Veselības nozares finansēšanas likumprojekts nonāk Saeimā
Otrdien, 26. septembrī, valdība atbalstīja Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, kuru tagad vērtēs Saeimas deputāti un kuram būtu jāstājas spēkā no nākamā gada janvāra.
Ministru kabineta sēdē apstiprināts Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts, kas izstrādāts, lai noteiktu veselības aprūpes finansēšanas sistēmas vispārīgos principus un struktūru, kā arī regulētu valsts obligātās veselības apdrošināšanas finansiālo un organizatorisko struktūru.
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu veselības aprūpes finansēšanu, kuras pamatā ir visas sabiedrības solidāra iesaiste atbildīgā nodokļu maksāšanā, lai veicinātu labai starptautiskai praksei atbilstošu veselības aprūpes finansējumu (sasniedzot finansējuma apmēru 4% no IKP 2020.gadā), tādējādi sekmējot veselības aprūpes pieejamību un sabiedrības veselības rādītāju uzlabošanos.
Likumprojekts paredzētu, ka no 2019.gada 1.janvāra pilnu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozu saņemtu personas, kas veic sociālās iemaksas un iedzīvotāju grupas, kuras ir atbrīvotas no šo iemaksu veikšanas*. Tāpat pilnu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozu saņemtu arī personas, kuras atbilstoši nodarbinātības formai nav sociālo iemaksu veicēji, bet būtu veikušas veselības apdrošināšanas iemaksas noteiktā apmērā.
Pilnajā valsts apmaksāto pakalpojumu grozā, ko saņems iepriekš minētās iedzīvotāju grupas, ietilpst: ģimenes ārsta sniegtā veselības aprūpe; zobārstniecības palīdzība; ārstu speciālistu sniegtā aprūpe (sekundārā ambulatorā palīdzība); medicīniskā aprūpe mājās; Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) pakalpojums; palīdzība Steidzamās medicīniskās palīdzības punktos (traumpunktos); diagnostiskie izmeklējumi; ārstniecība dienas stacionārā; stacionārā aprūpe (neatliekamā medicīniskā palīdzība slimnīcās, observācijas gultas, plānveida stacionārā palīdzība, neatliekamā medicīniskā palīdzība ambulatori slimnīcas Uzņemšanas nodaļā); valsts kompensējamie medikamenti; medicīniskā rehabilitācija.
Savukārt tās personas, kuras nebūs sociālo iemaksu veicēji vai atbrīvotas no šo iemaksu veikšanas, vai nebūs veikušas veselības apdrošināšanas iemaksas būs tiesīgas saņemt pamata veselības aprūpes pakalpojumu klāstu (veselības aprūpes minimumu): neatliekamo medicīnisko palīdzību; dzemdību palīdzību; zobārstniecības palīdzību akūtos gadījumos; ģimenes ārsta sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus; veselības aprūpes pakalpojumus saslimšanu ar nozīmīgu ietekmi uz sabiedrības veselības rādītājiem vai apdraudējumu sabiedrības veselībai ārstniecībai.
Lai likumprojekts stātos spēkā, tas vēl jāizskata un jāapstiprina Saeimā.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Policistu trūkums Latvijā: problēma vairs nav atalgojums, bet neraksturīgi uzdevumi un pārslodze
Valsts kontroles revīzijā secināts, ka galvenais iemesls, kāpēc Valsts policijā trūkst policistu, vairs nav atalgojums, bet gan cilvēkresursu pārvaldība un uzdevumu prioritizēšana. Pēdējos...
Lasīt tālāk
Zvaigžņu festivālā satiksies poļu romantisms un Parīzes šarms
No 1. līdz 14. martam jau 34. reizi norisināsies Liepājas Starptautiskais zvaigžņu festivāls – viens no nozīmīgākajiem klasiskās mūzikas notikumiem Latvijā, kas ik gadu pulcē izcilus...
Lasīt tālāk
Latvijas slimnīcu vadītāji vēršas pie valsts veselības aprūpes politikas veidotājiem, lai paustu bažas par veselības pakalpojumu turpmāko pieejamību un kvalitāti Latvijā
Straujā un ar slimnīcām nesaskaņotā to finansēšanas reforma var kritiski ietekmēt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību visā Latvijā, un īpaši sāpīgi tā skars reģionu iedzīvotājus....
Lasīt tālāk
Pasažieru pārvadātāji vēršas pie ministru prezidentes, aicinot atstādināt no amata satiksmes ministru Švinku
Ņemot vērā, ka Satiksmes ministrija un valsts SIA ”Autotransporta direkcija” (ATD) gada laikā tā arī nav spējušas konstruktīvi risināt samilzušās problēmas pasažieru pārvadājumos...
Lasīt tālāk
Valsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālāk
Rīga paplašina atbalstu jaunajiem vecākiem
Rīga turpina atbalstīt jaunos vecākus pirmajā mazuļa dzīves gadā, finansējot programmu “Piedzimstot bērniņam”. Šogad rasta iespēja pakalpojumu nodrošināt plašākam saņēmēju lokam. Programma...
Lasīt tālāk
Pieaugušas reģionālā sabiedriskā transporta biļešu cenas. Kā to vērtē pasažieri?
Pagājusi nedēļa kopš valstī pieaugušas reģionālā sabiedriskā transporta biļešu cenas. Pasažieru informētība par cenu kāpumu ir dažāda – daļa par izmaiņām zināja laikus, bet citi...
Lasīt tālāk
Saeima konceptuāli atbalsta stingrākas prasības uzturēšanās atļauju saņēmējiem sabiedriskās drošības vārdā
Saeima ceturtdien, 22. janvārī, konceptuāli atbalstīja Imigrācijas likuma grozījumus, kas paredz stingrākas prasības ārvalstniekiem – termiņuzturēšanās atļauju saņēmējiem –, kuri...
Lasīt tālāk
Parādu piedziņa kļūs ātrāka un vienkāršāka – tiesu resursus izmantos efektīvāk
Valdība 20. janvāra sēdē atbalstīja Tieslietu ministrijas grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz būtiski paātrināt parādu piedziņu gadījumos, kad par parādu nav strīda. Vienlaikus...
Lasīt tālāk
Veselības ministrija atgādina: no 1. janvāra stingrākas prasības skaistumkopšanas pakalpojumiem
Veselības inspekcija atgādina, ka saskaņā ar veiktajiem grozījumiem Ministru kabineta 2018. gada 9. oktobra noteikumos Nr. 631 “Higiēnas prasības skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanai”...
Lasīt tālāk