• Tweet

Nesenā apvērsuma laikā Turcija gaidīja lielāku Eiropas Savienības (ES) un NATO valstu solidaritāti, intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” sacījis Turcijas vēstnieks Latvijā Hairi Hairets Jalavs.

Intervijā laikrakstam Jalavs uzsvēra, ka apvērsums nebija tikai šī valsts vadītāja Redžepa Tajipa Erdoana iestudēts teātris savas varas stiprināšanai, tāpēc Turcija gaidīja lielāku ES un NATO valstu solidaritāti.

“Mēs, protams, gaidījām pavisam citu reakciju gan no Eiropas, gan ASV. Brīdī, kad militāristi centās gāzt valdību, mēs kā NATO dalībvalsts un potenciālā ES dalībvalsts gaidījām solidaritāti. Ja militāristi mēģinātu pārņemt varu kādā citā valstī, piemēram Spānijā, ES demonstrētu solidaritāti, paziņojot, ka tas ir nepieņemami. Tāpat tiktu atbalstīti ielās izgājušie cilvēki un leģitīmā, likumīgā, demokrātiski ievēlētā valdība. Vai tas notika? Nē!” norādīja vēstnieks.

“Zem [pučistu] tankiem gāja bojā 20 līdz 25 cilvēki. To, ka Pekinā, Tjaņaņmina laukumā, 1989. gadā cilvēki gāja bojā zem tankiem, visi atceras vēl šobaltdien, šīs fotogrāfijas joprojām ir aktuālas. Arī Turcijā cilvēki mēģināja apstādināt tankus, bet ES un ASV oficiālajos paziņojumos tas pat nav pieminēts. Piemēram, ASV valsts sekretārs Džons Kerijs puča brīdī atradās vizītē Maskavā. Kāda bija viņa pirmā reakcija? Paziņojumā bija sacīts, ka “mēs cieši sekojam notikumu attīstībai”. Vai tāds signāls būtu jādod ļaudīm, kas izgājuši ielās, lai cīnītos pret militāro apvērsumu?” jautāja vēstnieks.

Vēstnieks apgalvojis, ka ES tomēr netīši nospēlējusi lielu lomu puča sagraušanā. “Gan tie ļaudis, kuri izgāja ielās, gan valdība joprojām ir ļoti ieinteresēti pievienoties ES, un viņi skaidri zināja, ka militārā valdība, ja nāks pie varas, šo projektu apstādinās un mēs vairs nevarēsim turpināt sarunas par iestāšanos. Manuprāt, pašlaik pats svarīgākais ir tas, ka jāmainās Eiropas attieksmei pret Turciju. Nav pieļaujami dubultstandarti. Jūs nedrīkstat šķirot un atbalstīt, piemēram, Spānijas iedzīvotājus, kuri cīnās pret militāru apvērsumu, bet neatbalstīt turkus tikai tāpēc, ka jums, piemēram, nepatīk Turcijas prezidents vai valdība. Pučistus noteikti iedrošināja [ES un ASV] attieksme pret notikumiem Ēģiptē – tur leģitīmo valdību, kas varu bija ieguvusi pēc vēlēšanām, gāza militārā apvērsumā, turklāt militāristus atbalstīja gan ASV, gan Eiropas valstis.”

Jau vēstīts, ka 16.jūlija naktī Turcijā notika apvērsuma mēģinājums, kura laikā valstī tika ieviests karastāvoklis un komendantstunda. Pēc neveiksmīgā apvērsuma gāja bojā 265 cilvēki, taču vairāki desmiti tūkstoši cilvēku zaudēja savas darba vietas, un vairāki simti arestēti.

Vēlāk pēc notikušā Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans paziņojis, ka valstī uz trīs mēnešiem tiek ieviests ārkārtas stāvoklis.

Foto:PublicDomainPictures/https://pixabay.com/en/users/PublicDomainPictures-14//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/