VID administrēto kopbudžeta ieņēmumu plāns pārpildīts par 48 miljoniem

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto kopbudžeta ieņēmumu plāns 2016.gada deviņiem mēnešiem izpildīts par 100,8 % jeb par 48,52 milj. EUR vairāk nekā tika plānots. Salīdzinot ar 2015.gada deviņiem mēnešiem, ieņēmumi palielinājušies par 7,4 % (2015.gada attiecīgajā periodā ieņēmumu pieaugums bija 4,5 %, 2014.gada attiecīgajā periodā – 3,9 % un 2013.gada attiecīgajā periodā – 5,8 %).
Pēc apjoma lielākais ieņēmumu pieaugums ir akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Salīdzinot ar 2015.gada deviņiem mēnešiem, akcīzes nodokļa ieņēmumi palielinājušies par 48,56 milj. EUR jeb 8,2 %. To galvenokārt nodrošināja akcīzes nodokļa ieņēmumi par naftas produktiem un tabakas izstrādājumiem. Akcīzes nodokļa ieņēmumu palielināšanās skaidrojama gan ar akcīzes nodokļa likmju palielināšanu, gan patēriņa palielināšanos.
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi 2016.gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar 2015.gada attiecīgo periodu, palielinājušies par 5,2 %, kas ir lielākais pieaugums pēdējo trīs gadu laikā. Pieaugumu galvenokārt ietekmējušas nodarbināto ienākumu izmaiņas. Saskaņā ar informāciju iesniegtajos darba devēju ziņojumos par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli analīzes periodā vidējie mēneša ienākumi nodarbinātajam palielinājušies par 5,9 %, savukārt 2016.gada augustā, salīdzinot ar 2015.gada augustu, pieauguši par 7,9 %.
Tomēr iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plāna neizpilde 2016.gada deviņos mēnešos skaidrojama ar veiktajām iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksām. 2016.gada deviņos mēnešos atmaksāti 81,62 milj. EUR, kas ir par 18,63 milj. EUR jeb 29,6 % vairāk nekā 2015.gada attiecīgajā periodā.
Lai gan šī gada deviņos mēnešos ir neliela pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu plāna neizpilde, tomēr salīdzinot ar 2015.gada deviņiem mēnešiem, pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi šogad palielinājušies par 5,7 %, kas ir par trīs procentpunktiem vairāk nekā pagājušajā gadā. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu pieaugums 2016.gada deviņos mēnešos saistīts ar atmaksātās summas samazināšanos, samazinoties deklarētajai no pievienotās vērtības nodokļa atmaksājamai summai.
2016.gada deviņos mēnešos no pievienotās vērtības nodokļa atmaksāti 595,21 milj. EUR, kas ir par 94,43 milj. EUR 13,7 % mazāk nekā 2015.gada attiecīgajā periodā. Straujākais atmaksātās summas samazinājums 2016.gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar 2015.gada attiecīgo periodu, ir nodokļu maksātājiem, kuru darbība saistīta ar būvniecību. 2016.gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar 2015.gada deviņiem mēnešiem, samazinājusies arī pievienotās vērtības nodokļu iemaksu summa par 14,83 milj. EUR jeb 0,7 %.
Jāņem vērā, ka, plānojot kopbudžeta ieņēmumus, iekšzemes kopprodukta pieaugums (faktiskajās cenās) 2016.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu, tika prognozēts 5,2% apmērā, bet investīciju samazināšanās, kas saistīta arī ar Eiropas Savienības struktūrfondu apgūšanas kavēšanos, lielā mērā samazināja iekšzemes kopprodukta pieaugumu. Saskaņā ar Centrālas statistikas pārvaldes datiem 2016.gadā 1.pusgadā iekšzemes kopprodukts (faktiskajās cenās) ir tikai par 2,5% lielāks nekā 2015.gada 1.pusgadā, līdz ar to pastāv liela varbūtība, ka paredzētais ekonomikas pieauguma temps netiks sasniegts, kas negatīvi ietekmē pievienotās vērtības nodokļa plāna izpildi.
Foto:Alexas_Fotos/https://pixabay.com/en/users/Alexas_Fotos-686414//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
FM: degvielas cenu kāpums palielina inflācijas spiedienu, bet pārtikas cenas to mazina
Patēriņa cenu līmenis šā gada oktobrī bija par 0,4% augstāks nekā iepriekšējā mēnesī un par 3,1% augstāks nekā pērnā gada oktobrī. Mēneša griezumā cenu kāpumu noteica elektroenerģijas,...
Lasīt tālākNaktī uz 11. novembri Latvijas gaisa telpā ielidojuši trīs bezpilota lidaparāti
Naktī uz 11. novembri Latvijas gaisa telpā ielidoja trīs bezpilota lidaparāti, no kuriem divi īslaicīgi (1–2 minūtes) šķērsoja valsts Austrumu robežu un viens – šķērsoja Latvijas teritoriju...
Lasīt tālākLatvijā gripas aktivitāte saglabājas iepriekšējās nedēļas līmenī
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) gripas un citu akūtu elpceļu infekciju monitoringa dati liecina, ka Latvijā gripas aktivitāte joprojām saglabājas zemā līmenī. Aizvadītajā nedēļā...
Lasīt tālākOktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums
Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālākKulbergs piedāvā četru gadu plānu valsts finanšu sakārtošanai un ekonomikas izaugsmei
Ministru prezidents Andris Kulbergs piedāvā valsts finanšu sakārtošanas un ekonomikas izaugsmes plānu 2027.–2030. gadam. Tas paredz izdevumu pārskatīšanas un ieņēmumu pasākumus ar kopējo...
Lasīt tālākTiesībsardze: sabiedriskā transporta finansējuma problēmas nedrīkst risināt uz bērnu un cilvēku ar invaliditāti rēķina
Tiesībsardze Karina Palkova iebilst pret ieceri samazināt sabiedriskā transporta braukšanas maksas atvieglojumus bērniem un cilvēkiem ar invaliditāti un uzsver, ka valsts budžeta problēmas nedrīkst...
Lasīt tālākAtsevišķās naktīs gaidāms neliels sals, vietām arī slapjš sniegs
Novembra pirmās nedēļas izskaņā lokāli austrumu rajonos novērotas pirmās slapja sniega pārslas un reģistrēta zemākā gaisa temperatūra novērojumu stacijās šosezon – Skrīveros naktī...
Lasīt tālākBrīvdienās laiks būs mierīgs, jaunnedēļ kļūs mazliet vēsāks
Novembra pirmā nedēļa ir iesākusies ar visai mierīgu laiku - vietām novērojām sīkus nokrišņus, atsevišķas naktis aizvadītas ar nelielu salu, vienīgi darba nedēļas beigās vējš piekrastē...
Lasīt tālākAptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki
Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...
Lasīt tālāk