• Tweet

Jau kopš eiro ieviešanas brīža Igaunijā ir vērojams straujš cenu kāpums, kas šobrīd ir viens no iespaidīgākajiem Eiropas Savienībā.

Tam par iemeslu bijusi gan pati valūtas maiņas procedūra, gan arī ekonomikas atlabšana. Tikmēr eksperti mierina – Latvijai varētu paveikties vismaz tik daudz, ka tirgotājiem eiro ieviešanu būšot grūtāk izmantot cenu celšanai nekā kaimiņvalstī.

Ekonomists Pēteris Strautiņš sarunā ar Neatkarīgo uzsver, ka iespējamais cenu kāpums, ar ko tiek draudēts eiro ieviešanas kontekstā, būs atkarīgs ne vien no dažādiem ekonomiskajiem rādītājiem, bet arī no patērētāju psiholoģijas. Viens no argumentiem, kas ļauj cerēt uz zemu cenu pieaugumu, ir tas, ka Latvija ir vienīgā valsts, kuras nacionālā valūta pirms iestāšanās eirozonā ir bijusi vērtīgāka par eiro. «Psiholoģiski pircējiem šķitīs, ka cenas jau tā ir kļuvušas augstākas nekā līdz šim, jo viens lats uz prežu zīmes ir mazāk nekā tā ekvivalents eiro vienībās jeb aptuveni 1,4 eiro. Piemēram, Igaunijā cenas uz preču zīmēm kļuva mazākas, un, iespējams, psiholoģiski tas mudināja pircējus pirkt vairāk nekā iepriekš,» klāstīja eksperts. Viņš gan atzina, ka kopš eiro ieviešanas Igaunijā daudzos segmentos ir vērojams nepamatots cenu kāpums. Kā piemēru P. Strautiņš minēja veselības aprūpes, kā arī atpūtas un skaistumkopšanas pakalpojumus, kas Igaunijā esot kļuvuši krietni dārgāki. Arī kāda Latvijas pilsone, kura ziemeļu kaimiņvalstī dzīvo jau vairākus gadus, Neatkarīgajai atzina – kopš eiro ieviešanas īpaši straujš cenu lēciens bijis jūtams izklaides industrijā. Koncertu, atpūtas pasākumu biļešu cenas, kā arī rēķini vecpilsētas krodziņos sākuši sāpīgi kost makos.

Jāpiebilst, ka jūnijā tieši Igaunija ir bijusi valsts ar vienu no visaugstākajiem inflācijas rādītājiem Eiropas Savienībā. Augstākā gada inflācija ES jūnijā fiksēta Rumānijā – 4,5%, Igaunijā – 4,1%, kā arī Nīderlandē – 3,2%. Ar augstu inflāciju Igaunija gan sadzīvo jau kopš eiro ieviešanas brīža, t.i., 2011. gada janvāra. Pērnā gada rudenī gada inflācija Igaunijā sasniedza 4,1%, kas bija visaugstākais rādītājs no visām 17 eirozonas valstīm. Savukārt 2011. gada maijā patēriņa cenu indekss Igaunijā bija kāpis par 5,4%. Eksperti norāda, ka straujajam cenu kāpumam kaimiņvalstī ir gan savi plusi, gan mīnusi. Igaunija ir spējusi relatīvi ātrā tempā atgūt lielu daļu krīzes laikā zaudēto darba vietu, un ir atsācies darba samaksas kāpums. Tajā pašā laikā Igaunija piedzīvo dramatisku ar mājokļiem saistītu izmaksu kāpumu: šā gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju tās pieauga par 3,1%, bet ar pērno jūniju – par 11,9%.

Tikmēr ekonomists Uldis Osis uzskata, ka, gatavojoties eiro ieviešanai, patiesā cenu augšupeja Latvijā ir jau sākusies tagad. «Mani novērojumi liecina, ka ir preces, kas jau šobrīd kļūst dārgākas. Rodas aizdomas, ka daudzviet pāreja uz eiro ir sākusies jau pašlaik, bet 1. janvārī, kad eiro naudaszīmes fiziski parādīsies mūsu makos, cenu noapaļošana uz augšu praksē jau būs notikusi,» atzina eksperts.

Jāatgādina, ka Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padome ir pieņēmusi galīgo lēmumu par Latvijas uzņemšanu eirozonā. 2014. gada 1. janvārī Latvija kļūs par 18. eirozonas valsti. Pāreja no latiem uz eiro notiks saskaņā ar līdz šim Latvijas Bankas apstiprināto oficiālo kursu – viens eiro ir 0,702804 lati jeb 70,3 santīmi.

Avots: nra.lv /Ilze Zālīte