VID pārstāve: No 2024. gada ikvienam uzņēmumam Latvijā būs pieejams savs nodokļu maksātāja reitings
Ceturtdien, 12. oktobrī, tiešsaistē norisinājās biznesa konference “Grāmatvedība un nodokļi 2024”, kurā eksperti aplūkoja aktuālākās tendences grāmatvedībā un svarīgākos jautājumus saistībā ar nodokļu politiku. Eksperti ieskatījās grāmatvedības izaicinājumos tuvākajos gados, tostarp kādi jaunumi jāapgūst uzņēmējiem un grāmatvežiem, lai tie varētu sekmīgi strādāt. Viens no jaunumiem, kas konferencē tika apskatīts, bija Latvijas uzņēmumu reitinga sistēma, kas atspoguļos uzņēmuma nodokļu saistību izpildes disciplīnu.
No 2024. gada Valsts ieņēmumu dienests (VID) nodrošinās Latvijas uzņēmumu reitinga sistēmu. Jaunajai sistēmai ir divi uzdevumi. Pirmkārt, šādi uzņēmumi detalizēti redzēs paši savu nodokļu nomaksas disciplīnu, kas ietekmē un no kuras izriet tālākā sadarbība ar VID. Otrkārt, vispārīgā līmenī, bez detalizācijas, reitings būs redzams publiski, kas atvieglos uzziņu par uzņēmuma situāciju viņa sadarbības partneriem, klientiem un citiem interesentiem.
Kā konferencē norādīja VID Nodokļu maksātāju uzvedības analīzes un prognozēšanas pārvaldes direktora vietniece Natālija Fiļipoviča, jaunās reitingu sistēmas galvenie uzdevumi būs informēt nodokļu maksātāju par viņa nodokļu maksāšanas disciplīnu, motivēt nodokļu maksātājus uzlabot savu nodokļu samaksas disciplīnu un atbalstīt nodokļu maksātājus, veidojot rīku, ar kuru viņi var prezentēt savu reputāciju.
Nodokļu maksātāju reitinga kopējais novērtējums ir pieejams par katru komercsabiedrību, ārvalsts komersanta filiāli, kā arī par katru zemnieku saimniecību, zvejnieku saimniecību un individuālo uzņēmumu, ja minētie subjekti sastāda gada pārskatu.
“Reitingu veidos nodokļu deklarēšanas risku novērtējums, reģistrācijas datu novērtējums, deklarāciju un pārskatu iesniegšanas rādītāji, nodokļu un muitas administrēšanas pasākumu rezultāti, darba samaksas novērtējums un nodokļu saistību izpildes rādītāji,” norādīja VID pārstāve.
Vienlaikus viņa uzsvēra, ka daļu no informācijas, kuru izmanto reitinga kopējā vērtējuma veidošanai, VID nav atļauts izpaust trešajām personām un tās izpaušana pat pašam nodokļu maksātājam var apdraudēt VID funkciju izpildi.
“Nevienā Eiropas Savienības dalībvalstī šāda veida informācijas atklāšana nepastāv – Latvija ir pionieris,” norādīja N. Fiļipoviča, turpinot, ka no 2024. gada ikvienam uzņēmumam Latvijā būs pieejams savs nodokļu maksātāja reitings.
Reitinga kopējam novērtējumam ir paredzēts lietot 5 klases, kas izteiktas burtos: A – uzņēmums ar labu nodokļu samaksas disciplīnu un bez būtiskiem riskiem attiecībā uz nodokļu saistību izpildi; B – uzņēmums, kam ir nodokļu saistību izpildes riski kādā no jomām – reģistrācija, deklarāciju iesniegšana, deklarēto datu pilnīgums, deklarēto nodokļu samaksa – un kam būtu jāuzlabo nodokļu saistību izpildi raksturojošie rādītāji; C – uzņēmums, kurš pārkāpumu dēļ ir izslēgts no VID PVN maksātāju reģistra vai VID ir lēmis apturēt tā saimniecisko darbību; N – neaktīvs nodokļu maksātājs, jo pēc VID rīcībā esošajiem datiem neveic aktīvu saimniecisko darbību; J – pēdējo sešu mēnešu laikā reģistrēts uzņēmums.
Konferencē piedalījās arī VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes Procesu metodikas un atbalsta daļas vadītāja Santa Deksne, kas atklāja, kādas ir jaunas iespējas nodokļu samaksas termiņu pagarināšanā.
Konferencē piedalījās arī Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju komitejas vadītāja Lilita Beķere, LBTU Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes profesore Inguna Leibus, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas valdes locekle Ilze Palmbaha, COBALT vadošā speciāliste nodokļu jomā un nodokļu konsultāciju vadītāja Sabīne Vuškāne, BDO Latvia vecākā nodokļu konsultante Kristīne Tēra, Grāmatvedības un nodokļu eksperte, konsultante, Latvijas Grāmatvedības kluba vadītāja Jadviga Neilande un “Johansone un partneri” valdes locekle, zvērināta revidente Modrīte Johansone.
Biznesa konferences ir strauji augošs biznesu konferenču organizators, kura rīkotās konferences tiešsaistē un klātienē apmeklējuši jau simtiem dalībnieku. Kopš 2020. gada Biznesa konferences organizējušas jau vairāk nekā 20 konferences par dažādām aktuālām tēmām.
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk