Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju nezina savu elektroenerģijas tarifu

Līdz ar plašām izvēles iespējām energopakalpojumu tirgū aug arī klientu energopratības nozīme. Ko zinām par dažādiem tarifiem un pakalpojumu plāniem un vai vispār iedziļināmies savos elektrības rēķinos? Kā rāda energokompānijas Enefit pētījums*, katrs piektais Latvijas iedzīvotājs atzīst, ka izvēlējies nepareizo energopakalpojumu plānu, un vēl vairāk ir to, kuri nemaz īsti nezina, cik maksā par patērēto elektrību, – tāpēc mudina par šo jautājumu domāt daudz rūpīgāk un aizstāvēt savas finansiālās intereses.
Kā rāda pētījumā iegūtie dati, 44 % Latvijas iedzīvotāju nezina savu pašreizējo elektroenerģijas tarifu un katrs ceturtais jeb 25 % pirms elektroenerģijas piegādātāja izvēles nav pārskatījuši savus enerģijas patēriņa datus vai iepriekšējos rēķinus. 36 % atzīst, ka, pieņemot lēmumu par elektroenerģijas piegādātāju, izvēlējušies energopakalpojumu plānu, neko īpaši neplānojot un neanalizējot.
“Tās patērētāju grupas, kuras vismazāk interesējas par elektroenerģijas cenām, bieži maksā visvairāk. Un ne tikai absolūtos skaitļos, bet arī relatīvi – attiecībā pret saviem ienākumiem. Tieši šiem iedzīvotājiem iespēja ietaupīt būtu sevišķi aktuāla, tāpēc aicinām drosmīgāk jautāt un interesēties par iespējām izvēlēties optimālo plānu,” uzsver Enefit privātpersonu segmenta vadītāja Elza Rudzīte.
Viņa atgādina: nav nepieciešamas specifiskas zināšanas, lai salīdzinātu dažādus piedāvājumus, toties tas var palīdzēt ievērojami ietaupīt. Saskaņā ar aptaujas datiem 24 % iedzīvotāju pirms lēmuma pieņemšanas par elektroenerģijas piegādātāja izvēli nav salīdzinājuši konkurējošus piedāvājumus. Ja paša spēkiem neizdodas tikt skaidrībā par īsto risinājumu, internetā ir pieejami dažādi elektroenerģijas kalkulatori, kā arī elektroenerģijas piegādātāji vienmēr ir gatavi sniegt konsultācijas un palīdzēt izvēlēties vispiemērotāko pakalpojumu.
Turklāt daudzi iedzīvotāji piemirst, ka elektroenerģijas piegādātāju ir iespējams arī mainīt, ja izvēlētais pakalpojumu plāns neatbilst viņu patēriņa paradumiem. Kopumā 18 % respondentu atzīst, ka ir izvēlējušies nepareizo energopakalpojumu plānu.
“Pētījuma rezultāti ļauj secināt, ka Latvijas iedzīvotāju energopratība stipri pieklibo, taču nav arī tā, ka cilvēkiem būtu pilnīgi vienalga, cik daudz enerģijas viņi patērē. 39 % ir meklējuši saturu par to, kā optimizēt enerģijas patēriņu. Tas vērtējams ļoti pozitīvi, bet gribētos, lai šī interese augtu un lai Latvijas iedzīvotāji tam pievērstu vēl lielāku uzmanību. Tas ir pašu interesēs, jo ļaus ietaupīt vairāk, kas ir sevišķi aktuāli ziemas mēnešos, kad elektrības patēriņš un arī rēķini pieaug,” aicina Elza Rudzīte.
Vēl par tēmu:
Karstuma viļņi arvien būtiskāk ietekmē ekonomiku Eiropā
Šī gada vasara Eiropā sākusies ar izteiktu karstuma vilni, kas arvien skaidrāk izgaismo klimata pārmaiņu ekonomiskās sekas. Kā liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) pētījumi, ekstremāls...
Lasīt tālākLatvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālākKatrs piektais jaunietis Latvijā nevar iekrāt pirmajai iemaksai mājoklim
Bankas Citadele aptauja atklāj, ka 18 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai ir galvenais šķērslis hipotekārā kredīta saņemšanai. Šis rādītājs...
Lasīt tālākAptauja: vecāki arvien retāk kabatas naudu izmanto kā balvu vai atalgojumu
Kabatas nauda ģimenēs arvien biežāk kļūst nevis par atlīdzību par labu uzvedību vai atzīmēm, bet par praktisku instrumentu bērnu finanšu pratības attīstīšanai, liecina Swedbank Finanšu...
Lasīt tālākKas jāzina par skolēnu vasaras darbu: viena kļūda EDS var “apēst” 140 eiro no algas
Šovasar tūkstošiem Latvijas skolēnu iegūs pirmo darba pieredzi un saņems pirmo algu. Lai gan šī nauda nereti tiek iztērēta kārotu lietu iegādei, bankas Citadele klientu pieredzes vadītāja...
Lasīt tālākVSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....
Lasīt tālākAptauja: vairāk nekā puse izjūt cenu kāpumu, bet finansiālu uzlabojumu – tikai piektdaļa
Bankas Citadele aptaujas dati liecina, ka cenu kāpumu izjūt 56 % iedzīvotāju, kamēr tikai 22 % norāda, ka viņu finansiālā situācija pēdējā gada laikā ir uzlabojusies. Tas atspoguļo tendenci,...
Lasīt tālākLīdz 30. aprīlim spēkā ir paaugstināti mājokļa pabalsta koeficienti; kā rīkoties rīdziniekiem
No 1. janvāra līdz 30. aprīlim tiek palielināti koeficienti, pēc kuriem aprēķina mājokļa pabalstu. Tas nozīmē, ka daudziem pabalsts kļūs lielāks, bet daļa mājsaimniecību, kas iepriekš...
Lasīt tālāk