilī 8,53...
Lasīt tālākVeikalā “Mere” izņem produktus ar beigušos derīguma termiņu
Pārtikas un veterinārais dienests SIA “Latprodukti” pārtikas tirdzniecības vietā “MERE”, Līksnas ielā 9a, Rīgā, no tirdzniecības izņēmis dažādus gaļas produktus ar beigušos...
Lasīt tālākBaltijas pētījums: cilvēki vēlas strādāt organizācijā ar labu reputāciju un talantīgiem kolēģiem
[caption id="attachment_34652" align="alignnone" width="300"] Being part of a white collar environment[/caption] Nozīmīgākie motivējošie faktori Baltijā, kas nosaka darba devēja izvēli, ir uzņēmuma...
Lasīt tālākStājas spēkā jauns rotaļlietu drošuma regulējums
2026. gada 1. janvārī Eiropas Savienībā (ES) ir stājies spēkā jauns rotaļlietu regulējums, kas ievērojami pastiprinās prasības rotaļlietu drošībai un aizsardzībai. Eiropas parlamenta...
Lasīt tālākNegūstot atbildes uz jautājumiem, pasažieru pārvadātāji pamet tikšanos ar satiksmes ministru
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija un pārvadātāji šodien pameta tikšanos ar satiksmes ministru Ati Švinku, jo neieguva apliecinājumu ministra izpratnei par nozares problēmām un...
Lasīt tālākVairumā pārbaudīto kosmētikas piedāvājumu internetā trūkst obligātās informācijas
Ņemot vērā, ka kosmētikas līdzekļu tirdzniecība arvien biežāk notiek tiešsaistē, 2025. gadā Veselības inspekcija veica tematisko kontroli, pārbaudot, kāda informācija par kosmētikas...
Lasīt tālāk