• Tweet

Valsts prezidents rosina, ka pašvaldību vadošajām amatpersonām jābūt ar pielaidi valsts noslēpumam. Tas nozīmē vietējos līderus, kuri bieži izcēlušies ar neskaidriem vai pat klaji koruptīviem darījumiem, pastiprināti pārbaudīt ar drošības iestāžu palīdzību. Jo darbs krīžu situācijās pieprasa strādāt arī ar klasificētu informāciju, ko valstij nelojālu vai šaubīgu cilvēku rokās nodot nevar. Bet arī ikdienā caurspīdīgums un spēja sabiedrībai pārliecināties par valsts un pašvaldību amatpersonu darbu ir svarīgs demokrātijas rīks. To nodrošina arī publiski pieejamās amatpersonu deklarācijas. Valsts ieņēmumu dienestam radusies ideja, ka to vajadzētu ierobežot, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Vladimira Vaškeviča, Nila Ušakova, Elksniņa, Šlesera, Lemberga un citu ietekmīgu personu agrāk iesniegtās amatpersonu deklarācijas varētu izņemt no publiski pieejamām datu bāzēm. Šāda ideja radusies Valsts ieņēmumu dienestā. Pētnieciskie žurnālisti brīdina, ka tas ir kārtējais mēģinājums ierobežot iespēju sekot līdzi tam, cik godīgi savus pienākumus pilda valsts un pašvaldību amatpersonas.

Deklarācijas kalpojušas par informācijas pamatbāzi daudzos žurnālistu pētījumos. Pirms divām nedēļām “Re:Baltica” stāstīja par Daugavpils mēra dārgajiem apģērbiem, kas neatbilst Andreja Elksniņa deklarēto ienākumu apmēriem.

“Nekā personīga” atklājām kā Rīgas domes vicemērs Andris Ameriks un vēl vairāki politiķi interesantā veidā tika pie Mārim Martinsonam piederošo ātro kredītu firmu obligācijām. Kā liecināja deklarācijas – no tām procentu maksājumos Ameriks saņēma vairākus simtus tūkstošu eiro gadā, kas sastādīja lielāko daļu no viņa ikgadējiem ienākumiem. Politiķi obligācijas bija ieguvuši vēl pirms tās tika izliktas publiskā tirdzniecībā.

Ja nebūtu pieejamas VID ģenerāldirektora amata kandidātes Ingas Koļegovas deklarācijas vairāku gadu griezumā, nevarētu pamatot faktus par viņas iepriekš veiktiem aizdomīgiem darījumiem. Tas kalpoja par iemeslu, kāpēc viņa VID vadītājas krēslu neieguva.

Pirms pieciem gadiem esam stāstījuši par Saskaņas līdera Jāņa Urbanoviča uzturēšanos kādā smalkā privātmājā Rīgā. Viņa deklarācijā tā neparādās. Agrākais Saeimas deputāts apgalvoja, ka māja esot radiem un viņš tur tikai regulāri piestrādājot.

Par atkārtotu nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā tiesāja ilgadējo augsta līmeņa VID darbinieku Vladimiru Vaškeviču. Viņam pārmeta arī dārgu “dāmu somiņu” un citu “sieviešu mantu” iegādi, kam Vaškevičs izmantojis tēvam piederošu kredītkarti.

Pirms nedēļas notikusi Valsts ieņēmumu dienesta rīkota attālināta diskusija, kurā piedalījās Latvijas žurnālistu asociācija, KNAB un Finanšu ministrija. VID prezentēja ieceri, ka nepieciešams aizliegt piekļuvi deklarācijām, kas ir vecākas par pieciem gadiem. Pamatojums – mums likumos vispār neesot noteikts termiņš, cik ilgi šie dokumenti publiskojami. VID atsaucas uz Eiropas regulu par fizisko personu datu aizsardzību. Žurnālisti vecākas deklarācijas varētu pieprasīt un tad dienests lemtu par to izsniegšanu. Pārējā sabiedrība šos datus vairs neredzētu vispār.

“Mēs kā Žurnālistu asociācija ātri aptaujājām kolēģus citās Eiropas valstīs. Un konstatējām, ka šī prakse ir ļoti dažāda. Var būt pilnīga pieejamība kā Francijā. Kā Čehijā, kā Lietuvā. Kur ir viss par visiem, vienalga, kad viņi ir aizgājuši no dienesta. Var būt 10 gadi kā Bulgārijā. Var būt trīs gadi kā Igaunijā. Bet tās visas ir Eiropas Savienības valstis, un no šī piemēra redzams, ka nav nekādas Eiropas Savienības prakses, kā tas ir jādara. Tas ir atkarīgs no katras valsts vēlmēm par atklātību savas valsts pārvaldē. Un Latvijā situācija ar korupciju un interešu konfliktiem nebūt nav tāda, lai mēs sāktu kāpties atpakaļ no ļoti laba atklātības līmeņa,” norāda “Re:Baltica” izpilddirektore, redaktore Sanita Jemberga.

Ziņu aģentūras LETA galvenais redaktors Pēteris Zirnis norāda: “Ierobežojumiem attiecībā uz personas datu publiskošana ir jābūt samērīgiem attiecībā pret vārda brīvību. Un gribas cerēt, ka tas ir pārpratums. Ka vienkārši cilvēki varbūt līdz galam nav sapratuši to, ko regula paredz.”

Ja tiktu ieviesta VID ieteiktā norma par piecu gadu noilgumu deklarāciju publicēšanai, tās nebūtu pieejamas agrākiem politikas smagsvariem Vilim Krištopānam un Aināram Šleseram, kuri no publiskās pārvaldes uz vairākiem gadiem bija aizgājuši. Bet tagad atgriezušies.

Žurnāla “IR” galvenā redaktore Nelija Ločmele pauž:“Pati šī regula, uz ko viņi paši atsaucas, viņas mērķis ir pilnīgi cits. Viņas mērķis ir aizsargāt privātpersonu tiesības. Un, starp citu, pret visādām korporācijām un tas jau bija tas sākotnējais “cepiens”, kāpēc Eiropas Savienība par to sāka runāt. Bet tas daudzās citās valstīs, bet sevišķi arī pie mums Latvijā, tas kaut kā viss ir aizvirzījies uz to, kā kaut kādu informāciju piegriezt publiskajos kanālos. Tas ir pilnīgi nepareizi.”

“Un šis atkal ir ļoti riskants brīdis, kad tiek atrasti argumenti, kas it kā ir regulējuma pamats, kas uz ilgu laiku, un ļoti plašu žurnālistikas lauku var ierobežot,” norāda Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes profesore, Latvijas sabiedrisko mediju tiesībsardze Anda Rožukalne.

“Ir svarīgi pārliecināties par to, ka šodien vai vakar valsts amatpersonas godprātīgi pildīja pienākumus, bet tam zūd jebkāds tiesiskais pamats, ko mēs ar to informāciju darām, ja tai ir, piemēram, 20 vai 30 gadu. Ar to informāciju vairs neko nevar izdarīt, tas ir tā saprātīgā robeža, kuru mums būtu jāizsver,” saka KNAB stratēģiskās pārvaldes priekšniece Anna Aļošina.

KNAB ieskatā par pamatu laika rāmim būtu jāņem Krimināllikuma norma, ka sevišķi smagiem noziedzīgiem nodarījumiem noilgums ir 15 gadi no nozieguma izdarīšanas dienas. Tāpēc amatpersonu deklarāciju publiskošanas termiņš būtu nosakāms ne īsāks par 15 gadiem no deklarācijas iesniegšanas.

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs un Tieslietu ministre par kārtējo ieceri ierobežot deklarāciju pieejamību uzzināja no Nekā personīga. Viņuprāt, dienesta piedāvātais nav saprātīgs risinājums.

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (Jaunā Vienotība) norāda: [“Nekā personīga”]: Vai šī te VID iecere ir pareiza? [Andrejs Judins, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs (“Jaunā Vienotība”)]: Nepareiza. Neatbalstu. Arī regula paredz, ja ir leģitīmie mērķi, tad informācija var būt pieejama. Es neredzu pamata šeit kaut ko sašaurināt.”

“Manuprāt, interešu konflikts ir reāla problēma Latvijā un ir jābūt pēc iespējas lielākai caurspīdībai, lai varētu tiešām pārliecināties par katras amatpersonas godprātību. Pieci gadi ir tāds laika nogrieznis, ko, protams, var nosaukt, bet jārēķinās ar to, vai tas ir samērīgi. Īpaši amatpersonu gadījumā, politiskās amatpersonas, kuras ilgstoši piedalās lēmumu pieņemšanas procesā, manuprāt, pieci gadi ir ļoti īss periods,” saka tieslietu ministre Inese Lībiņa – Egnere (“Jaunā vienotība”).

Ločmele sacīja: “Lielāko daļu, absolūti lielāko daļu no šiem datiem neizmanto. Protams, tie tur ir tāpēc, ka var pienākt brīdis, kurā mums ir jāuzdod jautājumi. Un tur mēs redzēsim šajos datos atbildes. Un mums ir politiķi, kuri dzīvo un strādā publiskajā sfērā 10, 20, 30 gadus. Un ir normāli, ka šī visa informācija ir pieejama. Tas ir elementāri.”

VID interviju kameras priekšā mums atteica un atsūtīja tikai rakstisku skaidrojumu. “Lai ievērotu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, patlaban spēkā esošajā normatīvajā regulējumā ir nepieciešams noteikt deklarāciju publiskošanas termiņu. Tā noteikšana neierobežos sabiedrības intereses un žurnālistu piekļuvi valsts amatpersonu deklarāciju publicējamai daļai. Kas varētu mainīties? Tiks sakārtoti normatīvie akti, lai tie atbilstu ES datu regulas prasībām,” norādīja iestādē.

Attiecībā uz Andreja Elksniņa ienākumiem neatbilstošo dārgā dzīvesveida skandālu KNAB apliecināja, ka joprojām vācot informāciju. Un plašākus komentārus par to birojs atteicās sniegt.