Vērtēs “Indy AB” vēlmi iegūt izšķirošu ietekmi pār DNB un Nordea Baltijā
Konkurences padome (KP) ir saņēmusi apvienošanās ziņojumu par darījumu, kurā Indy AB iegūst izšķirošu ietekmi pār DNB Baltija un Nordea Baltija.
Lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem Konkurences padomei jāpieņem viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas. Savukārt, ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz četriem mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas.
Uzņēmumi, kas varētu sniegt būtisku un pamatotu viedokli par plānotās apvienošanās ietekmi uz tirgu un konkurenci tajā, aicināti sazināties ar Konkurences padomi.
Lai aizsargātu apvienošanās dalībnieku komercinformāciju par to darbības plāniem, Konkurences padomes mājas lapā tiek publicēti tikai apvienošanās darījumā iesaistīto uzņēmumu nosaukumi. Plašāku informāciju par apvienošanās darījuma būtību var izvēlēties sniegt paši apvienošanās dalībnieki.
Konkurences padomes atļauja apvienošanās darījumiem nepieciešama, ja apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā ir bijis ne mazāks par 30 000 000 eiro un vismaz 2 apvienošanās dalībnieku apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā ir bijis ne mazāks par 1 500 000 eiro.
Valstiska lielo apvienošanās darījumu kontrole nepieciešama, lai nepieļautu būtisku konkurences samazināšanos uzņēmumu apvienošanās rezultātā. Tādējādi tiek saglabāts konkurences dzinējspēks, kas nepieļauj nepamatotu cenu pieaugumu, veicina izvēles un kvalitātes kāpumu, kā arī tautsaimniecības izaugsmi kopumā.
Pēc tirgus analīzes Konkurences padome atļauj darījumus, kuru rezultātā netiek būtiski samazināta konkurence.
Apvienošanās var tikt atļauta arī tad, ja iespējamo kaitējumu konkurencei var novērst, paredzot apvienošanās dalībniekiem saistošus noteikumus, kas regulē to darbību tirgū. Apvienošanās, kuru rezultātā rodas vai nostiprinās dominējošais stāvoklis vai var tikt būtiski samazināta konkurence un apvienošanās dalībnieku piedāvātie saistošie noteikumi nenovērš negatīvās sekas konkurencei, tiek aizliegtas.
Kā ziņots, Nordea un DNB noslēgušas vienošanos par darbības apvienošanu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, lai izveidotu jaunu, vadošu banku Baltijā ar spēcīgām Ziemeļvalstu saknēm.
Nordea un DNB veiksmīgi papildinās viena otras darbību. Nordea šo gadu laikā guvusi pārliecinošas pozīcijas lielo uzņēmumu segmentā, savukārt DNB sevi pierādījusi kā spēcīgu tirgus spēlētāju mazo un vidējo uzņēmumu segmentā. Apvienojot abu banku biznesa operācijas, jaunā banka kļūs par lielāku un ietekmīgāku spēlētāju arī privātpersonu apkalpošanā. Turklāt, jaunajai bankai būs plašāka pieejamība un ģeogrāfiskais izvietojums, ņemot vērā Nordea spēcīgās pozīcijas Igaunijā, un DNB – Lietuvā, kā arī līdzvērtīgās pozīcijas Latvijas tirgū. Nordea un DNB organizācijās Baltijas valstīs šobrīd strādā 1.300 un 1.800 darbinieku, kopējam aktīvu apjomam sasniedzot €8 miljardus Nordea un attiecīgi €5 miljardus – DNB.
Foto: Nordea
Vēl par tēmu:
Armands Krauze: skolēnu ēdināšanā vairāk jāizmanto pašmāju produkcija
Valdība otrdien, 2. septembrī, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto rīcības plānu skolēnu ēdināšanas sistēmas pilnveidošanai Latvijā, lai nodrošinātu skolēnus ar veselīgu...
Lasīt tālākFinanšu nozare aicina lauksaimniekus ārkārtējās situācijas laikā laikus vērsties pie bankām
Ņemot vērā Ministru kabineta 2025. gada 5. augusta lēmumu līdz šī gada novembrim izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā saistībā ar lietavu un plūdu izraisītajām sekām,...
Lasīt tālāk“Selga” paplašina sortimentu un pārsteidz ar divu jaunu garšu dubultajiem cepumiem
Latvijā iecienītākais cepumu zīmols “Selga” turpina attīstīt savu produktu portfeli un šajā sezonā iepazīstina ar gardiem jaunumiem “Selga Treat” cepumu kolekcijā – divām jaunām...
Lasīt tālākBiedrība “Zemnieku saeima”: Rīgas dome krīzes laikā liedz palīdzību lauksaimniekiem nogādāt ražu ostā
Laikā, kad lauksaimniecība piedzīvo smagu krīzi, Rīgas dome ir noraidījusi biedrības “Zemnieku saeima” lūgumu ražas novākšanas periodā – no 22. jūlija līdz 1. novembrim – atļaut...
Lasīt tālākAtis Švinka: dzelzceļš ir jāstiprina, lai mēs varētu nodrošināt iedzīvotāju mobilitāti
Šodien, 26. augustā, valdība atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto rīkojumu par “Par apropriācijas pārdali”, kas paredz veikt 26 miljonu eiro maksājumu valsts publiskās lietošanas...
Lasīt tālākMājokļu pieejamība Rīgā strauji atgūstas
Mājokļu pieejamība un mājokļu tirgus aktivitāte šī gada otrajā ceturksnī uzlabojusies visās Baltijas valstu galvaspilsētās. Inflācijai eirozonā sarūkot līdz Eiropas Centrālās Bankas...
Lasīt tālākBrīvība uz četriem riteņiem – latvieši arvien biežāk ceļo ar auto
Latvijas iedzīvotāju ceļošanas paradumi mainās – lidojumi tiek izmantoti nokļūšanai uz citu valsti. Savukārt galamērķa izzināšanai ceļotāji aizvien biežāk izvēlas auto, kas ļauj...
Lasīt tālāk71% iedzīvotāju nav zināšanu par finanšu instrumentiem, lai tajos ieguldītu
Mazāk nekā trešdaļai Latvijas iedzīvotāju ir pietiekamas zināšanas par finanšu instrumentiem, lai tajos ieguldītu naudu. Vislabāk cilvēki pārzina akcijas un obligācijas, mazāk – biržā...
Lasīt tālākVai tavs piepilsētas īpašums būs vērtīgs arī nākotnē? Skaidro eksperts
Tradicionāli par vērtīgāko nekustamo īpašumu tiek uzskatīti dzīvokļi pilsētu centros, kur ir intensīva cilvēku plūsma, attīstīta infrastruktūra un liels pieprasījums. Pērn gandrīz...
Lasīt tālākSpēcīga kaimiņu kopiena – daudzdzīvokļu ēku drošības balsts lielās krīzēs
Ikvienam cilvēkam ir vajadzīgas mājas – visdrošākā vieta pasaulē, kur justies labi. Diemžēl ziņu virsraksti nemitīgi atgādina, cik daudz dažādu nelaimju var piemeklēt civilo infrastruktūru:...
Lasīt tālāk