• Tweet

Aktuālākie dati liecina, ka būvniecības nozarē joprojām ir ievērojams aplokšņu algu un neuzrādīta darba laika īpatsvars. Nozare ir nākusi klajā ar situācijas risinājumu – Ģenerālvienošanos būvniecības nozarē, ar kuru iecerēts noteikt visai būvniecības nozarei saistošu minimālo atalgojumu. Par Ģenerālvienošanās nepieciešamību šī gada 13. aprīlī kopīgā mediju brīfingā informēja VID, Finanšu ministrija, Latvijas Būvuzņēmēju partnerība, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Celtnieku arodbiedrība.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane iepazīstinot ar izstrādāto Ģenerālvienošanos būvniecības nozarē, uzsvēra, ka: “Ģenerālvienošanās kā efektīvs pašregulācijas instruments ir sevi veiksmīgi pierādījis virknē Eiropas valstu. Šādi visaptveroši nozaru koplīgumi ir palīdzējuši izskaust aplokšņu algas un nostiprināt godīgu konkurenci. Arī Latvijai ejams ceļš nozaru pašregulācijas virzienā, valstij piedāvājot arvien vairāk rīkus, kas pašām nozarēm ļautu sakārtoties un kļūt atbildīgākām. Vienlaikus, noslēdzot ģenerālvienošanos būvniecībā, būtisks ir Valsts ieņēmumu dienesta atbalsts, kontrolējot ģenerālvienošanās izpildi vienlīdz visā būvniecības nozarē.”

Informējot par aktuālo situāciju būvniecības nozarē nodokļu nomaksas jomā, VID ģenerāldirektora p.i. Dace Pelēkā atzina: “Lai gan kopumā nozares rādītāji nodokļu jomā pēdējo dažu gadu laikā ir auguši, jāatzīst, ka tieši attiecībā uz aplokšņu algām un nedeklarētajiem ienākumiem tie vēl ir krietni uzlabojami. Tieši šajā jomā Ģenerālvienošanās kopā ar jau ieviesto Elektronisko darba laika uzskaites sistēmu noteikti varētu nest vislielāko ieguldījumu, pieaugot darba spēka nodokļu ieņēmumiem un attiecīgi arī darbinieku sociālajām garantijām un nozares reputācijai.”

Tieši nozares reputāciju, darba samaksu un sociālās garantijas tajā strādājošajiem kā vienu no būtiskākajiem ieguvumiem uzsvēra arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns, norādot, ka tas mudinātu jaunos, perspektīvos jomas profesionāļus savu karjeru saistīt tieši ar Latviju, nevis doties darba meklējumos ārpus dzimtenes.

Arī FM valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas apkarošanas jautājumos Jana Salmiņa atzinīgi novērtēja būvniecības nozares ieguldīto darbu un izrādīto iniciatīvu kā pirmajiem Latvijā nākot klajā ar šādu ģenerālvienošanās piedāvājumu. Viņa arī atzina, ka būvniecības nozares pozitīvais piemērs jau tagad ir raisījis citu nozaru interesi un vēlmi iet līdzīgu sadarbības un pašsakārtošanās ceļu.

Ģenerālvienošanās parakstīšana tiks uzsākta šī gada maijā, panākot tās spēkā stāšanos 2019.gada sākumā. Lai parakstītu ģenerālvienošanos, tā jāatbalsta uzņēmumiem, kuru kopējais veikto darbu apjoms ir 700 miljoni eiro. Patlaban notiek aktīvas sarunas ar būvniecības uzņēmumiem, lai sasniegtu nepieciešamo kvorumu koplīguma parakstīšanai.

Foto: Pixabay