VID administrēto kopbudžeta ieņēmumu plāns pārpildīts par 48 miljoniem
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto kopbudžeta ieņēmumu plāns 2016.gada deviņiem mēnešiem izpildīts par 100,8 % jeb par 48,52 milj. EUR vairāk nekā tika plānots. Salīdzinot ar 2015.gada deviņiem mēnešiem, ieņēmumi palielinājušies par 7,4 % (2015.gada attiecīgajā periodā ieņēmumu pieaugums bija 4,5 %, 2014.gada attiecīgajā periodā – 3,9 % un 2013.gada attiecīgajā periodā – 5,8 %).
Pēc apjoma lielākais ieņēmumu pieaugums ir akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Salīdzinot ar 2015.gada deviņiem mēnešiem, akcīzes nodokļa ieņēmumi palielinājušies par 48,56 milj. EUR jeb 8,2 %. To galvenokārt nodrošināja akcīzes nodokļa ieņēmumi par naftas produktiem un tabakas izstrādājumiem. Akcīzes nodokļa ieņēmumu palielināšanās skaidrojama gan ar akcīzes nodokļa likmju palielināšanu, gan patēriņa palielināšanos.
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi 2016.gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar 2015.gada attiecīgo periodu, palielinājušies par 5,2 %, kas ir lielākais pieaugums pēdējo trīs gadu laikā. Pieaugumu galvenokārt ietekmējušas nodarbināto ienākumu izmaiņas. Saskaņā ar informāciju iesniegtajos darba devēju ziņojumos par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli analīzes periodā vidējie mēneša ienākumi nodarbinātajam palielinājušies par 5,9 %, savukārt 2016.gada augustā, salīdzinot ar 2015.gada augustu, pieauguši par 7,9 %.
Tomēr iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plāna neizpilde 2016.gada deviņos mēnešos skaidrojama ar veiktajām iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksām. 2016.gada deviņos mēnešos atmaksāti 81,62 milj. EUR, kas ir par 18,63 milj. EUR jeb 29,6 % vairāk nekā 2015.gada attiecīgajā periodā.
Lai gan šī gada deviņos mēnešos ir neliela pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu plāna neizpilde, tomēr salīdzinot ar 2015.gada deviņiem mēnešiem, pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi šogad palielinājušies par 5,7 %, kas ir par trīs procentpunktiem vairāk nekā pagājušajā gadā. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu pieaugums 2016.gada deviņos mēnešos saistīts ar atmaksātās summas samazināšanos, samazinoties deklarētajai no pievienotās vērtības nodokļa atmaksājamai summai.
2016.gada deviņos mēnešos no pievienotās vērtības nodokļa atmaksāti 595,21 milj. EUR, kas ir par 94,43 milj. EUR 13,7 % mazāk nekā 2015.gada attiecīgajā periodā. Straujākais atmaksātās summas samazinājums 2016.gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar 2015.gada attiecīgo periodu, ir nodokļu maksātājiem, kuru darbība saistīta ar būvniecību. 2016.gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar 2015.gada deviņiem mēnešiem, samazinājusies arī pievienotās vērtības nodokļu iemaksu summa par 14,83 milj. EUR jeb 0,7 %.
Jāņem vērā, ka, plānojot kopbudžeta ieņēmumus, iekšzemes kopprodukta pieaugums (faktiskajās cenās) 2016.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu, tika prognozēts 5,2% apmērā, bet investīciju samazināšanās, kas saistīta arī ar Eiropas Savienības struktūrfondu apgūšanas kavēšanos, lielā mērā samazināja iekšzemes kopprodukta pieaugumu. Saskaņā ar Centrālas statistikas pārvaldes datiem 2016.gadā 1.pusgadā iekšzemes kopprodukts (faktiskajās cenās) ir tikai par 2,5% lielāks nekā 2015.gada 1.pusgadā, līdz ar to pastāv liela varbūtība, ka paredzētais ekonomikas pieauguma temps netiks sasniegts, kas negatīvi ietekmē pievienotās vērtības nodokļa plāna izpildi.
Foto:Alexas_Fotos/https://pixabay.com/en/users/Alexas_Fotos-686414//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākŠonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk