VID saņēmis pirmās “nulles deklarācijas”
Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir saņēmis pirmās desmit nulles deklarācijas, šodien sacīja VID nodokļu pārvaldes direktora vietniece Dace Pelēkā. Pēc ierēdnes vārdiem, saņemtās esot vistipiskākās deklarācijas, kuras atspoguļotas kredītsaistības.
Pelēkā pieļāva, ka cilvēki šādi rīkojušies, jo viņiem vieglāk atcerēties savas saistības uzreiz pēc gadu mijas, kad mantiskais stāvoklis bija jāfiksē, ziņo portāls TVnet.
Kā ziņots, valsts ir saņēmusi pārmetumus par to, ka tā nav veikusi faktiski nekādu izskaidrojošo darbu par sākumdeklarēšanās jautājumu – nedz par nepieciešamību fiksēt finansiālo stāvokli, nedz par to, kam un kad būs jāiesniedz deklarācijas.
Kā ziņots, 2011.gada 15.decembrī stājās spēkā Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likums, lai gan mantiskā stāvokļa deklarācija noteiktām iedzīvotāju kategorijām būs jāiesniedz VID no 2012.gada 1.marta līdz 1.jūnijam, tajā būs jānorāda ziņas par personas mantisko stāvokli uz 2011.gada 31.decembra plkst.24.
Sākumdeklarēšana skars plašu iedzīvotāju loku, piemēram, cilvēkus, kuru uzkrājumi un parādi ir lielāki par 10 000 latu. VID Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Pelēkā stāstīja, ka provizoriskais cilvēku skaits, kurus varētu skart sākumdeklarēšanās, ir ap 70 000, tomēr valstij neesot zināms, cik daudz cilvēku ir ar kredītsaistībām, kuras arī būs jādeklarē, tāpēc kredītņēmēji šim apjomam nemaz neesot ierēķināti.
Papildus resursi VID nav piešķirti, un dienests ir pārliecinās, ka ar esošiem resursiem spēs nodrošināt raitu sākumdeklarēšanās ieviešanu un datu apstrādi. Pelēkā neatklāja, cik laika VID būs nepieciešams saņemto datu apstrādei un ievadīšanai, to skaidrojot «ar iekšējo informāciju». Papildus resursi vai štata vietas VID tam arī neesot piešķirti, un šo darbu ierēdņi veiks savu ikdienas darbu ietvaros. Dienests pilnīgi noteikti tikšot galā ar uzdevumu, un šie saņemtie dati tikšot izmantots kā papildus avots, ko VID izmanto savā ikdienas darbā, uzsvēra VID pārstāve.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk