VID kritika ir kļuvusi par modes lietu
Ar Covid-19 pandēmijas izaicinājumiem saskārušies ne tikai uzņēmumi, bet arī publiskās pārvaldes iestādes, tostarp Valsts ieņēmumu dienests (VID), kurš pēdējā gada laikā diezgan nepamatoti nokļuvis valdības un uzņēmēju kritikas krustugunīs.
Kopš Valsts ieņēmumu dienestu vada Ieva Jaunzeme, nevarētu teikt, ka VID saskāries ar skaļiem skandāliem, kaut gan korupcijas atklāšana muitā likusi valdībai pārmest, ka līdzšinējie VID priekšlikumi un plāni nav bijuši pietiekami efektīvi. Taču finanšu ministra Jāņa Reira (JV) piemēroto disciplinārsodu Jaunzemei tiesa atzinusi kā prettiesisku un atceļamu.
Vienlaikus, ja skatāmies no Covid-19 skatu punkta, tad VID kā iestādei klājas daudz labāk nekā valdībai un tā atstāj konstruktīvāku iespaidu nekā visa valdība kopumā – raiti norit darbs gan ar dīkstāves pabalstu izmaksu, gan cita veida atbalstiem uzņēmējiem. VID arī pandēmijas pašā karstumā veiksmīgi pārgāja uz darbu tiešsaistē, kas gan, ja atkal salīdzinām, nevarētu teikt, ka tikpat sekmīgi izdevās valdībai.
Arī uzņēmējiem, kuri velta ne mazums pārmetumus VID saistībā ar atbalsta izmaksāšanu vai neizmaksāšanu, vajadzētu atcerēties, ka noteikumus sagatavojusi tā pati Kariņa valdība un joprojām ir atsevišķi gadījumi, kuros VID nāk pretī un akceptē novēlotus lūgumus pēc palīdzības. Nevar arī aizmirst par “aplokšņu algu” sekām, kas galvenokārt arī ietekmē to, kāpēc vienam uzņēmējam atbalsts no VID ir lielāks, bet citam mazāks.
Var teikt, ka VID ar pandēmijas radītajiem izaicinājumiem tiek galā pat ļoti labi un arī Jaunzeme tiek ar saviem pienākumiem galā, lai gan atsevišķi politiķi, būsim godīgi, viņu labāk gribētu redzēt ejam, nekā nākam.
Saprotams ir uzņēmēju satraukums, taču šobrīd izskatās, ka VID kritika ir kļuvusi vairāk par tādu kā modes lietu, kam nav racionāla pamata, jo iestāde strādā, cik vien iespējams, efektīvi un tiek galā daudz labāk nekā tā pati Kariņa valdība. Proti, ir redzams, ka iestāde iedziļinās uzņēmēju argumentos, un nenoliedzami, ka tieši tāda rīcība veicina un veicinās vēl lielāku uzticēšanos dienestam.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk